Advokāts pirmoreiz atklāj patieso Šķēles lomu “digitālgeitas” lietā 30
Lato Lapsa, pietiek.com, speciāli “LA”
“Digitālās televīzijas (DTV) projektā es iesaistījos kā Andra Šķēles advokāts viņa uzdevumā un vadījos pēc viņa norādījumiem, jo, kā es sapratu, Šķēle bija saistīts ar kompāniju, kurai bija interese piedalīties DTV ieviešanas Latvijā procesā,” šāds sensacionāls paziņojums izskan skaļajā digitālās TV lietā notiesātā zvērinātā advokāta Jāņa Lozes tiesai iesniegtā dokumentā.
Kādreizējais valdības vadītājs un par oligarhu dēvētais A. Šķēle līdz šim ir izvairījies no kriminālatbildības šajā lietā, kaut gan viņa vārds šai sakarā ir bieži pieminēts. Viņš nesēdēja uz apsūdzēto sola tiesas procesā, ko Rīgas apgabaltiesa skatīja no 2008. līdz 2015. gada maijam, spriedumā digitālās TV ieviešanas plānus nosaucot par liela mēroga afēru.
Taču tagad, ja Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra vēlēsies “pamanīt” šai lietā tāpat notiesātā J. Lozes pirms dažām dienām apgabaltiesai nosūtīto lūgumu par liecinieka izsaukšanu un nopratināšanu, A. Šķēles loma šajā lietā var arī mainīties. Tam pamatu dod šajā dokumentā uzskaitītie fakti, par ko J. Loze līdz šim kā advokāts bijis spiests klusēt.
Loze pirmoreiz ir norādījis uz sava klienta patieso lomu digitālās TV ieviešanas shēmās un atklājis, ka šajā lietā viņa birojs pārstāvējis tieši A. Šķēles kā uzņēmēja intereses: “Juridiskais pamatojums manai darbībai bija tāds pats kā citos gadījumos, kad mans zvērinātu advokātu birojs pārstāvēja viņa kā uzņēmēja intereses, gan viņa uzņēmuma intereses un ik mēnesi tika attiecīgi piestādīti rēķini gan A. Šķēlem, gan viņa uzņēmumam par padarīto darbu, kas tika attiecīgi apmaksāti.”
No J. Lozes tiesai nosūtītā dokumenta faktiski izriet, ka tieši A. Šķēle devis norādījumus – kādam tieši jābūt saturam līgumu projektos, ko apsūdzība atzinusi par fiktīviem, gan iekārtu piegāžu līgumos. Arī dokumentos iekļautās iespaidīgās summas noteicis tieši klients, nevis advokāts. “Es apgalvoju, ka rīkojos saskaņā ar klienta norādījumiem un no viņa saņemtās informācijas, ko pēc tam ietvēru līguma un iekārtu piegāžu līgumu projektos,” tiesai norāda J. Loze.
Pagaidām nav zināms, vai uz šiem J. Lozes paziņojumiem gatavojas reaģēt LR Ģenerālprokuratūra, kura iepriekš neizvirzīja A. Šķēlem apsūdzību šajā lietā, nesaskatot tam pietiekamus pierādījumus. Rīgas apgabaltiesa pagājušā gada maijā par vainīgiem atzina 13 krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodu. Piecas personas tika attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības. Spriedumu pārsūdzēja gan prokurors, gan apsūdzētie un šoruden lietu sāka izskatīt apelācijas instancē. Nākamā sēde paredzēta 30. novembrī, kad jālemj par aizstāvības lūgumiem par liecinieku aicināšanu.
Pilnu raksta versiju lasiet “Latvijas Avīzes” 4.novembra numurā vai e-izdevumā.
