Pēteris Avens.
Pēteris Avens.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Advokāts pieļauj, ka Avena ievietošana sankciju sarakstā Eiropas nodokļu maksātājiem var maksāt miljardus 15

Advokāts Jānis Kārkliņš pieļauj, ka Pētera Avena nepamatota ievietošana sankciju sarakstā Eiropas nodokļu maksātājiem var maksāt miljardus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

“Ja Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedums stāsies spēkā un paliks secinājums, ka Eiropas Savienības Padome nepamatoti pakļāvusi personu sankcijām, tad skaidri un nepārprotami būs noteikts, ka laika posmā no 2022.gada marta līdz 2023.gada vidum Pēteris Avens sankcijās bijis nepamatoti. Tas nozīmē, ka šī rīcība ir bijusi prettiesiska un Eiropas Savienībai jāatlīdzina nodarītie zaudējumi. Un tie ir milzīgi,” intervijā portālam BNN norāda P.Avena pārstāvis “Jāņa Kārkliņa advokātu biroja” vadošais partneris, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš.

Lai arī Latvija iesniegusi lūgumu Eiropas Savienības Juridiskajam dienestam iesniegt apelāciju par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam, Jānis Kārkliņš intervijā pauž, ka, viņaprāt, apelācijas nebūs. “Spriedums ir absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs. Tikpat labi ES Padome var pieņemt lēmumu, ka nevēlas otrajā instancē vēlreiz ciest pazemojumu.” Advokāts arī retoriski jautā: “Kas notiks, ja pēc Latvijas valsts aicinājuma iesniegt šo apelāciju, Eiropas Savienības Padome to nedarīs, jo uzskatīs, ka spriedums ir ļoti spēcīgs un pamata apelācijas iesniegšanai nav? Vai tas, ka, neizvērtējot spriedumu, emociju iespaidā kaut kas tiek darīts, nemazinās Latvijas prestižu starp pārējām Eiropas Savienības valstīm?”

CITI ŠOBRĪD LASA

Jānis Kārkliņš intervijā sīkāk stāsta par ES Vispārējās tiesas tiesnešu argumentāciju, kā rezultātā tiesa lēma atcelt 2022.gada 28.februārī P.Avenam noteiktās ES sankcijas, kā arī to, kādēļ tiesa Eiropas Savienības Padomes iesniegtos pierādījumus uzskatīja par nepietiekamiem. Savukārt par 2023.gadā tapušo ES Padomes pamatojumu sankciju pagarinājumam, kurā teikts: “Viņš [P.Avens] ir viens no vadošajiem uzņēmējiem, kurš iesaistīts ekonomikas nozarē, kas nodrošina būtisku ieņēmumu avotu Krievijas Federācijas valdībai, kura ir atbildīga par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju,” Jānis Kārkliņš norāda, ka tiesai būs jāvērtē vai tas, ka uzņēmums, kurā Avens ir mazākuma dalībnieks, Krievijā maksā nodokļus, nozīmē, ka viņš atbalsta karu.

“Ja tā, tad arī visi tie Rietumu uzņēmumi, kuri strādā Krievijā, atbalsta Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju,” intervijā pauž advokāts. “Piemēram, es varu brīvi nopirkt biržā Apple vai Microsoft akcijas. Vai tādēļ, ka man pieder šīs akcijas, var uzskatīt, ka es maksāju nodokļus Amerikā? Nē taču, nodokļus maksā uzņēmums,” savu viedokli pamato Jānis Kārkliņš.

Runājot par ES sankciju politiku kopumā, advokāts norāda – attiecībā uz katru individuālo fizisko personu sankcijas nešaubīgi strādā, jo fiziskās personas ir absolūti ierobežotas savos mantiskajos darījumos. “Taču sankciju mērķis nav nodarīt ļaunumu kādai konkrētai fiziskai personai, šis mērķis politiski ir daudz lielāks – mainīt konkrētu valstu, piemēram, Irānas, Ziemeļkorejas, Krievijas uzvedību vai ietekmēt to.” Tomēr vairāk kā divu gadu laikā kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā redzams, ka šis mērķis pilnībā nav sasniegts, jo Krievija sankciju negatīvo ietekmi mazina sadarbojoties ar valstīm, kuras sankcijām nav pievienojušās.

Jānis Kārkliņš pauž, ka sankciju noteikšana pašā kara sākumā bija politisks žests no Rietumu puses un tām vajadzēja būt. Tas parādīja, ka mēs nosodām šo karu. Ja kāda valsts apdraud rietumu civilizācijas vērtības, tā reaģē un saka – mēs šo valsti vai konkrētos indivīdus sankcionēsim. Tomēr manā ieskatā sankciju politika ir jāpilnveido, lai tā būtu efektīvāka,” saka advokāts.

Jānis Kārkliņš arī norāda, ka tos cilvēkus, kuri savā uzņēmējdarbībā izsitušies līdz Rietumiem, stumt atpakaļ uz Krieviju, lai viņi sekmē Krievijas ekonomikas attīstību un audzē šīs valsts ienākumus, lai tā vēl vairāk varētu ražot ieročus, nav pareizi. “Skaidrs, ka Rietumu pasaule un jebkurš saprātīgs cilvēks nosoda šo karu. Bet tad arī gudri jāizlemj, kā panākt gan to, lai Krievija izbeidz vai vismaz ierobežo savu agresiju, gan arī kā gudrākos un talantīgākos šīs valsts prātus dabūt savā pusē. Vajag panākt Krievijas elites sašķelšanu,” uzskata advokāts.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.