Advokāts: Mūsu tiesiskās palīdzības lūgumus Krievija izpilda pēc saviem ieskatiem 2
“Šobrīd mūsu tiesiskās palīdzības lūgumus Krievija izpilda pēc saviem ieskatiem. Un mēs droši vien to darām līdzīgi, mums šos tiesiskās palīdzības lūgumus vajadzētu ļoti rūpīgi izvērtēt,” uzskata zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks TV24 raidījumā “Preses klubs”.
Sabiedrībā plaši apspriestais jautājums par tiesiskās sadarbības līguma izbeigšanu ar agresorvalsti Krieviju ir populisms, tā uzskata Zvejsalnieks.
Advokāts norāda uz iespējamu situāciju, kad Latvijai tiek atsūtīts tiesiskās palīdzības lūgums no Krievijas, lietā, kur notikusi vardarbība pret bērnu, un retoriski vaicā – vai Latvija šajā situācijā nepalīdzēs? Zvejsalnieks norāda, ka līdzīgi ir ar civillietām, piemēram, vai Latvija neatzīs bērnu adopciju, laulības šķiršanu, kas notikusi Krievijā?
“Šobrīd ļoti smags jautājums, uz kuru tiesiski ir ļoti sarežģīti atbildēt – ko mums darīt ar laulībām, kas šķirtas Krimas tiesā? Jo no vienas puses nevaram atzīt Krimas tiesas spriedumu, zem Krievijas karoga, bet tajā pašā laikā šiem cilvēkiem teiksim, ka viņi Latvijā tiesiski ir laulāti?” spriež Zvejsalnieks.
Raidījumā “Preses klubs”, 20.jūnijā, informējām, ka “Nacionālā apvienība” rosinājusi Saeimu denonsēt līgumu starp Latviju un Krieviju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās, ko skaidroja 14.Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
“Vienīgā, kas saka, ka šis līgums ir vajadzīgs, ir Ģenerālprokuratūra. Protams, es nemaz neparedzu, ka Ģenerālprokuratūra paustu savādāku pozīciju. Bet, redziet, tajā pašā laikā gan Latvija, gan Krievija tieši par šiem tiesiskās palīdzības jautājumiem ir starptautiskās konvencijas ratificētājvalstis, tad kādēļ mums vajag uzturēt divpusēju līgumu, kura pirmais pants nosaka – attīstīt, padziļināt sadarbību tiesiskās palīdzības jomā – ar agresorvalsti? (..) Ja šo līgumu denonsējam, mēs nepārkāpjam starptautiskās saistības, jo Krievija to vien gaida, kad Rietumi paši sāks sev šaut kājā un vienu otru līgumu vienpersoniski atcels un tamlīdzīgi. Nē, mēs ejam līgumā noteiktajā kārtībā – Saeima ratificē par denonsēšanu, tiklīdz tas tiek izdarīts, tad 6 mēnešu laikā, kopš Latvija iesniedz notu Krievijai, šis līgums savu darbību izbeidz. Un tā tiesiskā palīdzība, šā vai tā, notiek konvencijas ietvaros,” tā raidījumā norāda Kols.” tā TV24 raidījumā komentēja Kols.
Arī advokāts Lauris Liepa, 25.jūlija “Preses klubs” raidījumā atzīst, ka jautājums, par tiesiskas palīdzības līgumu ar Krieviju, nav vienkāršs, atgādinot, ka arī Ukraina un Krievija ievēro zināmus kara konvenciju noteikumus. Piemēram, par gūstekņu apmaiņu, kas nebūt iespējama, ja šīs valstis vispār nerunātu. “Vienkāršā atbilde būtu tāda, ka arī kara laikā pastāv noteikti kanoni, starptautiskās tiesības. Arī karotāji, kuri droši vien emocionāli viens otru ienīst un vēlas viens otra nāvi, tomēr ir spiesti sadarboties,” advokāts atzina.
Liepa piekrīt tieslietu ministrei, ka katrs no šiem priekšmetiem ir jāskata individuāli, jo ļoti daudz no pieprasījumiem tiek atteikti abos virzienos.
Turpretī, Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lāns par tiesiskās palīdzības līgumu, kāds pastāv arī starp Igauniju un Krieviju, paudis striktu viedokli: “Mums nevar būt saistības ar agresīvu valsti. Ne ekonomisku, ne draudzīgu, ne juridisku saišu. Mēs nosūtījām vēstuli Ārlietu ministrijai pagājušās nedēļas beigās (9.07.2023.- red.), interesējoties par viņu nostāju šajā jautājumā. Šāds līgums, manuprāt, būtu pēc iespējas ātrāk jālauž!”
Tā kā par šiem līgumiem ir atbildīga Igaunijas Ārlietu ministrija, ārlietu ministram būtu jāierosina valdībai līgumu lauzt. Igaunijas Ārlietu ministrs Marguss Tsahkna no komentāriem atteicās.
