Advokāts: Likums, pēc kura Ādamsons izdots kriminālvajāšanai, var apdraudēt pamattiesības un vārda brīvību 65

Lelde Veinberga, TV24

“Ja tik nopietns jautājums nonācis sabiedrības uzmanības lokā, tad ir jābūt skaidram vēstījumam, kas ir tā spiegošana, kuru Jānim Ādamsonam, ļoti pazīstamam un aktīvam Saeimas deputātam, inkriminē,” J. Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai TV24 raidījumā “Dienas personība” komentē zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs.

Reklāma
Reklāma
Kalpos vairāk nekā 15 gadus: nosaukti auto, no kuriem īpašnieki nesteidz šķirties pat pēc vairākiem gadiem
FOTO. Gaismā nākusi dāvana, ar ko Putins slepus pārsteidzis Trampu
Kokteilis
Latviešu izvairīšanās horoskops jeb kā katra zodiaka zīme izvairās no citiem cilvēkiem 3
Lasīt citas ziņas

“Es līdz šim lasot un klausoties īsti nesaprotu, kas bija tā informācija, ko varēja Krievija izmantot pret Latviju deputātam inkriminēto darbību rezultātā. Šeit būt jāpadiskutē, cik labi uzrakstīts mūsu spiegošanas pants,” uzskata D. Skačkovs.

Advokāts, norāda, ka spēkā esošais Krimināllikuma pants atļauj vākt publiski pieejamu informāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

“2016. gadā bija grozījumi Krimināllikumā, kuri pieļāva šādas informācijas vākšanu. To, ko likumprojekta izstrādātāji ir minējuši, kā tā pamatojumu, ir sekojošs: ārvalsts izlūkdienestus interesē ne tikai neizpaužamās ziņas un klasificēta informācija, bet arī cita veida informācija, piemēram, vietējās sabiedrības attieksmes monitorings kādā konkrētā jautājumā, publiski pieejami ekspertu viedokļi, dažādu sabiedrības grupu brīvi nepieejami viedokļi, politisko un nevalstisko organizāciju plāni un darbības pārskati, personiskā rakstura informācija par konkrētām personām, kuras varētu kalpot par informācijas avotiem.

Tad nu mēģinām atrast 10 atšķirības – ar ko tas atšķiras ar to informāciju, kuru parasti vāc žurnālisti. Es neteikšu, ka nevajag aizsargāt publiski pieejamo informāciju no ārvalstu izlūkošanas dienestiem. Iespējams, ka jā, bet tas veids, kā tas tiek darīts Krimināllikumā, raisa zināmas šaubas ne tikai man, bet par to ir izteicies savulaik arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Šie grozījumi Krimināllikumā var apdraudēt personas pamattiesības, tādas demokrātijas vērtības kā vārda brīvību. Šis pants būtu jāpārvērtē, jo ikviens var ieiet Valsts arhīva mājaslapā un palasīt apsūdzību, kas tika celta Gunāram Astram 1961. gadā, par publiski pieejamās informācijas vākšanu ASV diplomātu uzdevumā un mēģināt salīdzināt šo gadījumu ar Ādamsonam celto apsūdzību,” uzskata D. Skačkovs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.