Māra Libeka: Advokāts kā balta lapa 2
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimai decembra sākumā būs jāizraugās Satversmes tiesas (ST) tiesnesis no pieciem patlaban pieteiktajiem kandidātiem. Tieslietu padome visiem devusi savu akceptu. Trijiem gan ar piebildi, ka viņiem iztrūkstot plašāka mūsdienīga redzējuma par Satversmes tiesas vietu valsts sistēmā.
Taču padome nav nogriezusi šiem kandidātiem “zaļo gaismu” un visu atbildību uzlikusi uz parlamenta pleciem.
Kritiku par mūsdienīga skatījuma trūkumu izpelnījies, piemēram, bijušais ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kuru augstajam amatam ieteica Zaļo un zemnieku savienība.
Kas to būtu domājis, ka Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas (1999.–2007.) sacītais par Kūtri, kad viņš kļuva par ST tiesnesi, tagad ir aizēnots ar Tieslietu padomes kritisko viedokli.
Acīmredzot, gadiem ritot, toreizējais Kūtris Tieslietu padomes skatījumā vairs nav tagadējais Kūtris.
Atgādināšu, ka Valsts prezidente bija gandarīta, ka konstitucionālās tiesas rindas tiek pastiprinātas ar spēcīgu tiesnesi, ka “uzticība, kas viņam izrādīta, ir augstākais apliecinājums viņa godaprātam, profesionalitātei un erudīcijai”.
Jāteic, ka šobrīd Kūtrim ir ļoti mazas, lai neteiktu, ka nekādas, iespējas iesēsties tukšajā ST tiesneša krēslā, jo ZZS, cik neoficiāli zināms, sliecas kopā ar “Saskaņu” nobalsot par “Attīstībai/Par” virzīto Inesi Nikuļcevu. Ja šim atbalstam pievienosies arī “KPV LV”, ar ko patlaban noris aktīvas pārrunas, tad Nikuļceva būs zirgā.
Šis varētu būt viens no tiem retajiem balsojumiem šajā Saeimā, kur saskaņieši varēs izbaudīt savu nozīmīgumu lēmuma pieņemšanā. Iepriekš bez šādas nepieciešamības varēja tīri labi iztikt.
Nikuļceva pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas jau paguvusi tikties ar “Saskaņas” deputātiem un, kā sacīja šīs partijas un frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, saņēmusi frakcijas atbalstu. Kā nu ne, ja viņa ar savām juridiskajām zināšanām “Saskaņai” ir palīdzējusi ne reizi vien!
Taču valda strikts noteikums, ka advokātu nekādā gadījumā nedrīkst asociēt ar viņa klientu, un te nekādas diskusijas netiek pieļautas. Bet tas nenozīmē, ka cilvēki nedrīkst par to domāt, ka viņiem uz konstitucionālās tiesas topošo tiesnesi, kas praktizējusi kā advokāte un patlaban Eiropas Cilvēktiesību tiesā pārstāv smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu un korupcijā apsūdzēto bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kuri cīnās pret valsti, jāraugās kā uz baltu lapu.
Advokāts aizstāvot izmanto argumentus, bet tas nenozīmē, ka viņam visas durvis būs vaļā. Ja paskatāmies, kas apkalpo diezgan korumpētos odiozos cilvēkus – tā ir advokātu grupa. Lai viņi strādā, mēs viņus neasociējam ar klientiem, lai viņi pelna naudu! Bet diezin vai kādam no viņiem būtu jāstrādā par Satversmes tiesas tiesnesi.
Tas, kādus klientus advokāts apkalpo, kā viņš to dara, nevar palikt kā balta lapa. Īpaši svarīgi tas ir ceļā uz Satversmes tiesu, kur katrs jauns tiesnesis piedalās arī tiesas reputācijas veidošanā.
Sarunā ar kādu augstas raudzes juristu pieskārāmies jautājumam, kā tas izskatītos, ja, piemēram, uz Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka amatu virzītu pieredzējušu juristu, kurš savu atvaļinājumu laikā regulāri brauc sauļoties uz Krievijas anektēto Krimu.
Nu, nav taču tur juridisku problēmu, ka viņam patīk regulāri atpūsties Krievijas okupētajā teritorijā. Kāda mums darīšana, kur cilvēks pavada savu atvaļinājumu! Nekāda. Bet uz šo faktu nevar skatīties kā uz kaut ko tādu, kam nav nekādas nozīmes.
Vai advokātam, kurš strādā ar sarežģītiem klientiem, pār kuriem klājas milzīga korupcijas ēna, ir īstā vieta Satversmes tiesā? Politiķi, kas Nikuļcevu virza amatam, šo jautājumu nevēlas dzirdēt, jo viņu izpratnē tā esot vēršanās pret tiesu varas neatkarību.
Taču jāņem vērā, ka pastāv arī citāda pārliecība, ka šis viedoklis nav viennozīmīgs un neapstrīdams.
Advokātei Nikuļcevai pretī stāvēs “Jaunās Vienotības” virzītā Saeimas deputāte, juriste Inese Lībiņa-Egnere, kura ir balsojusi par tādiem likumiem, kuru atbilstība mūsu valsts pamatlikumam tiek jau apšaubīta un tiks apšaubīta Satversmes tiesā.
Viens no redzamākajiem ir Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Te atkal jāklausās argumentā, ka tiesnesim parlamentārā darba pieredze ir pluss, nevis mīnuss.
Taču tajā pašā laikā rodas jautājums: kā cilvēks, kurš balsojis par Latvijai tik svarīgu likumu kā pieminētais administratīvi teritoriālo reformu virzošais likums pēc tam, Satversmes tiesas tiesneša mantiju uzvelkot, lems, ka tas neatbilst Satversmei?
Juristam jaunajā statusā ir jāspēj palikt neitrālam, jāspēj norobežoties no savas iepriekšējās profesionālās dzīves, jāspēj iepriekšējā “balts” vietā pateikt “melns” vai otrādi.
Var teikt, ka jāspēj tik vien, kā bez sirdsapziņas pārmetumiem apmest kažoku otrādi. Man noteikti aizrādīs, ka tiesnesis pats sevi var atstatīt no lietas, kur manāms interešu konflikts. Baidos, ka, vētījot pieminēto reformu, tas, visticamāk, var notikt nepārtraukti.
Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu iepriekšējā profesionālā dzīve esot jāuztver absolūti neitrāli kā balta lapa un tā nedrīkstot ietekmēt mūsu domāšanu.
Bet tas nenozīmē, ka šī mantra ir kā akmenī iekalta un nav kustināma, īpaši, ja tiek lemts par personām tādā institūcijā, kurai ir augsta sabiedrības uzticība.
