Advokāts par valsts aizsardzības dienestu: Ja tu esi kādas valsts pilsonis, tev pretim ir jādod kaut kas arī no sevis 156
“Pienāks brīdis, kad šiem Latvijas pilsoņiem būs jāizvēlas – arī tiem, kas dzīvo ārzemēs. Ja tu esi kādas valsts pilsonis, tu baudi tiesības, ko šī pilsonība dod – labumu, valsts aizsardzību, valsts garantijas, ko šī valsts dod, bet tev pretim ir jādod kaut kas arī no sevis – jāpilda kāds pienākums, neatkarīgi no tā, kur tu dzīvo. Ja tu studiju laikā dzīvo ārzemēs, tad tie ir četri, pieci gadi – vari pagūt izstudēt, atgriezties, iestāties Zemessardzē vai iziet 11 mēnešu dienestu. Bet ja esi nolēmis savu dzīvi saistīt ar ārzemēm kā tādām, varbūt tev tā Latvijas pilsonība nemaz nav vajadzīga,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda zvērināts advokāts Olavs Cers, diskutējot par plānoto jauniešu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā.
“Bet ja tu vēlies saglabāt Latvijas pilsonību un šāds pienākums būs, un, ja valsts varēs iesaukt visus, kas ir iesaucami, tad tas būs jādara. Būs jāatgriežas šeit, un vienā no trijiem šobrīd pieejamiem veidiem šis dienests jāiziet. Jautājums, vai tas vispār ir vai nav vajadzīgs? Protams, nav būtisks nosaukums, būtiski ir tas – kāpēc vispār šo dienestu ievieš? Tāpēc, lai apmācītu jaunus cilvēkus, kā rīkoties stundā X,” tā uzsvēra Cers.
“Kopš 2014.gada vai varbūt pat agrāk, situācija ir saasinājusies, un, es domāju, visām valstīm, kas atrodas šeit – šajā reģionā – ir jāzina, jāsaprot cilvēkiem, kā rīkoties stundā X, ja tāda pienāk. Es varbūt nepiekrītu, ka pareizais variants ir 11 mēnešus dzīvot kādā kara daļā, it sevišķi, ja ņem vērā, ka mums trūkst poligoni, mācību bāzes… Varbūt tam jābūt mēnesim vai trijiem mēnešiem, vai kādam citam modelim. Bet – vai vispār šādai apmācībai ir jābūt? Es uzkatu, ka jā,” tā raidījumā “Preses klubs” sacīja advokāts Cers.
AM tomēr pārdomā un atkal grib iesaukt VAD arī ārzemēs dzīvojošos jauniešus
Aizsardzības ministrijai (AM) Saeimā neatsaucot priekšlikumu Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektam, no 2028.gada dienestā tomēr plānots iesaukt arī ārzemēs dzīvojošos jauniešus.
Otrdien divās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs diskutējot par to, vai VAD attieksies uz ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem, AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) paziņoja, ka AM uz trešdienas komisijas sēdi atsauks priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2027.gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Eglīts otrdienas komisijas sēdēs norādīja, ka iesaukšana attiektos tikai uz jauniešiem, kuri Latvijā deklarējuši savu dzīvesvietu. “Ja pilsonis nav sakārtojis savas saistības pret valsti un nav deklarējis savu dzīvesvietu ārvalstīs, tad viņš tiek pakļauts iesaukumam. Ja ir izpildījis saistības un korekti norādījis dzīvesvietu ārvalstī, tad pret viņu iesaukums netiek nekādā veidā vērsts,” uzsvēra Eglīts.
Šāda potenciālā norma par 2027.gadu tomēr esot zaudējusi jēgu, jo VAD likums attiektos tikai uz Latvijā deklarētiem jauniešiem, otrdien norādīja parlamentārais sekretārs. Jau otrdien Eglīša partijas biedri minētajā komisijā pauda bažas, ka daļa jaunieši apzināti deklarēsies ārvalstīs, lai tikai nebūtu pakļauti VAD.
Trešdienas rītā komisijas sēdē Eglīts paziņoja, ka pēc otrdien notikušajām diskusijām Ināras Mūrnieces (NA) vadītajā ministrijā tās ir izanalizētas, tāpēc ministrija aicināja deputātus tomēr atbalstīt minēto redakciju. Eglīts atsaucās uz VAD likumprojekta normu, kas paredz piemērot izlozi tiem pilsoņiem, kuri attiecīgajā laika periodā kvalificējas iesaukšanai VAD.
“Šis pants pasaka, ka tik ilgi, kamēr notiek izloze, tā notiek starp Latvijas pilsoņiem. Tajā brīdī, kad esam gatavi paņemt pilnīgi visus, kurus varam tajā gadā iesaukt, tas attiecas [arī uz] uz diasporu. 2027.gads tiek minēts kā drošības spilvens, ka līdz tam pavisam noteikti nekas tāds nenotiks,” norādīja Eglīts.
Par šo AM priekšlikumu nobalsoja astoņi, pret bija viens un viens parlamentārietis atturējās. Atšķirībā no otrdienas nekādas diskusijas par šo normu vairs nenotika.
Lūgta plašāku komentāru par minētā priekšlikuma neatsaukšanu, AM aģentūrai LETA apgalvoja, ka “replika par priekšlikuma atsaukšanu bija diskusijas sastāvdaļa” otrdien notikušajās komisijas sēdēs, kad priekšlikums vēl tikai apspriests.
Komisijā tika izprasts, ka obligāto iesaukumu pirmajos VAD īstenošanas gados grūti realizēt un attiecināt uz Latvijā nedeklarētiem pilsoņiem, norādīja ministrijā.
Komisija arī šodien kopumā atbalstīja virzīšanai otrajam lasījumam VAD likumprojektu un to pavadošos likumprojektus. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 2.marts.
VAD likumprojekts paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem – 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.
VAD būs pakļauti pilsoņi – vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
VAD būtu pakļauti pilsoņi – vīrieši līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai.
Tāpat Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi – vīrieši un sievietes – no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.
Līdz šim komisijas atbalstītās redakcijas paredz, ka VAD pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu. Plānots, ka alternatīvo dienestu varēs aizvadīt AM struktūrās.
Likumprojekts paredz, ka iesaucamajam par neierašanos uz viņam noteiktajām pārbaudēm pavēstē norādītajā vietā un laikā izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām jeb 350 eiro.
Pirmo iesaukumu uz brīvprātības pamata VAD plānots īstenot 2023. gada 1. jūlijā. Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē AM valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus.
