Advokāti pārliecināti par Rimšēviča tiesībām atsākt darbu Latvijas Bankā 0
Kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča advokāti ir vienisprātis, ka viņu klients pēc Eiropas Savienības Tiesas (EST) labvēlīgā sprieduma varētu atsākt pildīt valsts bankas prezidenta pienākumus, taču nav zināms, vai un kad Rimšēvičs to darīs, aģentūrai LETA apliecināja aizstāvji.
Rimšēviča pārstāvis EST Mārtiņš Kvēps aģentūrai LETA norādīja, ka EST spriedums paredz, ka tiek atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums, ar kuru Rimšēvičam tika liegts ieņemt bankas prezidenta amatu. Viņš piebilda, ka “tehniskā līmenī visi ierobežojumi ir atcelti, bet nav zināms, ko darīs valsts iestādes”.
Kvēps arī uzsvēra, ka, ja cilvēks ir izdarījis kaut ko pretlikumīgu, tad būtu jocīgi, ja personai par to nebūtu jāatbild. Taču, ja valsts apgalvo šādas nelikumības esamību, tad to ir nepieciešams pierādīt.
Kvēps skaidroja, ka atceltais KNAB lēmums atzīts par prettiesisku no pieņemšanas brīža, taču atcelts tas ir, sākot no sprieduma spēkā stāšanās otrdien.
Savukārt Rimšēviča aizstāvis krimināllietā Juris Grīnvalds aģentūrai LETA pozitīvi novērtēja EST pieņemto lēmumu par amata ierobežojumu atcelšanu Rimšēvičam. Aizstāvis arī akcentēja advokātu komandas paveikto darbu. “Žēl, ka šāda satura taisnīgs lēmums netika pieņemts Latvijas jurisdikcijā,” viņš pauda.
Grīnvalds arī norādīja, ka viņam nav pamata uzskatīt, ka EST pieņemtais lēmums netiks izpildīts, attiecīgi aizstāvis neredz šķēršļus, kas traucētu Rimšēvičam pildīt amata pienākumus.
Komentējot kriminālprocesu, kas patlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā, Grīnvalds uzsvēra, ka Rimšēvičs joprojām turpina sadarboties valsts apsūdzības uzturētāju un sniedz liecības.
Arī vēl viens Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA teica, ka EST spriedums nozīmē to, ka Rimšēvičs ir atjaunots Latvijas bankas prezidenta amatā. Tāpat viņam ir jāatgriežas darbā Latvijas Bankā un arī jāatsāk pildīt Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes locekļa pienākumi, viņš teica/
“Rimšēvičam noteiktie drošības līdzekļi ir atcelti tiktāl, ciktāl tie liedza neierobežoti pildīt minētos pienākumus, tostarp, piedalīties ECB Padomes sēdēs, neprasot iepriekšēju atļauju izbraukšanai no valsts. Eiropas Savienības tiesas spriedums ir stājies spēkā un Latvijas valstij ir pienākums to ievērot,” norādīja Vārpiņš.
Advokāts teica, ka Latvija patlaban atkal ir zem “masu mediju lupas” – ne tikai Eiropas mērogā.
Viņš pauda, ka patlaban atbildīgo amatpersonu rokās ir tas, vai Latvija šoreiz respektēs tai saistošās starptautiskās tiesību normas. “Jāatļaujas cerēt, ka šis EST spriedums ir pietiekoši nopietns brīdinājums un būs pietiekošs impulss tam, lai vispār pārvērtētu drošības līdzekļu piemērošanas praksi Latvijā,” piebilda advokāts.
Savukārt Tieslietu ministrija (TM) šodien plkst.16.30 rīko preses konferenci par minēto EST spriedumu. Preses konferencē piedalīsies tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume.
Jau ziņots, EST otrdien atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata, aģentūra LETA uzzināja tiesā.
Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.
KNAB pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičs iepriekš preses konferencē iepriekš apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata.
Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.
Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
