“Advokāti” jaunsardzei būtu. Bet kā ar “baņķieriem”? 4
Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi un valdībā iesniegs jaunsardzes attīstības plānu desmit gadiem, kas ir ļoti optimistisks un paredz, ka jaunsardzes kustība kļūs vēl plašāka – 2020. gadā 16 000 jauniešu būs iespēja piedalīties ar resursiem nodrošinātā jaunsardzē, un tā darbosies katrā pašvaldībā. Plānots arī atbalstīt Valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu vidusskolās. “Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā katrs ieguldījums jaunsardzes attīstībā ir gan ieguldījums jaunatnes piederības apziņas veidošanā valstij, gan ieguldījums sabiedrības integrācijā, gan ieguldījums valsts drošības stiprināšanā ilgtermiņā,” uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), kurš piektdien apmeklēja Rēzeknes jaunsargu vienību un informēja par jaunsardzes attīstības plānu.
Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Jaunsardzes departaments vērš uzmanību, ka “Jaunsardzes attīstības plāns, kurā būtu noteikts konkrēts finansējuma apjoms un sasniedzamie rezultāti, līdz šim nav ticis izstrādāts, un līdz ar to jaunsardze šobrīd ir pieejama tikai daļā no valsts teritorijas. Turklāt esošais jaunsargu skaits krietni pārsniedz pašreizējās Aizsardzības ministrijas iespējas jaunsargus pilnvērtīgi nodrošināt ar mācību procesam nepieciešamajiem resursiem.”
Bet vai labie nodomi nepaliks uz papīra? Politiķi nesteidzas solīt, ka jaunsardzei varētu palielināt finansējumu.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis kopumā ir atbalstošs, taču piebilst, ka tas jāskata kontekstā ar citām budžeta vajadzībām, jo, piemēram, arī zemniekiem ir nepieciešamas lielākas subsīdijas. Par jaunsardzi deputāts saka atzinīgus vārdus, jo tā esot stabila bāze jaunajiem karavīriem un tā nodarbojas arī ar jauniešu patriotisko audzināšanu.
Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) uzskata, ka būtiski ir pārskatīt visas jaunsardzes tēriņu pozīcijas un spriest, kam nepieciešams uzreiz piešķirt papildu finansējumu, bet kas var pagaidīt. Tāpat J. Dombrava vēlas, lai tiktu izvērstas jaunsardzes reklāmas kampaņas lielākajās pilsētās.
Atzinīgus vārdus jaunsargiem velta arī “Vienotības” Saeimas frakcijas deputāts Aleksejs Loskutovs. Viņš esot gatavs piedalīties diskusijā par papildu finansējuma piešķiršanu kontekstā ar aizsardzības budžeta palielināšanu. “Vienotības” deputāts vēlas, lai visi jaunsargi būtu nodrošināti ar uniformām, jo to nēsāšana jaunsargiem dod apziņu, ka viņu loma atbilst armijas sūtībai.
Nesen medijos jaunsardzes “advokāta” lomu ieņēma “Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš LTV pirmsvēlēšanu diskusijā izteica ideju, ka visiem skolu vecuma jauniešiem būtu obligāti jāpiedalās jaunsardzē. “SC” pārstāvis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā Ivans Klementjevs teic, ka jaunsargu aktivitātes esot redzējis televīzijā un viņam vajadzētu iepazīties ar jaunsardzes darbu un finansējuma izlietojumu. “Vēlos vispirms redzēt, kā tiek tērēti pašlaik piešķirtie 2,1 miljoni eiro – vai tur ir reāli pasākumi, nevis viss notiek pa tukšo. Valsts noslēpuma aizsegā Aizsardzības ministrijas visā pasaulē 20% no naudas iztērē korumpēti,” savu viedokli skaidro I. Klementjevs.
Kā izmanto naudu
Jaunsardzes departamenta direktors Ansis Strazdiņš apgalvo, ka nākamgad jaunsardzei piešķirtais finansējums 2,106 miljoni eiro organizācijai esot “izdzīvošanas nauda”. Bet kā tā tiek tērēta? Jaunsardzes attīstības plāns paredz, ka 2016. gadā Latvijā būs 7000 jaunsargu un vajadzēs 3,773 miljonus eiro, bet 2017. gadā, lai sasniegtu 9000 jaunsargu skaitu, vajadzēšot 5,446 miljoni eiro. Pašlaik organizācijā darbojas 6500 jaunsargu, taču, kā atzīst A. Strazdiņš – ar šogad piešķirto finansējumu pie formām varētu tikt vien 2000 – 2500 jaunsargu.
“Liela palīdzība mums nāk no novadiem. Ir instruktori, kas raksta Eiropas projektus un tā iegādājas ekipējumu jaunsardzei,” stāsta A. Strazdiņš. Nesen sācies jaunais mācību gads, un tā laikā jaunsargi turpinās Lāčplēša kara ordeņa kavalieru kapavietu apzināšana visā Latvijā, iecerētas arī ekskursijas uz brīvības cīņu norises vietām. Atzīmējot 11. un 18. novembri, jaunsargi savos novados piedalīšoties lāpu gājienos un citos pasākumos, bet labākie piedalīsies svinīgajā Neatkarības dienas militārajā parādē. “Tas jaunsargiem ir liels gods, ka viņi var piedalīties militārajā parādē,” saka A. Strazdiņš. Šogad pirmoreiz notiks “Vējiņu kauss” par godu Austrālijas latviešu ģimenei, kas ilgus gadus atbalstījusi jaunsargus un zemessardzi – tās būs orientēšanās sacensības visām vecuma grupām, kurās aicināti piedalīties ne tikai jaunsargi, bet arī citi jaunieši. Tāpat rudenī Bauskā notiks pulkveža Jura Dalbiņa kauss – šķēršļu josla un smagumu nešanas sacensības. Bet 11. oktobrī jaunsargi “Cinevillā” piedalīsies “Vīru spēlēs”. “Tā būs iespēja ieinteresēt plašāku publiku, lai jaunieši un vecāki pamana, ka bērns var aktīvi darboties, nevis kā daži – sēdēt pie datora,” spriež A. Strazdiņš.
Paredzēts, ka šajā mācību gadā jaunsardzē tiks ieviesti fiziskie normatīvi visām vecuma grupām. Par to izpildīšanu jaunsargi saņems zelta, sudraba un bronzas medaļas. Jaunsardze sadarbojas ar dažādām sporta federācijām – aktīvākie partneri esot orientēšanās klubi, bet pašlaik veidojas sadarbība ar Talsu hokeja klubu un Ogrē ar Egila Helmaņa vadīto Patriotiskās audzināšanas un tuvcīņas skolu.
