“Aduga” lietā indieši var izrādīties tikai “ziediņi”: “Darījumi veikti ar nodomu legalizēt naudu” 34
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Daugavpils tiesa turpināja skatīt lietu, kurā par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā apsūdzēti konditorejas ražošanas uzņēmuma “Adugs” vadītājs un īpašnieks Jāzeps Zukuls, ražošanas direktors Vitālijs Jefimovs un jurists Mārcis Baltmanis.
Cietušie ir septiņi Indijas pilsoņi, kuri atgriezušies dzimtenē. Tiesa pagājušonedēļ gan joprojām netika tālāk par lūgumu daļu, kuri bija saistīti ar arestētajiem īpašumiem, mantu un naudu. Tiesvedībai bija atvēlētas divas pilnas darba dienas, bet tā beidzās pēc pusdienas, jo Zukulam kļuva slikti un viņam bija jādodas pie ārsta.
Atgādināsim, ka 3. martā rakstījām par pirmo tiesas dienu “Septiņi indieši pret cepumu karali”, kurā nolasīja arī apsūdzību. Trijotne apsūdzēta par vairākām epizodēm 2018.–2020. gadā.
Apsūdzība uzskata, ka uzņēmuma pārstāvji ekspluatācijas nolūkā ar viltu savervējuši Indijas pilsoņus, liekot viņiem atrasties bezpalīdzības stāvoklī, izmantojot arī draudus un vardarbību.
Izmantojuši to, ka neprot latviešu valodu, atņēmuši un nav atdevuši pases, likuši sodus un spieduši parakstīt dokumentus, ko nesaprot. Spieduši maksāt par dzīvošanu un ēšanu, kas gan solīta par brīvu, un nav izmaksājuši atvaļinājuma naudu.
No apsūdzētajiem neviens vainu neatzīst, tāpat kā cietušo prasītās morālās kompensācijas. Trīs indieši prasa 6979,71 eiro, pārējie attiecīgi: 11 329,82; 11 974,59; 12 002,95 un 12 730,45 eiro kompensācijas.
Kaut arī par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā, šajā gadījumā – par darbaspēka ekspluatāciju, kad cilvēkam maksā mazāk, nekā viņa darbs ir vērts, kad cilvēkam nav iespēju izvēlēties, ko viņam darīt, kad ir nodarbināts pret paša gribu un arī lietojot dažādus vardarbīgus līdzekļus, – var saņemt pietiekami bargu sodu, tomēr, iespējams, ka tas viss apsūdzētajiem var izrādīties tikai ziediņi. Arī indiešu pieprasītās kompensācijas nav milzīgas.
Indiešu lietas sakarā (bet varbūt ne tikai) 2020. gada 10. novembrī policija veica kratīšanas 22 objektos Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā.
Tika izņemta skaidra nauda, dārglietas, munīcija. Zukulam, piemēram, 103 215 eiro maisiņā zem gultas (bankas kontos viņam bijuši tikai daži simti). Valsts policija iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā.
Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem – izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.
Par kratīšanā izņemto un fiksēto notiek finanšu izmeklēšana, un par to ir cita lieta, bet šajā krimināllietā par mantu un naudu lēma tikai tāpēc, ka tā tika arestēta un apsūdzētie vēlas, lai arests tiktu atcelts. Taču tiesa nebija apsūdzētajiem pretimnākoša: kā noprotams, arests netiks atcelts, iekams nebūs noskaidrota izņemtās naudas izcelsme un darbību likumība ar īpašumiem.
Izņemtā nauda, dārglietas, Jefimova “Porsche” un Zukula “Mercedes – Benz” ir viens, bet interesantākais ir darījumi ar abu nekustamajiem īpašumiem, kuri notikuši dažus gadus pirms notikumiem ar indiešiem.
Jefimovs pārdevis māju savai sievai, Zukuls – vienu māju caur sev piederošu uzņēmumu bijušās civilsievas meitai, otru – nākamajai civilsievai, bet sev piederošu māju kompleksu – kādam Kipras uzņēmumam, bet pats tur turpina dzīvot.
Policijai esot aizdomas, ka šie darījumi veikti ar nodomu legalizēt naudu un/vai slēpt mantu. Visām trim sievietēm neesot bijis legālu finansiālu iespēju mājas nopirkt. Tiesvedība atsāksies septembrī.
