Adopcija ir neizpaužams noslēpums. Ja kaimiņi izstāsta bērnam, draud tiesvedība 0
Kādreiz ar vīru adoptējām bērnu, bet viņš bija mazs, tāpēc to neatklājām. Arī tagad, kad dēls jau ir paaudzies, neesam plānojuši viņam to teikt. Taču kaimiņiene, ar kuru mums nav īpaši labas attiecības, regulāri piedraud izstāstīt dēlam. Vai par tādu rīcību viņu varētu sodīt? Vai adopcijas noslēpumu bērns var noskaidrot arī pats, piemēram, bāriņtiesā? VERONIKA JŪRMALĀ
Latvijas likumdošanā pastāv adopcijas noslēpums. Bez adoptētāja piekrišanas ir aizliegts izpaust ziņas par adopcijas apstākļiem, bioloģiskajiem vecākiem un adoptētājiem. Likumīga aizsardzība ir nepieciešama, lai pasargātu gan bērnu un viņa vecākus, gan adoptētāju, jo kāda no pusēm vai citas personas var izmantot šo faktu, lai iegūtu materiālu labumu vai radītu morālu kaitējumu.
Adopcijas noslēpuma jautājumi ir ietverti Krimināllikumā, Civillikumā un Civilstāvokļa aktu likumā. Civillikuma 171. panta trešā daļa paredz, ka bez adoptētāja piekrišanas ziņas par adopciju līdz bērna pilngadībai nav izpaužamas. Savukārt Civilstāvokļa aktu likuma 9. panta otrajā daļā teikts, ka tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem (izņemot ierakstus, kas saistīti ar adopciju) un pieprasīt reģistrāciju apliecinošus dokumentus ir personām, uz kurām tie attiecas, kā arī šo personu laulātajiem, tiešajiem augšupējiem un lejupējiem radiniekiem.
! Ar dzimšanas reģistra ierakstiem, kas saistīti ar adopciju, līdz adoptētā pilngadībai drīkst iepazīties tikai adoptētāji.
Tātad, ja bērns ir sasniedzis pilngadību un grib iegūt informāciju par adopcijas apstākļiem un saviem bioloģiskajiem vecākiem, viņam ziņas sniegs konkrētā bāriņtiesa vai Valsts arhīvs. Adoptētāja piekrišana ir nepieciešama tikai līdz adoptējamā pilngadībai, bet pēc tam adoptētais ir tiesīgs rīkoties, kā pats vēlas.
Ja kaimiņiene izstāstīs bērnam, ka viņš ir adoptēts, par to sievieti var saukt pie kriminālatbildības. Krimināllikuma 169. pants paredz atbildību par adopcijas noslēpuma izpaušanu pret adoptētāja (tātad jūsu) gribu. Par šādu nodarījumu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (no 15 dienām līdz trim mēnešiem) vai ar piespiedu darbu (no 40 līdz 280 stundām), vai ar naudas sodu (no trim līdz simt Latvijas Republikā noteiktajām minimālajām mēnešalgām).
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
