Uzmanību – tektoniskais lūzums un avotu zona! 13
Daudz bīstamāks ir starojums, ko rada tektoniskais lūzums. Irdenie ieži veido tikai grunts virspusi, bet zem tiem atrodas māls, dolomīts, smilšakmens. Vēl zemāk – granīts, kam piemīt paaugstināta radioaktivitāte.
Cietie ieži līdzīgi jumtam sedz tā sauktā otrā līmeņa gruntsūdens dzīslas, tāpēc to starojums augšā netiek. Taču zemes iekšienē gan ģeofizisku norišu, gan cilvēku darbības ietekmē visu laiku norisinās kustība, un reizumis blīviežos rodas spraugas. Ja cauri granīta slānim no 300 līdz 850 metru dziļuma augšā izlaužas radons vai gamma stari, lielu to daļu pārējie cietie ieži aiztur, atšķaida un kompensē, taču paaugstinātā radioaktivitāte tik un tā tiek arī līdz zemes virspusei, sprieguma izlādes vietā veidojot tektoniskā lūzuma izraisītas plaisājuma zonas. Tās parasti ir elipsveida vai ovālas, mazākās ap 12 metru garumā, četru vai piecu metru platumā, lielākās – krietni iespaidīgākas. Plaisājuma malās starojums ir ļoti intensīvs. Ja tādā vietā noliek gāzbetona bluķi, tas ir pušu jau pēc pāris mēnešiem.
Mājas stūri, ko skar tektoniskais lūzums, var atpazīt pēc pamatu un sienu plaisājumiem. Var špaktelēt ciet, ar kādiem materiāliem vēlas, – sprieguma izlādes spēks ir stiprāks.
Lūzuma zonā vienmēr ir paaugstināta radioaktivitāte, kaut arī tikai pāris metru tālāk jau var būt veselībai nekaitīgais fons. Cilvēkus, kuru guļasvieta atrodas uz tektoniskajiem lūzumiem, īpaši uz to malām, pārņem nemotivēta nervozitāte, viņiem veidojas kustību koordinācijas traucējumi, rodas psihiskas kaites un novirzes šūnu attīstībā, bieži sākas onkoloģiska saslimšana.
Atsevišķi izdalāms arī pazemes ūdeņu starojums, ko rada avoti. Avots ir vertikāla uztece, pa kuru no zemes dziļumiem tiek spiests augšā ūdens. Kādā sava ceļa posmā plūsma var uzdurties gruntsūdens dzīslai, noplūšanu daļēji turpināt pa āderi un varbūt saņemt kādu papildinājuma devu arī no sāniem, taču galvenais virziens – vertikālā uztece – netiek zaudēts.
Vietas, kur telpās vai saimnieciskajā zonā pat sausā laikā no zemes it kā nemotivēti spiežas augšā mitrums, visbiežāk veidojuši šādi avoti. Avotam starojuma zona parasti ir apaļa, ar vidējo diametru no 30 līdz 80 centimetriem (norāde, ka tie visbiežāk spiežas no 3–8 metru dziļuma).
Atrašanās uz avotiem ir veselībai bīstama. Klasiska situācija: rīkstnieks, stāvēdams istabas vidū, pārbauda laulības gultas atrašanās vietu un secina, ka ādere to neskar. Tam, ka otra gultas puse atrodas uz avota, viņš uzmanību nepievērš. Tādā vietā gulētāju laimei diemžēl paredzams īstermiņa raksturs – vienam nekas, bet otram ļoti iespējama nopietna saslimšana.
