Jaunajā Ādažu novadā galvenā priekšvēlēšanu cīņa būs starp diviem spēcīgiem līderiem 6
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunajā Ādažu novadā galvenā priekšvēlēšanu cīņa būs starp diviem spēcīgiem līderiem – Ādažu novada priekšsēdētāju Māri Sprindžuku (LRA) un Carnikavas novada domes vadītāju Daigu Mieriņu (LZS).
Ja pieņem, ka katra novada vēlētāji balsos par savējiem, tas varētu nākt par labu M. Sprindžukam, jo Ādažos ir par pāris tūkstošiem lielāks iedzīvotāju skaits.
Taču Carnikavā tiek paredzēta lielāka vēlētāju aktivitāte, jo šīs pašvaldības iedzīvotāji negribēšot palikt par jaunā novada nomali, kas, dažuprāt, tā varot notikt, ja carnikaviešiem nav pietiekami lielas ietekmes domē.
Kā vienā, tā otrā sarakstā gan ir iekļauti arī kandidāti no kaimiņu pašvaldības.
Vēlēšanu iznākumu var ietekmēt arī jaunie spēlētāji – Jaunā konservatīvā partija (JKP), kā arī “Kustība Par”, kurai ir kopīgs saraksts ar “Jauno Vienotību”, – šā saraksta galvgalī būs uzņēmējs Mārtiņš Spravņiks.
Kā pirmā sarakstu Ādažu novadā iesniedza “Saskaņa”, no kuras ar pirmo numuru startē bijušais JKP biedrs, kādreizējais Rīgas domnieks Druvis Kleins, kurš iepriekšējā sasaukuma laikā mainīja politisko piederību un tuvinājās “Saskaņai”.
Jaunajā Ādažu novadā gada sākumā bija 22 349 iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka partijām būs jācīnās par 15 deputātu mandātiem. Iepriekšējās vēlēšanās M. Sprindžuka pārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Ādažos ieguva desmit vietas un tai vienai bija vairākums.
Latvijas Zemnieku savienībai (LZS) un Latvijas Zaļajai partijai (LZP) te bija katrai divas vietas, bet “Saskaņai” – viena. Nacionālā apvienība (NA) un “Vienotība” domē neiekļuva.
Carnikavas novadā LZS saņēma septiņus mandātus, “Saskaņa” – divus, Nacionālā apvienība – vienu, bet “Reģionu alianse” – piecus. Te aiz svītras palika “Vienotība”, Latvijas Zaļā partija un “KPV LV”.
Vēlas jaunu politisko kultūru
“Grūtības būs cilvēkiem, kas pieraduši domāt kategorijās “mans un jūsu” un baidīsies, ka tikai man kaut ko neatņem. Būs jāmācās domāt vienoti,” “Latvijas Avīzei” atzina Carnikavas novada domes priekšsēdētāja D. Mieriņa.
Viņasprāt, cilvēkiem vajadzēs drošības sajūtu, ka arī jaunajā novadā, piemēram, bērniem saglabāsies brīvpusdienas un būs citi pakalpojumi, pie kuriem pierasts. Viņa piekrīt, ka cīņa par katru vietu domē būs sīva, jo tagad partijām ir pieejams arī lielāks valsts finansējums.
Tiesa, LZS un LZP šajā pašvaldībā startē atsevišķi, tāpēc nevarot izmantot to valsts naudu, kas paredzēta tikai Zaļo un zemnieku savienībai. Taču D. Mieriņa uzskata, ka viņas gadījumā arī kampaņai nav tik lielas nozīmes, jo “man nekas vairs nav jāpierāda”.
Latvijas Zemnieku savienības sarakstā kandidāti no Carnikavas un Ādažiem ir vienādā skaitā, jo arī Ādažu novadā ir LZS deputāti.
Neatkarīgi no tā, kurš no abiem sarakstiem – LZS vai LRA – gūs virsroku, viņa labi saprototies ar kaimiņu novada priekšsēdi M. Sprindžuku un uzskata, ka koalīcijai ir jābūt pēc iespējas plašākai.
Taču starp abām pašvaldībām ir kāda atšķirība politiskā nozīmē. Ādažos M. Sprindžuka sarakstam ir vairākums un tam ne ar vienu varā nebija jādalās, bet M. Sprindžuks tomēr dalījās jeb vismaz ieklausījās opozīcijas viedoklī un atbalstīja tās labās iniciatīvas.
LZS Carnikavā viena neieguva vairākumu, un visu sasaukuma laiku tai nācās piedzīvot opozīcijas uzbrukumus.
Opozīcijas līderis ir Imants Krastiņš, kurš Carnikavas novadā ievēlēts no “Reģionu alianses” (LRA), bet tagad jau ar saviem domubiedriem startēs no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) saraksta.
Viņš arī “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka priekšvēlēšanu cīņu laikā nedomā klusēt un izgaismošot nepilnības nu jau abās pašvaldībās. “Tiesiskums mums ir svarīgs arī pašvaldības darbā,” uzsvēra I. Krastiņš.
Pirms iepriekšējām vēlēšanām Ādažos galvenā spēkošanās bija starp M. Sprindžuku un Latvijas Zaļās partijas saraksta pirmo numuru, bijušo Rīgas mēru Gundaru Bojāru, kurš arī šogad būs LZP saraksta līderis.
Neraugoties uz to, ka 2017. gada vēlēšanās viņam ne tuvu nebija tik labs rezultāts kā M. Sprindžukam, G. Bojārs tagad “Latvijas Avīzei” sadarbību ar domes vadību raksturoja kā labu. To apstiprināja arī M. Sprindžuks, uzsverot šo politisko atšķirību starp Ādažiem un Carnikavu.
“Mēs uzvarējām vēlēšanās, un koalīcija nebija jāveido, bet mēs novērtējam to intelektuālo resursu, ko var piedāvāt opozīcija, par kuru arī ir balsojusi daļa mūsu iedzīvotāju. Mums visi deputāti ir svarīgi. Es negribētu pazaudēt šo politisko kultūru arī jaunajā novadā,” sacīja M. Sprindžuks.
Viņš paskaidroja, ka vairākums atbalsta, piemēram, labas opozīcijas iniciatīvas par investīciju projektiem. M. Sprindžuks uzskata – pat ja viņam arī tagad vēlēšanās izdotos iegūt vairākumu, viņš tomēr aicinātu koalīcijā arī konkurentus, kuru saraksta līdere ir Carnikavas domes priekšsēdētāja.
“Simboliski būtu, ja arī Carnikava būtu koalīcijā, jo Carnikavas cilvēkiem ir jābūt pārstāvētiem varā,” uzskata M. Sprindžuks.
Iedot dzīvību novadu ciemiem
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātajā kartē Ādažu novads bija paredzēts lielāks – arī ar Saulkrastu un Sējas novadiem, kas politiski Saeimā tika nodalīti.
“Carnikavai ir liels potenciāls, bet man joprojām žēl, ka kopā ar mums nav arī Saulkrastu,” atzina M. Sprindžuks.
Viņš arī ieskicēja Ādažu un Carnikavas novadu atšķirības, kuras, līdzsvarojot un apvienojot resursus, varētu izveidot spēcīgu pašvaldību. Ādažos ir ražošana, lielāka pakalpojumu pieejamība, ar ko varētu “iedot dinamiku arī Carnikavai, kurai savukārt ir pieeja piejūras dabas teritorijām”.
M. Sprindžuks uzskata, ka te varētu izmantot ādažnieku prasmes veidot investīcijām atvērtu vidi. Viņš paskaidroja, ka uzņēmēji nāk tad, ja viņiem var piedāvāt godīgu attieksmi, bet tajā pašā laikā investoru ieceres ir jāsaskaņo arī ar iedzīvotāju interesēm.
Varot pieļaut, ka Carnikavas iedzīvotāji varbūt negribēs pieaugošo tūristu skaitu, bet, viņaprāt, dabas teritorijās var atvērt arī kafejnīcas, stāvlaukumus, velonomu un sniegt citas atpūtas iespējas.
Potenciālais darba lauks abās pašvaldībās varētu būt tajās esošo ciemu attīstība, jo, piemēram, Carnikavas ciemos daudzviet vēl esot padomju laika vasarnīcu apbūve. Ciemus pieminēja visi aptaujātie.
Carnikavas domes deputāts I. Krastiņš to uzsvēra kā vienu no galvenajām problēmām, uzskatot, ka “vadība ir zaudējusi priekšstatu, kā dzīvo cilvēki šajos 22 ciemos”.
Tiesa, D. Mieriņas pārstāvētās LZS programmā ciemu attīstība ir viena no prioritātēm – tajos plānots sakārtot ceļus, apgaismot ielas un paredzēt līdzdalības budžetu no pašvaldībai pieejamā investīciju finansējuma.
Ādažu novada domnieks G. Bojārs izvairījās būt kritisks pret domes vadību. Taču arī viņš cita starpā ieminējās, ka nākamajā sasaukumā “būtu lielāka uzmanība jāpievērš ciemiem”.
Ar to domāta, piemēram, tā Baltezera, Garkalnes daļa, kas ir Ādažu pašvaldībā. Arī ciemos ir jāveicina aktivitātes un jāparūpējas par apgaismotām ielām, piebilda G. Bojārs.
Ādažu novadā atrodas arī Nacionālo bruņoto spēku bāze, kurā ir vairāki tūkstoši šajā pašvaldībā mītoši iedzīvotāji, kas izmanto tās infrastruktūru un pakalpojumus.
Taču tikai neliela daļa ir deklarēta Ādažu pašvaldībā un maksā tajā nodokļus, jo daudz vairāk ir to Latvijas kontingenta karavīru, kuri dzīvo citā pašvaldībā un tur ir arī deklarēti.
Ādažu bāzē dzīvo arī Latvijā dislocētais ārvalstu kontingents. Šis ir jautājums, kurā Ādažu novada vadība sagaida lielāku valdības izpratni, jo NBS nav jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis, norādīja M. Sprindžuks.
