“Ādažos sācies karš, bet Latgalē tiek uzskaitīti morgi?” Linda Tunte par trauksmi, ko kāds mērķtiecīgi cenšas celt Latvijas medijos
0
Medijos kā žurnāliste darbojos jau vairāk nekā 25 gadus (pat vēl ilgāk, ja arī skolas avīze skaitās), taču tik pamatīgu informatīvo karu, kāds notiek šobrīd, neesmu jutusi un ar tādu neesmu saskārusies. Ilgāku laiku par to nerakstīju, gribēju saprast līdz galam, nevēlējos sabiedēt utt., tomēr vēlme padalīties ar jums tajā, kas notiek, ir ņēmusi virsroku. Un galu galā – jo informētāki esam, jo mierīgāk jūtamies.
Uzreiz teikšu, ka visu, ko turpinājumā aprakstīšu, esmu runājusi ar mūsu valsts atbildīgajām iestādēm, taču konkrētus uzvārdus un amatus šoreiz neminēšu, lai šis paliek kā mans viedokļraksts vai pieredzes stāsts. Sauciet kā gribat.
Padalīšos ar diviem stāstiem – divām vēstuļu sērijām, ko kā šī portāla galvenā redaktore esmu saņēmusi. Un ko, pateicoties savai un manu lielisko kolēģu vērībai, neesam pārveidojuši rakstos, jo pamanījām sīkas, pat grūti pamanāmas, tomēr aizdomas raisošas norādes uz vēstules sūtītāju izcelsmi.
Vai tiešām Ādažos trokšņo?
Teikšu godīgi, uz pirmo vēstuli es sākotnēji “uzķēros”. Tā pienāca it kā no kādas ģimenes tēva, kurš sūdzējās, ka Ādažu militārajā bāzē pagājušā naktī bijis tik skaļi, ka esot sajūta, ka karš sācies. Bērns nevarot aizmigt, visa māja no trokšņa drebot. Kas īsti notiek?
Aizdomas radās brīdī, kad arī kāda kolēģe man pastāstīja, ka saņēmusi līdzīgu vēstuli, taču tajā ir vairākas atšķirības no tās, ko saņēmu es. Arī sūtītāja vārds un uzvārds atšķīrās. Viņas vēstules “rokraksts” ir ļoti līdzīgs, taču atsevišķas nianses apliecina, ka vēstule tomēr ir tapusi ar kāda tulkošanas rīka palīdzību. Piemēram, viņas vārds uzrakstīts nepareizi, pārtulkots citā valodā. Latvietis taču tā nedarītu.
Kļuvu pavisam aizdomīga un sazinājos ar paziņām, kas dzīvo tuvu Ādažu bāzei. Jautāju, vai tiešām pagājušā nakts bija tik skaļa? Saņēmu atbildi, ka nē, trokšņa nav bijis vispār.
Paralēli pienāca vēl, šķiet, 2 vēstules ar sūdzībām par troksni Ādažu pusē, katru it kā parakstījis cits cilvēks, bet visās jūtams viens stils. E-pasta adreses arī – “viltīgas”, bez vārda un uzvārda tajās. Mums vēstules ar sūdzībām par dažādām nepatīkamām situācijām pienāk regulāri, taču nav tā, ka par vienu un to pašu notikumu tās ienāktu kaudzēm, kā tas notika šajā gadījumā. Plus aptaujāju vēl vairākus Ādažu iedzīvotājus, visi apstiprina, ka nekāda trokšņa nav bijis. Nevar taču būt, ka vienā mājā tā rībēja, ka gulēt nevar, bet citās nedzirdēja ne troksnīša. Aizdomu pilna galva.
Tikmēr pamanīju, ka citi Latvijas interneta mediji jau publicējuši rakstus, acīmredzot arī saņēmuši līdzīgas vēstules. Tur atrodams arī NBS skaidrojums, ka šajā laikā patiešām notiek apmācības. Bet rakstos citēti “lasītāji”, kuri raksta līdzīgi kā tie, kas rakstīja mūsu redakcijai.
Sazinājos ar Jāni Slaidiņu, parādīju viņam saņemtās vēstules, viņš apstiprināja, ka tās nevar būt patiesas. Taču izteica visai pārliecinošu apgalvojumu, ka tās nāk no Krievijas, jo shēma esot atstrādāta un skaidra – vēstules netop “no zila gaisa”, tās tiek izsūtītas laikā, kad tiešām mācības notiek, to mērķis ir celt paniku iedzīvotājus, jo vēstulēs lasāmi tādi teksti kā “sajūta, ka ir sācies karš”, “no trokšņa dreb visa māja”, “nekas tāds nekad nav pieredzēts” utt.
Tā ar mums te cenšas manipulēt. Lai Dievs dod spēku pamanīt to mums, LA.LV un kolēģiem citos medijos. Jo tieši to, lai mēs nākam talkā panikas celšanā jau diemžēl no mums gaida.
Daugavpils morgu ietilpības pārbaude?
Un tad ir otrs piemērs, ar kuru arī nolēmu dalīties. Pāris nedēļas vēlāk saņēmu ziņu no kāda “labvēļa”, kurš it kā strādā Daugavpils slimnīcā, kas it kā esot saņēmusi vēstules, kurā tiekot apkopoti dati par to, cik liela ietilpība ir Latgales morgiem. Vēstule krievu valodā.
Atkal sākotnēji bija mulsums, jo pat iestādes apstiprināja, ka laiku pa laikam patiešām šādi statistikas apkopojumi tiek veikti, tas neesot nekas ārkārtējs. Bez tam vēstuli, kuras ekrānuzņēmumu saņēmu, parakstījusi persona, kuras vārdu un uzvārdu “iegooglējot”, uzreiz redzu oficiālos avotos, ka viņa tiešām tur strādā.
Nolēmu pāris dienas nogaidīt, šo tēmu neaiztikt, taču “labvēlis” bija visai neatlaidīgs. Rakstīja vēl, pievienoja vēl vairāk šausminošu vārdus par to, cik traki tas viss notiek, cenšoties panākt, lai top raksts par to, ka Latgalē tagad tiek skaitīti morgi un kaut kas briest.
Vēlāk gan no ekspertiem saņēmu atbildi, ka vēstule patiešām nav patiesa, nekādi dati šobrīd netiek apkopoti, cilvēkiem nav nekāda pamata panikai. Kāds atkal cenšas medijos celt trauksmi. Šoreiz gan pamanīju, ka arī kolēģi nav uzķērušies, viens portāls gan ielicis atmaskojošu rakstu, jo arī sapratis, ka tā ir manipulācija.
Svarīgi izdarīt secinājumus!
Šo vēstuļu ir arvien vairāk. Teju katru dienu pa kādai. Kāpēc šo visu nolēmu tomēr rakstīt? Mēs, žurnālisti, esam diezgan labi apguvuši to, kā atšķirt patiesas ziņas no viltus ziņām, cenšamies būt maksimāli modri. Taču šobrīd viltvārži strādā tik profesionāli, ka pat mums ir grūti pamanīt tās mazās nianses, kas tomēr viņus nodod. Cenšamies. Kā arī uzreiz informējam atbildīgos, kas rīkojas atbilstoši situācijai.
Esiet ļoti, ļoti uzmanīgi un kritiski pret jebkuru informāciju, ko saņemat e-pastos, izlasāt soctīklos, jo ar mums patiešām cenšas manipulēt, mūsos cenšas sēt satraukumu, kas šobrīd ir pilnīgi lieki. Saglabājam veselo saprātu! Ieklausāmies vien oficiālo iestāžu izplatītajā informācijā.
Lai miers mūsu Latvijā!
