Ādažos aizturētie Krievijas pilsoņi varēs no Latvijas prasīt kompensāciju 0
Par incidentu Ādažu bāzē attaisnotie Krievijas pilsoņi varēs no Latvijas pieprasīt kompensāciju, taču patlaban nav zināms, vai ārvalstnieki izmantos šīs likumā paredzētās tiesības, noskaidroja aģentūra LETA.
Krievijas pilsoņu advokāte Imma Jansone teica, ka par attaisnojoša sprieduma panākšanu aizstāvamie atrakstījuši viņai pateicību, taču nekādas sarunas par kaitējuma kompensācijas pieprasīšanu patlaban nav bijušas.
“Es patlaban par to neesmu domājusi un man šķiet, ka arī viņi par to nav domājuši,” norādīja advokāte.
Arī trešā šajā lietā attaisnotā prokrieviskā aktīvista Vladimira Lindermana advokāte Jeļena Kvajtkovska teica, ka patlaban ir pāragri runāt par iespējamo kompensācijas pieprasīšanu. “Tas ar klientu vispirms būtu jāpārrunā,” piebilda advokāte, kura uzskata, ka tiesas lēmums bijis likumsakarīgs.
Tikmēr atbildīgā prokurore Augstākās tiesas (AT) lēmumu patlaban nevar komentēt, jo ar to vēl nav iepazinusies, teica prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.
Latvijā darbojas likums, kurš paredz nodrošināt privātpersonai tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts kriminālprocesā iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ.
Fiziskajai personai ir tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu, ja spēkā stājies attaisnojošs tiesas spriedums, ar kuru persona atzīta par nevainīgu un attaisnota visās pret to celtajās apsūdzībās.
Kriminālprocesā nodarīto kaitējumu atlīdzina no valsts pamatbudžeta. Zaudējuma apmēru nosaka, novērtējot pierādījumus. Tāpat ņem vērā iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcības raksturu, kā arī privātpersonas rīcību.
Ja, piemēram, zaudējuma summa nepārsniedz 145 000 eiro, tad tos atlīdzina 100% apmērā.
Nemantiskā kaitējuma atlīdzību nosaka līdz 7000 eiro apmērā.
Jau ziņots, ka AT atstājusi spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divi Krievijas pilsoņi un Lindermans attaisnoti saistībā ar 2015.gada vasarā notikušo incidentu Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē. AT lēmums nav pārsūdzams.
AT lēmumā arī norādīts uz apsūdzībā minēto, ka apsūdzētie Krievijas pilsoņi, vēloties ar savām darbībām traucēt militārajā bāzē notikušās aktivitātes, starptautiskās militārās mācības “Sabre Strike 2015”, pieslēja trepes un pārkāpa pāri žogam, iekļūstot Ādažu militārās bāzes teritorijā, kur pēc tam tika aizturēti. Apsūdzībā nav izklāstīts, ar kādām objektīvām darbībām izpaudās rupja sabiedriskās kārtības traucēšana, kas radīja apsūdzībā norādītās sekas, proti, ka apsūdzēto noziedzīgo darbību rezultātā bija jāmaina starptautisku militāro mācību “Sabre Strike 2015” plānus, tika aizkavēta un traucēta NATO amatpersonas un Latvijas vēstnieka NATO vizīte Ādažu militārajā bāzē.
Pirmās instances tiesa – Rīgas rajona tiesa pērn augustā abiem Krievijas pilsoņiem piesprieda cietumsodu, ko viņi iepriekš jau bija izcietuši. Savukārt Lindermans tika attaisnots. Tāpat abiem Krievijas pilsoņiem tika liegts iebraukt Latvijā uz vairākiem gadiem.
Savukārt Rīgas apgabaltiesa šogad visus trīs apsūdzētos attaisnoja.
Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Drošības policija. Likumsargi uzskatīja, ka šī noziedzīgā nodarījuma plānošanā un izdarīšanā Krievijas pilsoņiem atbalstu sniedza Latvijas iedzīvotājs Lindermans.
Krievijas pilsoņus Andreju Popko un Aleksandru Kurkinu DP sākotnēji turēja aizdomās par spiegošanu un mēģinājumu veikt teroristiskas darbības,
taču vēlāk viņu veiktās darbības tika pārkvalificētas par huligānismu personu grupā. Krievijas pilsoņu apcietināšanai sekoja arī Lindermana aizturēšana.
Aizturēšanas brīdī Ādažos pie Krievijas pilsoņiem tika atrastas skrejlapas angļu valodā. Atbildību par notikušo uzņēmās kādreizējās neofašistiskās Krievijas Nacionālboļševiku partijas pēctece – partija “Cita Krievija”.
Krievijas pilsoņi iepriekš paziņoja, ka notikušais bijusi mierīga akcija un viņi vēlējušies parādīt, ka “esam pret to, ka ASV un Eiropas Savienība veic mācības tik tuvu Krievijas robežai”, jo to Krievija saskata kā draudu. Tas bija mierīgs protests un viņu mērķis neesot bijis kādu iebiedēt vai nobiedēt.
Tiesa pēc aizturēšanas Krievijas pilsoņiem kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, taču pēc vairākiem mēnešiem viņus no cietuma atbrīvoja un atļāva izbraukt no valsts uz dzimteni.
