Ādas krāsas dēļ uzspļauj virsū. Latvieša Žulijena rūgtā pieredze 3
Lai gan vēlamais, lai Latvija pasaules kontekstā tiek uztverta par modernu un attīstītu valsti, kurā iedzīvotāji ir ar progresīvu domāšanu, savus uzskatus joprojām balstam stereotipos, diskriminējam citu etnisko grupu pārstāvjus, nevēloties viņus par saviem ģimenes locekļiem, kaimiņiem vai kolēģiem.
Lai to mainītu, aizvadītajā nedēļā tika atklāta virtuālās biržas platforma “Atvērtība ir vērtība”, kuras mērķis ir veicināt vienlīdzību darba tirgū un atklāti runāt par diskrimināciju, ar kādu sastopas dažādas etniskās grupas.
Romiem darbu nevēlas dot
Lai gan atvērtā sabiedrībā vienīgajam darba izpildes kritērijam būtu jābūt profesionalitātei, mūsu valsts darba tirgū izplatīta parādība ir diskriminācija etniskās piederības dēļ.
To apstiprina pētījums, ko šogad veikuši Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Izrādās, ka 60% Latvijas iedzīvotāju negribētu, lai viņu darba kolektīvā strādātu citu etnisko grupu pārstāvji, īpaši romi, uz ko norāda trešā daļa respondentu.
Tāpat ne par kolēģiem, ne ģimenes locekļiem, ne kaimiņiem nevēlamies afgāņus, pakistāniešus, sīriešus un afrikāņus. Paradoksāli, ka liela daļa latviešu uzskata, ka šo tautību pārstāvji ir bīstami un naidīgi noskaņoti, lai gan nemaz nepazīst nevienu šādu cilvēku.
Pētījums arī parāda, dalot pēc vecumiem, gados jaunāki cilvēki ir mazliet tolerantāki nekā gados vecāki cilvēki. Tāpat rīdzinieki ir mazliet kosmopolītiskāki, bet tāpat lielai daļai ir aizspriedumi pret citas rases cilvēkiem.
Piesardzīgi izturamies arī pret patvēruma meklētājiem, cilvēkiem, kuri Latvijā ieradušies strādāt mazkvalificētu darbu, termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem, par ko lielā mērā jāpasakās masu medijos tiražētajai informācijai.
Jo lielākā daļa savā dzīvē nemaz nav sastapuši ne afgāņus, ne afrikāņus, ne pakistāniešus, bet no viņiem baidās un nevēlas, lai viņi būtu daļa mūsu Latvijas.
“Lai pievērstu sabiedrības uzmanību slēptajai diskriminācijai un aizspriedumiem, sadarbībā ar vadošo darba un darbinieku meklēšanas resursu internetā “CV-Online Latvia” esam radījuši virtuālo darba biržu “Atvērtība ir vērtība”,” skaidro SIF Sekretariāta direktore Aija Bauere.
Vietnē cv.lv/atvertiba ikviens darba ņēmējs, kā arī darba devējs varēs iesniegt savu CV vai vakanci un uzzināt, kuri uzņēmumi ir atvērti dažādībai.
Arī Sabiedrības integrācijas biedrības “Alternativas” valdes loceklis Kaspars Arhipovs novērojis, nodarbinātībā valda slēptā diskriminācija, īpaši pret romu tautības pārstāvjiem.
“Dažkārt, protams, romu tautības personai patiesi trūkst vajadzīgās kvalifikācijas, bet nereti ir pilnīgi skaidrs, ka darbs tiek atteikts tikai personas etniskās piederības dēļ. Pavisam nesen biju liecinieks situācijā, kad manai paziņai kafejnīcā, kur ārpusē bija izkārtne “Vajadzīga trauku mazgātāja!”, atteica darbu, sakot, ka tas viņiem vairs nav aktuāli. Pēc tam izkārtne vairākas nedēļas netika noņemta.”
Ādas krāsas dēļ uzspļauj virsū
Cilvēkiem ar citu etnisko piederību līdz ar profesionālajām prasmēm nereti piemīt arī unikālas valodu zināšanas un dažādu kultūru un paražu pārzināšana, kas uzņēmumam var noderēt starptautisko attiecību veicināšanā, eksporta tirgu apgūšanā, kultūras sakaru veidošanā un citās jomās.
Tāpēc ēdienu piegādes platformā “Wolt” pasūtītos ēdienus klientam nereti piegādā kurjeri, kas ir cittautieši – studenti no Indijas, Kazahstānas un Uzbekistānas.
Vai tādēļ viņi ir sliktāki darbinieki par latviešiem? “Noteikti nē!” saka “Wolt Latvia” pārstāve Zane Sakse, kura ikdienā strādā ar kurjeriem.
“Mēs esam atvērti, neliekam cilvēkus rāmjos un labprāt strādājam kopā arī ar citu etnisko grupu pārstāvjiem. Nevērtējam pēc tautības, vecuma vai dzimuma. Protams, mums ir arī savas prasības, piemēram, angļu valodas zināšanas, jo to pieprasa mūsu uzņēmuma specifika.”
“Piegādāt ēdienu nav viegli, tas ir smags darbs, tādēļ ļoti novērtējam savus darbiniekus. Reizēm kurjeram dienā nākas uzkāpt pāri pār 50 stāviem, ar riteni nobraukt vairākus simtus kilometru, taču cenšamies, lai pie mums cilvēki justos labi.”
“Ne tikai klienti mums ir prioritāri, bet arī darbinieki. Un šie nav tukši vārdi. Ir bijuši gadījumi, kad izslēdzam no klientu saraksta cilvēkus, kuri, saņemot pasūtījumu, izteikuši rasistiskas piezīmes.”
Diemžēl, bet naidīgu attieksmi no līdzcilvēku puses izjutis arī rīdzinieks Žulijens Nuhums Kulibali. Lai gan viņam ir tumsnēja ādas krāsa, viņš ir latvietis! Šeit dzimis, audzis, skolojies.
“Esmu radošās industrijas pārstāvis. Šobrīd mācos filmu režiju Latvijas Kultūras akadēmijā. Mana māte ir latviete, savukārt tēvs afrikānis, viņš ir no Mali. Diskriminācija ir gana izplatīta lieta viscaur pasaulē.”
“Vai arī Latvijā to var novērot? Noteiktām sabiedrības grupām – viennozīmīgi. Dažkārt to ir nācies izjust arī uz sevis. Nesen biju devies ceļojumā uz ārvalstīm. Pirmajā dienā, kad atgriezos, Rīgas centrā man klāt pienāca divi vīrieši pusmūža vecumā un vienkārši man uzspļāva.”
Tā ik pa laikam notiek, kas liek atcerēties, ka ārpus tā burbuļa, kurā mēs dzīvojam, kur ir darbs, draugi, ģimene, kas mūs atbalsta un mīl, pastāv aizspriedumi un negatīva attieksme.
Vai, viņaprāt, nākotnē situācija uzlabosies?
“Domāju, ka jā. Ņemot vērā to, ka dzīvojam globalizācijas laikmetā, stereotipos balstīto cilvēku, kas līdzcilvēkus vērtē pēc ārējā izskata, seksuālās orientācijas, etniskās piederības, laika gaitā paliks arvien mazāk. Uzskatu, ka mums ir jāsaprot vienam otrs un jāprot sadzīvot.”
