Uzzinām vairāk par ādas balināšanu 1
Kaut gan daudzi tiecas pēc iedegušas ādas, jo uzskata, ka tā izskatās glītāki un veselīgāki, daudz senāka vēsture ir ādas balināšanai. Lielā daļā pasaules vēlme iegūt gaišāku ādas toni, nekā mantots no vecākiem, ir ļoti aktuāla joprojām. Iespējams, tendence būt nevis tumšiem, bet gan gaišiem drīz vien vērsīsies plašumā arī baltādaino vidū, ņemot vērā dermatologu atkārtotos brīdinājumus par sauļošanās kaitīgumu.
Jau tālā senatnē ādas krāsa bija sociālā statusa apliecinājums. Tas, kurš bija trūcīgs, bija spiests strādāt. Lielākoties tas nozīmēja pastāvīgu atrašanos ārā, darot smagus lauku darbus, līdz ar to cilvēks gan iedega saulē, gan nosmērējās. Pretstats bija turīgie, kuri varēja atļauties nestrādāt un pārsvarā uzturējās telpās, tāpēc bija bālāki, tīrāki. No šādas izpratnes par gaišas ādas nozīmi radies vārdu savienojums aristokrātisks bālums.
**
Lai vēl vairāk uzsvērtu piederību augstākajai kārtai vai lai censtos izskatīties dižciltīgāki, nekā bija patiesībā, cilvēki sāka izmantot dažādus līdzekļus gaišākas ādas iegūšanai, ja ne viscaur, tad vismaz tajās vietās, kas pastāvīgi atsegtas citu skatieniem, – uz sejas un rokām. Antīkajā pasaulē iecienīti bija krēmi, kam pievienots pigments – svina karbonāts jeb tā dēvētais svina baltais, kas ir ļoti indīgs ķīmiskais savienojums. Svina balto kosmētikas līdzekļos plaši izmantoja vēl simtiem gadu. Visticamāk, tieši šis pigments radīja aristokrātiskā bāluma etalonu – Anglijas karalienes Elizabetes I sniegbalto seju.
**
Svina balto sāka ierobežot vien XVIII gadsimtā, kad dzirdīgas ausis beidzot sasniedza franču ārsta Annas Šarla Lorī (1726–1783) novērotais: ilgi lietojot skaistumkopšanas līdzekļus ar svina balto, āda šķiet valdzinoša tikai īsu laiku. Vēlāk tā kļūst plankumaina, auksta un sausa, cilvēks cieš asas sāpes un šausmīgas konvulsijas. Pēc Lorī apraksta, kāda paciente, kura svina krēmu trīs gadus ziedusi uz plašākiem ķermeņa laukumiem, pēc tam ļoti strauji mirusi no diloņa. Visticamāk, nāvi izraisīja nevis tuberkuloze, bet gan saindēšanās ar svinu. Vēl to dēvē par saturnismu – alķīmijā svina simbols ir Saturns, un no tā radies šis slimības nosaukums.
**
Āda izskatījās baltāka, ja lietoja dažādus smiņķus un pūderus, bet noturīgāku gaišumu panāca, ādu ķīmiski balinot. Viktorijas laikmeta dāmas šim nolūkam lika lietā etiķa, krīta un arsēna maisījumu. Krīts un etiķis balināja, bet arsēnam vajadzēja pasargāt pret novecošanu. Uzsūcoties caur ādu, arsēns nonāca asinsritē, izraisot saindēšanos.
**
Balta āda kā pārākuma un varenības simbols nostiprinājās Eiropas koloniālisma laikmetā, sākot no XV gadsimta. Baltie cilvēki pakļāva arvien jaunas aizjūras teritorijas, liekot lietā ne vien bruņojumu un kara viltību, bet arī iedzimto bailes no iebrucēju atšķirīgā izskata. Tālajos kontinentos bālos eiropiešus dažkārt uzskatīja par pārdabiskiem radījumiem vai pat dievībām. XIX gadsimtā radās rasu teorija. Tās pamatā bija viedoklis, ka baltajai rasei piederīgie gluži dabiski ir pārāki par cilvēkiem ar atšķirīgu ādas krāsu, kurus uzskatīja par primitīvākiem radījumiem. Rasims kā uzskatu kopums ilgstoši veidoja atsevišķu nāciju pamatus, piemēram, ASV baltādainajiem iedzīvotājiem bija daudz privilēģiju un tiesību iepretī dažādos veidos diskriminētajiem indiāņiem, afroamerikāniem, latīņamerikāņiem un tiem, kuru dzimtas saknes meklējamas Āzijā.
