Dodoties pie alergologa 1
Ja nolemj doties pie alergologa, vizītei nepieciešams īpaši sagatavoties. “Alergologam jābūt kā detektīvam, jo nātrenei var būt simtiem dažādu cēloņu. Lai to atrastu, vislabāk var palīdzēt vecāki, jo tikai viņi var pastāstīt, kad nātrene parādījusies un pēc cik ilga laika izzudusi, vai tā bijusi arī agrāk, ar kādām zālēm izdevies to novērst, ko bērns pirms tam ēdis, varbūt ēdienkartē ieviests jauns produkts, kādus medikamentus, ādas kopšanas un mazgāšanās līdzekļus lietojis, ko atšķirīgu darījis. Ja vecākiem grūti atbildēt uz šiem jautājumiem, atrast izraisītāju ir tikpat grūti kā adatu siena kaudzē ,” skaidro daktere Grantiņa.
* Paturēt prātā visu, ko bērns ēdis un darījis, protams, ir sarežģīti, tāpēc ieteicams rakstīt dienasgrāmatu. Lai neko nepiemirstu, vislabāk izveidot tabulu ar kolonnām, piemēram: datums, ādas stāvoklis, ko ēda, ko lietoja, ko atšķirīgu darīja (varbūt, piemēram, peldējās baseinā un ūdenim bija pievienota kāda viela). Ja mazulis tiek barots ar krūti, jāpieraksta, ko uzturā lietojusi mamma. Dienasgrāmatas iekārtošana pagaidām ir visefektīvākais veids, kā noteikt nātrenes izraisītāju.
* Var veikt alergoproves. Uz mazā pacienta augšdelmiem uzpilina alergēnus, kas raisa aizdomas, un šajās vietās ar speciālu instrumentu nedaudz ieskrāpē ādas virskārtu. Pēc 15 minūtēm vēro, kāda ir reakcija. Ja āda kņud, niez, rodas apsārtums vai uztūkums – vainīgais atrasts!
* Ja nātrene nav pārgājusi vai lietoti antihistamīnu saturoši medikamenti, var veikt vienīgi specifiskā IgE (antivielu) noteikšanu asinīs. Laborants asiņu paraugam pievieno iespējamo alergēnu un zem mikroskopa novēro reakciju. Ja tas ir vainīgais, asinīs atrodas specifiskas antivielas, kas veido savienojumus ar alergēna molekulām.
* Ja tur aizdomās pārtikas produktu, var veikt provokācijas testu. Bērns vismaz divas nedēļas nelieto konkrēto produktu, bet pēc tam to nobauda mediķa uzraudzībā, pakāpeniski palielinot devu. Testa laikā kontrolē bērna asinsspiedienu, skābekļa daudzumu asinīs un citus rādītājus. Tiklīdz parādās alerģijas simptomi, pārbaudi pārtrauc. Turpmāk ir skaidrs, no kura produkta lietošanas jāatsakās. Pēc gada pārbaudi iesaka atkārtot, jo bērni no alerģijām izaug. Ja uzmetas vien daži izsitumi un nav tūskas, vecāki mājās paši var pārbaudīt, vai pie vainas ir konkrētais produkts. Taču, ja reakcija bijusi smaga, to darīt ir bīstami, jo var sākties anafilaktiskais šoks.
* Parasto asinsanalīzi veic, lai pārbaudītu, vai organismā nav iekaisuma, kā strādā vairogdziedzeris, kā arī izslēgtu citas kaites.
Alergoloģe piemetina: “Ja, pārbaudot aizdomīgo alergēnu, ādas testa vai asinsanalīzes rezultāts ir negatīvs, taču vecāku novērojumi liecina pretējo, jāuzticas savām acīm! Izmeklējumi dažādu iemeslu dēļ var neuzrādīt vaininieku.”
Alergologu vērts apmeklēt, ja:
* nātrenes izpausmes ir smagas;
* tā neatkāpjas ilgāk par sešām nedēļām;
* ādas reakcija atkārtojas vairākkārt;
* ir ne tikai izsitumi, bet arī sejas vai balsenes tūska (angioedēma).
Svarīgi!
* Ja bērnam uzmetusies nātrene un pēkšņi kļūst grūti elpot, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa tālruni 113.
* Tāpat jārīkojas, ja sākas anafilaktiskais šoks – strauja asinsspiediena pazemināšanās, kas izraisa skābekļa trūkumu un apdraud dzīvību. Par to liecina nobālēšana, auksti sviedri, galvas reiboņi, vemšana, vārgums, ātrs, bet neregulārs pulss.
