Ar hronisku nātreni ir sarežģītāk 1
Hroniskas nātrenes iemeslu gandrīz 80% pacientu noteikt neizdodas. Tā var būt ilgstoša iekaisuma slimība, piemēram, gastrīts jeb kuņģa gļotādas iekaisums, holecistīts jeb žultspūšļa iekaisums vai atviļņa slimība. Nātrene var izpausties kā organisma reakcija uz kādu bakteriālu vai vīrusu infekciju. Itin bieži tā parādās, kad mazajam ir aizlikts deguns, iesnas vai kakla sāpes. Iedzerot pretalerģijas zāles, izsitumi izzūd, bet drīz atkal parādās, jo to provocējošais vīruss joprojām ir organismā. Visbiežāk nātreni izraisa infekciozā mononukleoze jeb Epšteina-Barra vīruss. Iemesls var būt arī sastrutojums zem zoba. Nepārejoša nātrene var liecināt par to, ka zarnu traktā ieviesušies parazīti, piemēram, cērmes vai spalīši.
Dažkārt tā uzmetas, kad mazulis pirmoreiz pagozējies saules staros. Bērna āda pie ultravioletā starojuma ar laiku pierod, un nātrene vairs neparādās, taču reizēm jutīgums var saglabāties visu mūžu. Dažam ķiparam pēc peldes dzestrā ūdenī vai vēsā dušā uzreiz uzmetas aukstuma nātrene. To provocē arī strauja temperatūras maiņa, piemēram, ziemā pēc atrašanās siltumā izejot ārā. Nepatīkamo ādas reakciju retāk izraisa spiediens. Piemēram, ilgstoši sēžot, uz nospiestajiem apaļumiem izveidojas nātres dzēlieniem līdzīgi izsitumi, smagākos gadījumos ir arī tūska, kas sagādā sāpes.
Nātrene var būt sistēmiskas kaites – reimatisma, vaskulīta (asinsvadu iekaisuma) vai saistaudu slimības – simptoms. Izsitumi var liecināt par hormonāliem traucējumiem, piemēram, hipertireozi jeb pastiprinātu vairogdziedzera darbību.
Kā ārstēt
Zelta likums, lai nepieļautu nātrenes atkārtošanos, – izvairīties no tās izraisītāja. Taču to īstenot var būt ļoti grūti, jo vainīgo ne vienmēr izdodas noskaidrot.
Vecākiem mājas aptieciņā vienmēr vajadzētu turēt kādu antihistamīna jeb pretalerģijas līdzekli, jo bērniem nātrene ir bieža parādība. Kad tā uzmetas, jāiedod lietošanas pamācībā norādītā deva. Ja tā ir pirmā reize un izsitumi dienas laikā izzūd, nevajag steigties pie ārsta.
Ja nātrene atkārtojas bieži un cēlonis nav zināms, ieteicams doties pie alergologa un kopīgiem spēkiem censties atklāt izraisītāju (tie var būt vairāki). It īpaši tas nepieciešams, ja ir arī sejas vai rīkles tūska, kas apgrūtina elpošanu. Reakcija ar katru nākamo reizi var pastiprināties.
Ja diskomfortu sagādā ne vien sejas tūska, bet arī vēdera sāpes un šādas epizodes atkārtojas bieži, tas var liecināt par retu iedzimtu slimību – hereditāro angioedēmu. Tad simptomi mēdz būt kādam no vecākiem vai vecvecākiem, turklāt cilvēks ļoti bieži nenojauš, kāds ir to cēlonis. Dzīve kļūst vieglāka, kad uzzina diagnozi un sāk lietot speciālus medikamentus.
Hroniskas nātrenes gadījumā antihistamīna preparāti jālieto regulāri, nevis tikai parādoties simptomiem, – tad, sastopoties ar izraisītāju, reakcija nebūs tik krasa vai vispār izpaliks. Atklājot, ka pamatcēlonis ir kāda slimība vai infekcija, jāārstē tā. Ja nātrene veidojas saules ietekmē, jālieto aizsargkrēms.
