Kas to var izraisīt 1
Bērniem akūtu nātreni visbiežāk izraisa pārtikas produkti. Imūnsistēma kādu produkta sastāvdaļu (galvenokārt olbaltumvielas) uztver kā bīstamu, tāpēc metas cīņā, veidojot pret to antivielas un cenšoties pēc iespējas ātrāk izvadīt no organisma. Šo procesu ietekmē attīstās nātrene.
Pārtikas alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējums, kas, bērnam augot un imūnsistēmai nobriestot, visticamāk, izzūd. Nātreni var izraisīt jebkurš pārtikas produkts, taču biežākie vaininieki ir olas, zivis un jūras veltes, rieksti, tomāti, ogas (īpaši zemenes un vīnogas), citrusaugļi un melones.
Zīdaiņiem nātrene visbiežāk rodas no govs piena, jo tā sastāvā esošie proteīni parasti ir pirmā citādā viela, ar ko jāsastopas mazuļa organismam. Dažkārt nātrenes cēlonis ir nevis pats pārtikas produkts, bet gan tam pievienotās E vielas. Nereti – sintētiskās krāsvielas, piemēram, tartrazīns (E 102), ar ko mēdz piešķirt dzeltenu krāsu konditorejas izstrādājumiem, vitamīnu tabletēm, atspirdzinošiem dzērieniem, augļu sulām, marcipānam, sausajām zupām, siera cepumiem un saldajai kukurūzai. Iespējams, ēdot burkānus no dārza, bērnam alerģiska ādas reakcija neattīstās, toties, graužot veikalā nopirktos, tā rodas, jo dārzeņi apsmidzināti ar ķīmiju.
Slimība var attīstīties pēc saskares ar kādu ķīmisku vielu vai materiālu. Reizēm ādas kairinājumu izraisa vilnas vai zīda apģērbs. Nātrene var parādīties pēc dažu ziepju, šampūnu, ķermeņa eļļu, krēmu vai pretinsektu līdzekļu lietošanas. Visai bieži vainīgais izrādās veļas pulveris, ar ko mazgāts bērna apģērbs.
Nātrene var būt atsevišķu zāļu lietošanas blakusparādība. Visbiežāk tie ir pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļi (īpaši acetilsalicilskābi vai ibuprofēnu saturoši) un antibiotikas (penicilīna grupas). Reizēm alerģiska reakcija rodas tikai no viena medikamenta veida, piemēram, tabletēm vai sīrupa, jo pievienota kāda palīgviela (piemēram, apelsīnu garša).
