Acu aizmālēšana 0
Daudzi šoferi ievērojuši, ka autoražotāju norādītais degvielas patēriņš ievērojami atšķiras no reālajā dzīvē redzamajiem rezultātiem – ikdienā sanāk sadedzināt vairāk. Kā to saprast?
Paškritiskākie sāk ar sevi. Droši vien mans braukšanas stils ir neekonomisks, arī automobiļa tehniskais stāvoklis laikam nav ideāls. Pārgudrie tendēti kritizēt ražotājus un gatavi tos apsūdzēt melos, arī degvielas tirgotāji saņem savu nopēluma tiesu par nekvalitatīvu produktu vai nošmauktu ielietā daudzumu. Taisnība, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu. Tomēr jāatzīst, ka par šo problēmu aizdomājušies arī daudzi auto preses izdevumi un pat paši autoražotāji. Tehniskajos datos norādītā un reālā degvielas patēriņa nesakritība īpaši uzkrītoša kļuvusi tieši pēdējos gados, parādoties plaši rkelamētiem mūsdienu ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem automobiļiem ar mazas kubatūras turbodzinējiem un tā dēvētajiem hibrīdiem. Pēdējā laikā pat nopietni auto preses izdevumi nekautrējas izteikt skepsi par ražotāju tehniskajiem datiem un savos rakstos uzsver, ka testa braucienā degvielas patēriņš bijis par pāris litriem lielāks, nekā tam vajadzētu būt. Vairāki vadošie Eiropas autožurnāli, piemēram, vācu Autobild, britu Whatcar, krievu Avtorevju, ilgstoši saskaroties ar šo problēmu, ir izstrādājuši paši savas metodikas, kā noteikt reālo degvielas patēriņu. Nav grūti iedomāties, ka tad testi parāda pavisam citus skaitļus – dažos gadījumos pat par 25 % lielākus.
Eiropas cikls
Pasaulē ir vairākas degvielas cikla noteikšanas metodikas. Amerikāņiem sava, japāņiem sava un arī Eiropā ir sava oficiāli noteikta degvielas patēriņa metode (NDEC), kuru apstiprinājusi Eiropas savienība (Noteikumi ECE R101). Autoražotāji faktiski tikai seko šiem noteikumiem un saviem automobiļiem degvielas patēriņu, kā arī kaitīgo izmešu daudzumu nosaka pēc vienotās un oficiālās metodikas.
Pašlaik spēkā esošais braukšanas cikls NEDC (New European driving cycle) par spīti savam nosaukumam ir visai novecojis un mūsdienu apstākļiem neatbilstošs.
Turklāt tas ir pārāk universāls – paredzēts, gan aprēķinot degvielas patēriņu tradicionālajiem automobiļiem, gan enerģijas patēriņu hibrīdiem un elektriskajiem transportlīdzekļiem (Regula ECE R101), kā arī, lai noteiktu kaitīgās izplūdes (ECE R83). Šīs metodikas pamatā – pilsētas cikls (ECE R15) un ārpilsētas cikls (EUDC). Kad 1999. gadā (Direktīva ES 90/C81/01) testa programma tika papildināta ar aukstās iedarbināšanas procedūru, tad arī šis cikls kļuva par jauno. Diemžēl NEDC modelē lēnīga pensionāra braukšanas stilu. Piemēram, ieskriešanās no vietas līdz 50 km/h pēc tā ilgst 26 sekundes. Lielu daļu NEDC veido pilsētas cikls, kuru izstrādāja gandrīz pirms pusgadsimta, ņemot vērā tā laika automobiļu dinamiskās iespējas.
Pirms mērīšanas, kas notiek laboratorijas apstākļos uz jaudas stenda, transportlīdzeklis nostāv 20 – 30 grādu temperatūrā vismaz sešas stundas. Tad 11 sekundes motors darbojas tukšgaitā. Šajā laikā jau notiek izplūdes gāzu un degvielas patēriņa mērījumi. Tad seko ļoti vienmērīgs paātrinājums līdz 15 km/h, kustība ar konstantu ātrumu un tikpat nesteidzīga bremzēšana. Pauze. Atkal līgans paātrinājums līdz 32 km/h, vienmērīgs brauciens un bremzēšana. Pauze. Paātrinājums līdz 50 km/h, ripināšana un bremzēšana, bet ar pauzīti pie 32 km/h. Tā četras reizes. Kopējais attālums pilsētas ciklā ir 4052 m, kas jāpārvar 13 minūtēs. Līdz ar to vidējais ātrums ir tikai 18,7 km/h.Tad seko ārpilsētas cikls. Tas ir lēns paātrinājums, tāpat kā pilsētā, bet līdz 70 km/h. Tad ātruma samazināšana līdz 50 km/h , atkal lēns paātrinājums līdz 70 km/h, pēc tam līdz 100 km/h, un tad līdz 120 km/h. Patēriņš ārpilsētas ciklā sanāk ievērojami mazāks nekā pilsētā, daļēji arī tāpēc, ka motors ārpilsētas testam jau ir iesildīts.
Vidējais ātrums ārpilsētas ciklā ir 62,6 km/h, distance – 6955 m. Starp citu, transportlīdzekļiem, kuru maksimālais ātrums nepārsniedz 120 km/h, paredzēts savs ārpilsētas cikls, kur maksimālais ātrums nepārsniedz 90 km/h.
Patēriņu tā dēvētajā kombinētajā ciklā iegūst, dalot iztērēto degvielas daudzumu testa laikā (pilsētas un ārpilsētas ciklos) ar kopējā nobraukumu – 11 007 metriem. Vidējais ātrums ir 33,6 km/h, bet kopējais cikla ilgums – 20 minūtes.
Autoražotāju viltības
Konstruējot jaunus modeļus, autoražotāji ļoti rūpīgi ņem vērā katrā pasaules reģionā noteiktās izplūdes gāzu un degvielas patēriņa normas, jo valstu valdību noteiktie nodokļi lielā mērā atkarīgi no katra konkrētā transportlīdzekļa oficiāli deklarētajiem rādītājiem. Tas ievērojami ietekmē automašīnas cenu un līdz ar to arī konkurētspēju. Ļoti iespējams, ka tieši NEDC lielā mērā ietekmējusi pēdējo gadu modi uz mazas kubatūras turbomotoriem un daudzpakāpju automātiskajām kārbām. Šāda kombinācija ļauj ieprogrammēt ļoti ekonomisku braukšanu pie iespējami maziem dzinēja apgriezieniem, tiesa, ļoti nesteidzīgi.
Turpretī, kad ar šādu auto sāk braukt mudīgāk, no mazā patēriņa vairs nav ne vēsts. Arī modernās start/stop sistēmas lielāku labumu dod uz papīra, nevis reālajā dzīvē. Tāpat arī hibrīdauto ļoti labi izskatās pēc NEDC metodikas, it īpaši pilsētas cikā. Taču praksē viss ir savādāk.
Vēl autoražotājiem ir savas viltības, veicot pašu NEDC testu, kur arī noteikumi ir atstājuši zināmas improvizācijas iespējas. Tiesa, tas ir visai specifiski un uzskatāms jau gandrīz par matu skaldīšanu. Lai vai kā, noteikumus nosaka Eiropas birokrāti, bet ražotāji tiem cenšas tikai pielāgoties.
Dažas autofirmas jau izteikušās par nepieciešamību pārskatīt un modernizēt Eiropas braukšanas ciklu, jo tām arvien biežāk nākas saskarties ar klientu neapmierinātību. Autobraucēji ir milzu neizpratnē, kad pēc jauna automobiļa iegādes drīz vien konstatē reālā un bukletos norādītā degvielas patēriņa neatbilstību.
