– Nevis naudas izņemšana, bet naudas ieguldīšana satur vislielāko risku? 4
– Jā, tieši tā!
– Latvijas finanšu tirgū arvien vairāk parādās tā sauktie alternatīvie piedāvājumi: “ātrie” kredīti; hipotekārie nebanku kredīti; kredīts pret kustamu mantu; savstarpējo aizdevumu platformas. Naudas masa šajā apritē kļūst arvien lielāka. Vai šādos apstākļos FKTK spēj uzraudzīt finanšu tirgu? Varbūt uzrauga tikai to tirgus daļu, kurā darbojas bankas?
– Jāspēj. Pasaules finanšu tirgus attīstās, arī mums ir jau daudz jaunu uzraugāmo. Augam kvalitātē un kvantitātē. Varbūt nemaz nav slikti, ka līdzās bankām cilvēkiem tiek piedāvātas arī citas iespējas, kā aizņemties naudu. Protams, jebkāda aizņemšanās neizbēgami ir saistīta ar lielāku vai mazāku risku. Aizņēmējam vienmēr jāpadomā, vai viņš spēs aizņēmumu atdot.
Tā ir, ka Latvijā banku jomā kreditēšanas noteikumi ir stingrāki nekā citiem alternatīvajiem aizdevējiem, jo bankas piesaista noguldījumus no iedzīvotājiem un FKTK galvenais valsts dotais uzdevums ir banku noguldītāju līdzekļu aizsardzība. Var strīdēties par nepieciešamību vairāk un aktīvāk kreditēt uzņēmējdarbību šajā ekonomiskajā ciklā, bet FKTK šajā ziņā nevar ieņemt pārāk aktīvu pozīciju. Mēs raugāmies uz banku kredītu portfeļu kvalitāti, cenšoties ievirzīt tās apdomīgas rīcības virzienā, lai neatkārtojas pārmērību gadi.
Finanšu ministrijā ir sagatavots likumprojekts, kas turpmāk regulētu savstarpējo aizdevumu platformu darbību, kas varētu būt mūsu jaunie uzraugāmie. Platformu gadījumā tiem, kas ar saviem līdzekļiem iesaistīsies to darbībā, ir jāsaprot, ka tie nav iedzīvotāju depozītnoguldījumi ar minēto valsts aizsardzību FKTK personā. Tie būs ieguldījumi jeb investīcijas konkrētu projektu īstenošanā, tātad ar krietni lielāku risku nekā depozītnoguldījumiem bankās, kur pretī ir valsts garantētā atlīdzība katram noguldītājam līdz 100 000 eiro.
– Jūs pieminējāt politiski redzamās personas, kuru dēļ Saeima grozīja likumu. Tādējādi pirmoreiz noteikts, ka bankām turpmāk būs jāseko ne tikai naudas plūsmai, bet arī cilvēkiem. No banku puses bija diezgan liela pretestība.
– Jā, standarti tiek celti. Man liekas, ka pretestība bija tāpēc, ka banku aprindās sākumā nesaprata, ko tas īsti nozīmē. Tāpat nebija vēlēšanās ar kaut ko tādu nodarboties, uzskatot to par papildu slogu. Problēma jau nav tik briesmīga, un tas slogs nav tik liels. Neviens jau nevajās vai neizspiegos kādu deputātu, ministru vai amatpersonu, kura atvērs kontu kādā bankā. Arī pašlaik, atverot kontu, personai jānorāda, kāds ir gaidāmais apgrozījums, no kurienes nāks šī nauda utt. Šīs personas būs tādi paši bankas klienti kā visi pārējie.
– FKTK solīja, ka bankām būs vadlīnijas, kā tām jārīkojas. Vai tādas būs vai jau ir?
– Jā, jau ir. Ar bankām tās esam apsprieduši. Un liekas, ka tagad skaidrība banku aprindās ir lielāka, nekā bija sākumā, likuma grozījumu gatavošanas laikā.
