– Vai “Trasta komercbanka”, pirms tam “Privatbank” ir vienīgās problemātiskās, kurām banku uzraugs pievērsa uzmanību? 4
– Nē, mēs uzraugām visas Latvijā strādājošās bankas.
Viens no mūsu darbības virzieniem ir neatkarīgais novērtējums, ko jau esam iesākuši, pieaicinot ekspertus no ASV. Tiek vērtētas visu Latvijā strādājošo banku sistēmas un procedūras tieši noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Piemēram, kā banku kontroles sistēmas “acs” spēj pamanīt arī tās mazās “zivtiņas”, kas, iespējams, nodarbojas ar nelegāli iegūtās naudas atmazgāšanu. Tāpat tiek vērtēts banku darbinieku resurss, izlases veidā pārbaudītas arī banku klientu lietas. Tā būs tāda masīva pārbaude.
– Vai tad, piemēram, krievu akcionāri gribēs laist savās bankās ASV ekspertus?
– Mēs uzraugām visas Latvijā reģistrētās bankas neatkarīgi no tā, kam tās pieder. Mūs neinteresē kapitāla pieraksta vai izcelsmes vieta. Pašlaik aicinām Latvijas bankas darīt to brīvprātīgi. Un ceram, ka visas izmantos iespēju pārbaudīt savu kontroles sistēmu darbību ar tāda līmeņa ekspertu palīdzību. Protams, kāda var to nedarīt. Bet diezin vai tas būs labais tonis.
Nav pat svarīgi, ka eksperti ir no ASV. Tikpat labi viņi varētu būt citas valsts pārstāvji. Bet bankas strādā ar ASV dolāriem. Ja tā, tad tām jāievēro tas režīms, kāds ir valstī, kurā emitē šo valūtu. ASV pārbaudītājus pieaicinājām tāpēc, ka viņi ir viszinošākie noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizācijas novēršanas lietās saistībā ar savu valūtu – ASV dolāru.
– Ja kāda banka tomēr neielaiž šo auditu veicējus, ar ko riskē? Vai ar to, ka var pazaudēt vienīgo korespondējošo banku?
– Tas ir viens risks. Otrs – tās radīs par sevi ļoti sliktu iespaidu. Ja neesi gatavs iesaistīties šādā būtībā valstiskas nozīmes pasākumā, tad tev ir ko slēpt. Viens no šīs pārbaudes mērķiem ir pastarpināti radīt komfortu korespondentbankām Latvijā. Pārbaudei, protams, ir politiska pieskaņa, tomēr galvenais uzsvars tiek likts uz biznesu un tā drošību.
– Rodas iespaids, ka, pēc OECD un citu starptautisko ekspertu atzinumiem, FKTK sākusi sparīgāk un biežāk pārbaudīt un sodīt bankas. Vai tā ir?
– Banku uzraudzība pašlaik patiešām ir intensīvāka. Bet tā palielinās proporcionāli bankās atklātajiem pārkāpumiem. Mans mērķis ir paātrināt šīs uzraudzības procedūras, nenovilcinot tās pusgadu vai gadu ilgi. Diemžēl līdz šim šie administratīvie procesi nereti bijuši ļoti gausi. Kamēr nonācām līdz kaut kādam slēdzienam, neviens vairs lāgā neatcerējās, par ko šie procesi bija ierosināti. Bet tiem būtu jānorit pietiekami ātri un skaidri. Jēga jau ir tikai tad, ja sods par kādas bankas pieļauto pārkāpumu seko nekavējoties.
Šajā ziņā daudz ko jau esam paveikuši. Piemēram, par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu atbildīgās FKTK nodaļas darbinieku skaits ir pieaudzis trīs reizes. Un augs vēl. Tiesa, darbinieku skaita palielināšana notiks ar apdomu. Jo mērķis ir strādāt un sasniegt rezultātu, nevis mehāniski pieņemt darbā ierēdņus, kuri prot tikai “čabināties” pa papīriem.
Bankai tuvākā uzraugošā iestāde ir FKTK. Bet banku uzraudzības ķēdīte patiesībā ir krietni garāka, aiz mums ir Ekonomikas policija, tiesas, Ģenerālprokuratūra, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Šajās iestādēs strādā pieredzējuši ļaudis. Bet, šķiet, viņu ir pārāk maz, lai atklātu visus finanšu jomā izdarītos noziegumus, sodot vainīgās personas. Valdībai būtu jādomā, kā nostiprināt šo ķēdīti. Tie likumi jau mums ir labi. Bet no mums un citām finanšu tirgus uzraudzības iestādēm prasa likumu izpildi. Tā pašlaik nav pietiekama. Tāpēc es aicinātu arī pārējās iestādes izvērtēt līdzšinējo darbību.
