ĀCM uzliesmojumi Kurzemē un pierobežā norāda uz negatīvu tendenci. Jāmedī vairāk, aicina VMD 6
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Āfrikas cūku mēris (ĀCM) Latvijā joprojām nav izskausts, turklāt jaunu gadījumu uzliesmojumi Kurzemē un Latvijas pierobežā ar Baltkrieviju un Krieviju norāda uz negatīvu tendenci – šāds atzinums izskanēja Valsts zinātniskā institūta “BIOR” pagājušonedēļ rīkotajā preses konferencē.
“Pateicoties medībām, mežacūku skaits šobrīd samazinājies, attiecīgi sarukusi konkurence par dzīvojamo teritoriju. Tomēr, tā kā mežacūkas ir plastiska suga, kuras galvenais uzdevums ir ēst un vairoties, tiklīdz atslābst medību intensitāte, dzimstības rādītāji tūlīt iet uz augšu. Lai izskaustu mēri, jāmedī vairāk, vienlaikus ievērojot stingru biodrošību un nekādā ziņā neatstājot mežā jebkādas medību paliekas,” norādīja Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Viņš atgādināja, ka jau kopš sērgas pirmā uzliesmojuma 2014. gadā tiek strādāts, lai nodrošinātu maksimāli plašas iespējas samazināt mežacūku populāciju, attiecīgi medību atļaujas medniekiem ir faktiski neierobežotā apjomā. Mežacūku pieaugums gadā veido apmēram 100 līdz 200% no kopējās populācijas, kas nozīmē – tās samazināšanai nepieciešams nomedīt pat 150% no populācijas gadā. “Mūsu mērķis ir turēt populāciju pēc iespējas mazākā līmenī, tas samazinātu iespēju tajā cirkulēt ĀCM vīrusam,” tā V. Lūsis.
Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants informēja, ka patlaban sērgas uzliesmojums vērojams Kurzemes rietumu daļā, taču bažas rada divi citi uzliesmojumi – viens Tukuma novadā, Ķemeru Nacionālajā parkā un tam piegulošās teritorijās, bet otrs – valsts pierobežā. Tā kā dabas aizsargājamās teritorijās medības notiek ierobežoti, Ķemeru parks varētu būt kalpojis pat kā rezervuārs slimības izplatībai.
Šajā sakarā V. Lūsis atzina – normatīvie akti paredz, ka mežacūku medības ĀCM apkarošanas nolūkos var notikt praktiski jebkurā Latvijas vietā. Viens no medību tiesību lietotājiem ir Dabas aizsardzības pārvalde, kuras pārraudzībā ir desmitiem tūkstošu hektāru medību platības, kurās mīt arī mežacūkas. Tikmēr saskaņā ar VMD datiem, šajās platībās līdz šim nomedīto mežacūku skaits ir bijusi apaļa nulle. Tā kā dabas aizsargājamās teritorijas ir veidotas ar noteiktu mērķi, svarīgi atrast kompromisu un sabalansēt visas intereses.
Tāpat PVD par riskantiem uzskata robežas ar trešajām valstīm – konstatētie gadījumi Daugavpils un Ludzas novados varētu vēstīt par atsevišķu ĀCM saslimstības viļņa tuvošanos tieši no kaimiņvalstīm.
Kopumā pagājušajā gadā Latvijā uzskaitīti vairāk nekā 20 000 mežacūku. ĀCM gadījumi 2020. gadā konstatēti 377 mežacūkām, bet pērn – 161 mežacūkai. VMD atgādina, ka joprojām ir svarīgi ziņot par beigtām atrastām mežacūkām. Atlīdzība par vienu atrastu mežacūku – 30 eiro.
