Egils Līcītis: Acis jātur plati vaļā jeb Levitu vai neko! 10
Valdis Zatlers rakstījis, ka Satversmes doto pilnvaru ietvaros Valsts prezidents ir kā rezervists futbolkomandā. Kad pamatsastāvam neiet spēle, viņš iziet laukumā un spēj mainīt rezultātu. Pašreizējos valstiskajos apstākļos spēle rit uz augstākām likmēm. Nevaram iztēloties prezidentu sēršam pilī rezervē pusmiegā pievērtiem plakstiem, gaidām signālu iesaistīties un doties bumbot. Pašlaik acis jātur plati vaļā! Ja iztēlojamies valsts organismu ķermeniski, tas sastāv no smadzenēm, roku un kāju locekļiem, muskuļiem, dziedzeriem, nervu kūlīšu sakopojumiem, un tad prezidenta sūtība smalki un sarežģīti būvētajā mehānismā – būt par nācijas redzes centru! Par visuredzošām acīm, kas atklāj ārējās pasaules impulsu iedarbību, ierauga gaismu iekšpolitiskajos apēnojumos un atrod konsensus – kur ved ceļš uz veselā saprātā balstītiem lēmumiem. Reizumis redzes centrs prezidents spēj arī sabiedrībai pasniegt spoguli, lai tā kritiskā domāšanā pavērotu pati sevi.
Zumējošā deputātu spietā, kur pēc pāra nedēļām izraudzīs vīru, kurš saņems Zelta bumbu vai Kristāla lodi kā prezidenta amata balvu, diezgan daudzi jau izvēlējušies un ir nepiekāpīgi – Levitu un neko citu! Kategoriskums izriet no pārliecības, ka tieši jurists Egils Levits ir piemērotākais kandidāts valsts galvas krēslam vajadzīgajā augstumā, platumā un dziļumā. Tas viņam der kā uzliets! Levita kungs, būdams bezpartijisks, kā klints pārstāv stipru ticību savai valstij un nacionālu ideoloģiju. Viņš jau izdarījis neskaitāmus lietišķus pakalpojumus Latvijas Republikai kā atmodas laikā, tā divdesmit piecos neatkarības gados līdz pat šim brīdim, neprasīdams par to maksas. Komerciālās intereses Levitam šķiet svešas, un ir sajūta, ka vara viņu nedeformēs. Levits nepieņems mazus suvenīrus, lai vai tie nāktu no Kremļa bagātā dāvanu galda, un drīzāk gatavs pieņemt cīņu ar vietējiem melnās tumsības ķēniņiem nekā pacelt rociņas un padoties.
Starp juristiem, īpaši konstitucionālistiem, tiesnesis izaudzis autoritātē kā Eifeļa tornis un bauda pelnītu vislielāko cieņu. Nacionāli noskaņotiem deputātiem Levits simpatizē kā mūsu antisovjetiskais mantojums, kā granītcieta pārliecība pret visu, kas noziedzīgs pret Latvijas valsti. “Vienotībai” kandidāts kotējas, jo valdošajai partijai jājūtas pateicību parādā par Levita augstas uzslavas cienīgo ieguldījumu Satversmes ievada uzrakstīšanā. Arī Zemnieku savienības patriotiem ausīs dzied preambulas himniskais skanējums. Lai atceramies, kā iemirdzējās un pildījās asarām ZZS deputātu acis, kad tie drīkstēja balsot “par”, un ikviens no viņiem, nakts vidū modināts, kā dzenis nokals preambulas pantus no galvas. Sudrabas kundzei, protams, Levits ir pieņemams kā nācijas morālais līderis, bet reģionālie cilvēki, kad samazināsies viņu iesirmā kandidāta Džordža Klūnija izredzes, meklēs citu uzlecošu zvaigzni, varbūt līdzīgu intelektuālim, šaha čempionam Bobijam Fišeram. Nojaušat, kuru.
