Acīs grauž un asaro – vainīgs dators, alerģija vai vējš? 0
Ja asaras vairs negrib riesties pat skumju brīžos vai, gluži otrādi, plūst aumaļām, ja acīs jūtams diskomforts un kairinājuma sajūta, iemesls var būt gan pārāk ilgas pie datora vai televizora ekrāna pavadītās stundas, gan lazdu, bērzu vai citu augu ziedputekšņi, gan acī nonācis dezinfekcijas līdzeklis vai svešķermenis, piemēram, smilšu graudiņš.
Kad asaru nav vai par daudz
“Asaras sastāv no ūdens, olbaltumvielām un taukvielām. Tās izskalo no acīm putekļus un citas sīkās daļiņas, un neļauj izžūt acs radzenei,” stāsta Veselības centru apvienības galvenais oftalmologs Sergejs Osinovecs. Asaru plēvīte, kas pārklāj aci, nodrošina skaidru redzi, gādājot, lai radzene – acs priekšējā daļa – būtu caurspīdīga un gluda.
Par asaru izdalīšanos gādā plakstiņos esošie dziedzeri, kuri nepārtraukti mitrina aci, pasargājot to no izžūšanas un mazinot iekaisumu risku.
Asaru plēvītes veidošanos nodrošina regulāra acu mirkšķināšana. Samazināta asaru izdalīšanās vai nepilnvērtīgs asaru sastāvs var izraisīt tā saucamo sausās acs sindromu. Tas nozīmē, ka acis ir apsārtušas, ātri nogurst, sāp, bet bieži vien nevis izžūst, bet gan asaro, it īpaši vējā. Sausās acs sindroms var rasties pēc pārslimota vīrusu konjunktivīta vai acs operācijas, ilgstoši lietojot kontaktlēcas, uzturoties putekļos, dūmos vai telpā ar sausu gaisu, kā arī ilgstoši strādājot ar datoru.
Oftalmologs norāda, ka pēc 40 gadu vecuma asaru sastāvs var mainīties, kļūt nekvalitatīvs, tādēļ uz radzenes veidojas nepilnvērtīga asaru plēvīte. Šo procesu ietekmē hormonālās pārmaiņas organismā, piemēram, menopauze, dažādu medikamentu, piemēram, asinsspiedienu normalizējošu zāļu vai antidepresantu, lietošana. Sausās acs sindromu diagnosticē, veicot Širmera testu, pie pacienta acs pieliekot teststrēmeli, lai pārliecinātos, cik ātri tā kļūst mitra. Mūsdienās iespējams pārbaudīt arī asaru kvalitāti, nosakot tajās sāļu daudzumu. Jo tas lielāks, jo sliktāka asaru kvalitāte.
Pārmērīga asarošana var liecināt par traucējumiem asaru kanālu darbībā, piemēram, tie var būt sašaurināti vai pilnībā nosprostoti.
Tā ir bieža problēma ne tikai maziem bērniem, bet arī pieaugušajiem, piemēram, pēc acs iekaisuma, kad salīp asaru kanāliņa sieniņas.
Vienas vai abu acu asarošanu var izraisīt arī deguna blakusdobumu iekaisums vai augšējo elpceļu infekcijas, kad gļotādas tūska neļauj asarām aiztecēt. Arī neprecīza redzes korekcija, piemēram, nepiemērots briļļu vai kontaktlēcu optiskais stiprums, var likt acīm asarot.
Sausās acs sindroma gadījumā jālieto mākslīgās asaras – mitrinošie pilieni un gēli ar vai bez konservantiem, vitamīniem. Tos pilina acīs divas trīs reizes dienā vai biežāk, ja jūtams diskomforts. Ja sākumā tie dedzina, tas nozīmē, ka acs virsma ir ļoti sausa un jāpilina vēlreiz. Lai atbrīvotu aizsērējušos asaru kanālus vai ārstētu acu infekcijas, jādodas pie oftalmologa.
Ziedputekšņu nedarbi
Pastiprināta acu asarošana var liecināt par alerģisku reakciju, piemēram, uz putekļiem, ķīmiskām vielām, bet pavasarī – uz ziedputekšņiem. “Ziedputekšņu alerģiju jeb polinozi viegli atpazīt, jo tās simptomi atkārtojas katru gadu vienā un tajā pašā laikā. Pavasarī pirmo alerģijas vilni izraisa alkšņu, bērzu un pieneņu ziedēšana, kas sākas marta beigās un ilgst līdz pat maija beigām.
Nākamais ziedputekšņu alerģijas uzplūds ir vasarā, kad pļavās sāk ziedēt graudzāles timotiņš, skarenes, kamolzāles, smilgas, un rudenī nezāļu ziedēšanas laikā. Vieglāk ir tiem, kuriem alerģiju izraisa tikai vienas augu grupas ziedputekšņi, taču, ja slimību neārstē, tā var ilgt no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim,” stāsta medicīnas sabiedrības “Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs” alergologs Verners Lozovskis. Ziedputekšņu alerģijas simptomi: acu niezēšana, asarošana, apsārtums, ūdeņainas iesnas, aizlikts deguns, var būt apgrūtināta elpošana, šķavas.
Ja polinozei nepievērš pienācīgu uzmanību, alergēnu loks ar laiku paplašinās un rodas nepanesība pret mājas putekļu ērcītēm, dzīvnieku spalvām, pārtikas produktiem, piemēram, riekstiem, selerijām, avokado. Vieglākos gadījumos pēc maltītes pietūkst lūpas vai jūtama dedzināšana, bet reizēm pievienojas iesnas, klepus, rīšanas traucējumi vai pat bronhiālās astmas lēkme.
“Alerģiskais process skar ne tikai deguna un abu acu gļotādu, bet arī bronhus, nereti izraisot bronhiālo astmu.
Augu ziedēšanas laikā no tās cieš apmēram puse polinozes pacientu,” norāda ārsts. To, kura auga ziedputekšņi izraisa alerģiju, var noskaidrot ar ādas testu vai asins analīžu palīdzību. Tad augu ziedēšanas sezonai var laikus sagatavoties, lietojot pretalerģijas medikamentus un speciālus acu pilienus.
Vēja nesta muša acī
Ja acī atrodas svešķermenis, cilvēks parasti precīzi zina, kad un kādā veidā tas tur nonācis. Gruzis vai kukainis aiz plakstiņa izraisa graušanu, asarošanu, acs apsārtumu, pat galvassāpes. Ko darīt? Pirmkārt, nemēģināt aci berzēt, it īpaši ar netīrām rokām.
Otrkārt, bieži mirkšķināt, lai veicinātu asaru rašanos, kuras to varētu izskalot laukā.
Ja tas nenotiek, jāskalo cietušā acs ar remdenu, istabas temperatūras krāna ūdeni virzienā no acs ārējā kaktiņa uz iekšējo tā, lai gruzis neieskalojas otrajā acī.
“Skalošana nepieciešama vienmēr, kad acīs nokļuvuši svešķermeņi: gan cietas vielas – putekļi, stikla, koka daļiņas –, gan gāzes, gan ķīmiskas vielas, tajā skaitā šobrīd plaši lietotie dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļi. Ja tie atrodas acī ilgstoši, var rasties acs iekaisums, tādēļ vienīgais risinājums ir tos pēc iespējas ātrāk izskalot laukā vai samazināt vielas koncentrāciju, lai nerastos radzenes apdegums. Ja svešķermenis atrodas aiz apakšējā plakstiņa, to, protams, vispirms uzmanīgi izņem laukā ar tīras salvetes stūri vai vates kociņu,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.
Ja smilšu graudiņš, gruzis vai cita veida svešķermenis atrodas zem augšējā plakstiņa, ar katru mirkšķināšanas reizi tiek berzta vai pat bojāta radzene jeb acs priekšējā virsma, ja skarta centrālā daļa, var samazināties redzes asums, tā sāk migloties.
Farmaceite uzsver, ka pareizais risinājums ir nekavējoties sākt skalošanu ar tekošu ūdeni, turklāt darīt to vismaz 10–15 minūtes.
Pēc tam mājas aptieciņā jāsameklē 0,9% nātrija hlorīda (NaCl) šķīdums un jāturpina skalošana. Nātrija hlorīda ampulas, kuras aptiekā var iegādāties gan ar recepti, gan bez tās, katram gadījumam vajadzētu vienmēr turēt pa rokai, jo pavasarī un vasarā tas noder gan acu un deguna skalošanai, gan nelielu brūču aprūpei.
Aptiekā pieejami arī pilieni, kuru sastāvā ir, piemēram, žibulīšu ekstrakts, nātrija hlorīds, attīrīts ūdens un kas domāti tieši acu skalošanai, kā arī mākslīgās asaras, kuras papildus arī mazinās acs kairinājumu pēc skalošanas. Ja pēc skalošanas diskomforts nemazinās, ieteicams izvērst augšējo plakstu un pārliecināties, vai svešķermenis nav pielipis pie tā.
Ja svešķermenis no acs ir izskalots, bet sāpes un graušanas sajūtas tajā saglabājas, jādodas pie oftalmologa, jo, iespējams, sācies iekaisums un nepieciešama specifiska ārstēšana, lietojot recepšu medikamentus, piemēram, antibakteriālus acu pilienus.
