Acis, ak, šīs acis! “Latvijas gada motocikls” žūrija vērtē “BMW” un “Yamaha” braucamos 2
Ceļojumu motocikls “BMW K1600GT” izskatījās tik liels un uzticams, ka pat sieva otrreiz mūžā sēdās man aizmugurē.
Kāda meitene gan vairāk pievērsa uzmanību kaķa acīm (LED spuldzītes lukturī). Trasē kaimiņu, nesportists būdams, izvizināju uz 170 km/h (citi esot maukuši pat 220 km/h) – nobijos tikai vējā. Jaunais krievs Jūrmalā pienāca klāt un runāja ar mani kā līdzīgs ar līdzīgu. Bagāžas kastēs ielīda rezerves drēbes, suņbarības maiss, aliņu paka un ēdamais ģimenei trijām dienām. Braucot klausījos mūziku – vai tad kādreiz nevar pakrist citiem uz nerviem? Šķiršanās bija kā kaislā romānā no sievietes, kuru varonim bija iespējams tikai mazliet nobaudīt: varbūt nākamajā dzīvē (cena…).
Uz “BMW F800GS Adventure” 400 km maršrutā Rīga–Mazsalaca–Smiltene–Rīga četras reizes saliju un tikpat reizes vējā izžuvu. Nokrāsojās apakšbikses, bet iesnas nepiemetās. Labi, ka bija roku apsilde, diemžēl sēdeklis palika auksts un slapjš. Nomaldījos zemes ceļos, bet neapgāzos. Manam augumam (174 cm) šo mocīti noteikti vajadzētu pazemināt, jo standarta versijā zemi knapi aizsniedzu tikai ar pirkstgaliem.
Ar “Yamaha XT1200ZE Super Tenere” uz Liepājas šosejas gandrīz ielikos pakaļā kādam auto, kas pēdējā brīdī vēlējās nogriezties uz “Lāču” kafejnīcu. Lielā dzinēja rimtais troksnis bišku iemidzināja, bet distance ar priekšā bremzējošo strauji ruka. Uz beztrosītes gāzes roku raustīt nevar: ručka jāglauda kā bērna galva. Citādi paātrinājums milzīgs (vismaz man). No Irlavas mežiem Rīgā tomēr atgriezos dzīvs un pat nesalauzts.
Par visiem trijiem izbaudītajiem močiem jāsaka: kad uzkāp, tad šķiet, ka jādodas karā, no kura var arī neatgriezties, bet dienas beigās liekas, ka motocikls jau gadiem lietots.
“BMW K1600GT”
Motožurnālists Arnis Blodons: “Seši cilindri rindā, 160 zirgspēki un 25 000 eiro cena. Trīs lietas, kas pirmās piesaista uzmanību, ja runājam par šo vācu ceļojuma flagmani. Kārtīgam motociklistam jaudas nekad nav par maz. Šeit tās atlicinātas pārpārēm, bet vai vajag tik daudz? Apdzenot kravas pārvadātājus – jā, bet vai ikdienā un ceļojumos? Savukārt komforta aprīkojums ietver visu – navigāciju, radio, roku un sēdekļu apsildi, info centru, piekares regulāciju un… nepiedodami daudz plastmasas, kura vibrē pie lielāka ātruma. Tas īpaši labi neizskatās par tādu cenu. Toties ir divas izplūdes trubas ar trim apaļām atverēm! Alternatīvi motocikli, kuri var jūs pārvietot ceļojuma režīmā virs 200 kilometriem stundā, ir akurāt par 40 – 50% lētāki. Piemēram, “Yamaha FJR”, “Suzuki Hayabusa”, “Honda VFR 1200”. Bet tie nav “BMW”.”
Tieslietu eksperts Oskars Irbītis: “Pie Arņa teiktā varu piebilst, ka motociklam ir lieliski strādājoša balstiekārta, kas notur motociklu pie ceļa jebkurā kustības režīmā un arī lielos ātrumos. Elektronikas pārpilnība rada vispusīgas informētības sajūtu jau līdz tam līmenim, kad sāk novērst uzmanību no paša brauciena baudīšanas. Dabūt sešus cilindrus rindā un šķērsām ērti vadāmam motociklam ir lielisks piemērs “BMW” inženieru darbam. Vai es gribētu šo motociklu sev? Kā tālāku ceļojumu motociklu noteikti! Kā vienīgo motociklu – nē, jo pilsētā nedaudz par lielu.”
“BMW F800GS Adventure”
A. Blodons: “Viens no iekārojamākiem enduro tipa ceļojuma motocikliem. Cena 12 000 eiro. Labi ekipēts, ar paralēlo cilindru šķidrumdzeses dzinēju aprīkots. Astoņdesmit viens zirgspēks, kas vidējās klases braucamajam nav slikts rādītājs. 2/3 daļas grunts, smilts, dubļi, 1/3 asfalts – tie ir ideāli apstākļi šim mocim. Ir pretizslīdes kontrole (TC) un ABS. Braukšana ar atslēgtu TC prasa iemaņas, bet ir laba, maļoties pa smiltīm. Bezapkopes kardānvārpstas piedziņa atvieglos ceļojuma izdevumu nastu. Uz asfalta pietrūkst dinamikas, ja esat ap 100 kilogramu smags un mocis nopakots ar līdzi vedamo. Toties Marokā būsiet karalis – ja ir atbilstošas riepas.”
O. Irbītis: “Patīkams piedzīvojums. Ne ar vienu no motocikliem, ar kuru man ir iznācis braukt, nav bijusi tik liela vēlme asfalta segumu iemainīt pret grantētu ceļu.
Motocikls, kas rada visai militāras tehnikas iespaidu – ar robustām, bet gaumīgām formām, nesimetriskiem lukturiem, matētu krāsojumu. Motociklam ir ļoti labi balansēts, jo bāka atrodas zem sēdekļa. Pirmā lieta, kas ir jāizdara, iebraucot neceļos, ir jāatslēdz kontroles vilkmes iekārtas, kas lieliski noder uz ceļa. Vilkmes kontroles nostrādāšana rada ne visai patīkamas sajūtas – motocikls pārlieku raustās.
Var strīdēties par motociklā izmanto ķēdes piedziņu – labi vai slikti. Atšķirībā no kardāna piedziņas ir mazāka neatsperotā masa, kas ļauj labāk kontrolēt balstiekārtas darbību, bet prasa daudz lielāku vērību un apkopi salīdzinoši neaizsargātajai ķēdei pret dubļiem un smiltīm. Elektroniski vadāma balstiekārta ļauj ātri un vienkārši piemeklēt labāko režīmu mūsu ceļiem.”
“Yamaha XT1200ZE Super Tenere”
A. Blodons: “Japāņu kvalitātes “BMW” vai “KTM”. Labi veidots lielās klases alternatīvs ceļojuma motocikls ar iespēju nobraukt no asfalta. Ne tālāk. Divu cilindru 90 grādu 1190 kubikcentimetru šķidrumdzeses dzinējs piešķir labu dinamiku. Izmantota wire-by-wire tehnoloģija, kas nozīmē – gāzes trosītes nav, tikai elektronika. Ja saiet grīstē, tikai ar skrūvgriezi vien Murmanskas ceļos nesaremontēsi. Kardānvārpsta piedziņa. Mocis ir nišā, kur par 15 – 16 000 eiro ir daudz konkurentu: “BMW R1200GS Adventure”, “KTM 1290 Adventure R”, “Triumph Tiger”, “Honda Crosstourer”. ”
O. Irbītis: “Dalītas jūtas. Ir labi, bet nav spilgti. Pārbaudīta vērtība, bet bez odziņas. Motocikls vienlīdz labi jūtas uz visiem ceļiem: paliek atmiņas par ceļiem, nevis par pašu moci, tas ar visu tiek galā mierīgi un nemanāmi, bez liekiem satraukumiem un adrenalīna uzplūdiem. Noslodzes režīmu regulējumi ļauj viegli adaptēt motociklu braukšanai vienatnē un ar pasažieri un papildus somām. Dzinēja griezes momenta līkne ir piemērota neceļu braucieniem. Klasisks piedzīvojumu motocikls ar iespēju to nokārt ar kastēm, kurās sakraut savu iedzīvi tālākam ceļam.”
