Jāceļ pārdevēju un apkopēju darba ražīgums? 15
Augsti atalgotās darba vietas ir mērāmas simtos, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dara darbu, kurā var nopelnīt vidēji 3 – 5 eiro stundā. Uz iespējamām aplokšņu algām norāda pavisam pieticīgās stundas likmes atsevišķās profesijās. Var saprast, ka prāvesta misija nav pelnīt iztikas līdzekļus, bet kalpot Dievam, tāpēc viņa stundas tarifa likme 2,43 eiro it kā būtu loģiska, toties dīvaina šķiet, piemēram, taksometra vadītāja niecīgā stundas tarifa likme – 2,53 eiro. Sabiedrisko tualešu kopējs, saņemot par stundas darbu 2,70 eiro, izrādās, pelna vairāk nekā frizieris un pārdevējs kioskā – šo profesiju darbinieku amatalga ir 2,46 eiro stundā.
Būtisks zemā atalgojuma cēlonis ir zemais darba ražīgums. Latvijas darbinieki ir slaveni visā Eiropā ar daudzajām darba stundām. Mūsu cilvēkiem tiek pārmesta zema produktivitāte, bet vai tās galvenais iemesls tomēr nav zemā darba samaksa, kas spiež strādāt vairākās darba vietās un vairāk stundu?
“Darba ražīgumu vispirms ietekmē tehnoloģijas un iekārtas, kā arī saražotā gala produkta pievienotā vērtība,” uzskata arodbiedrību līderis E.Baldzēns. Viņaprāt, Latvijā darbinieki ir tikpat produktīvi kā kolēģi citās valstīs, priekšstatu par zemo darba ražīgumu rada tas, ka šā rādītāja aprēķinā tiek iekļauta arī stundas tarifa likme. Tātad, jo zemāka alga ir darbiniekam, jo zemāks ir viņa darba ražīgums. “Grūti iedomāties, kā, piemēram, Zviedrijā, pasažieru autobusa vadītājs, apkopēja vai veikala pārdevēja var būt ar trīs četras reizes augstāku darba ražīgumu nekā Latvijā. Tas ir neiespējami. Es arī neuzdrošinātos apgalvot, ka mūsu skolotājs vai augstskolas pasniedzējs būtu krietni zemāks savā darba ražīgumā nekā viņu kolēģi citās valstīs,” pārliecināts E.Baldzēns.
Cik tad nopelna uzņēmēji, jaunu darba vietu radītāji? Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka uzņēmumu valdes locekļi vidēji stundā nopelna 6,60 eiro, uzņēmumu vadītāji – 8,45 līdz 9,52 eiro stundā. Pirms trim mēnešiem Latvijā bija 26 261 uzņēmumu valdes loceklis un valdes priekšsēdētājs, kā arī 5869 uzņēmumu vadītāji, prezidenti, direktori un pārvaldnieki.
Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists: “Jaunākie statistikas dati liecina, ka atalgojuma pieaugums Latvijā turpinās (vidējās algas gada kāpums 2. ceturksnī bija 6,9%). Lai arī atalgojuma pieaugums ir straujāks par darba ražīguma kāpumu, tomēr tautsaimniecības rādītāji joprojām neliecina par novirzi no makroekonomiskā līdzsvara. Tomēr modrību nedrīkstētu zaudēt un pašlaik ir īstais brīdis, kad pastiprināti vērot algas kāpuma atbilstību tautsaimniecības iespējām. Vidējā termiņā algas kāpums, kas ir straujāks par darba ražīguma pieaugumu, var atspoguļot strukturālās pārmaiņas tautsaimniecībā vai aplokšņu algu legalizāciju, bet ilgtermiņā šāda situācija pastāvēt nevar, jo būtiski pasliktina ekonomikas konkurētspēju.”
Egīls Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks: “Lai Latvijā vidējo algu nodrošinātu tikpat augstā līmenī kā Eiropas Savienībā, mums vajadzētu tādu pašu ienākumu pieaugumu kā treknajos gados vēl 176 gadus pēc kārtas. Bankas uzsver, ka ienākumu kāpums šobrīd ir nesamērojams ar darba ražīguma kāpumu, taču negrib ņemt vērā, ka arī ienākumu kritums krīzes gados bija nesamērāms. Iekšzemes kopprodukts, kas veidojas, daļēji neiekļaujot ēnu ekonomiku, parāda, ka darba samaksa Latvijā var būt ievērojami augstāka. Lai cilvēkus motivētu strādāt, darba samaksa ir jākāpina.”
