Lai noturētu darbiniekus, pārmaksā 15
Varētu domāt, ka lauksaimniecībā vislielākās algas ir zemnieku saimniecību vadītājiem, bet tā gluži nav. Lauksaimniecības speciālisti Latvijā nopelna vairāk. Lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs, tas ir, zemnieku saimniecības īpašnieks, kas ražo tirgum, pelna tikai 4,27 eiro stundā. Visaugstākā stundas tarifa likme – 11,11 eiro – ir lauksaimniecības struktūrvienības vadītāja vietniekam. Ciltslietu zootehniķa vidējā likme ir 8,82 eiro stundā, agronoma – 6,06 eiro, lauksaimniecības tehnikas mehāniķis stundā nopelna 6,26 eiro.
“Sabiedrībai ir maldīgs uzskats, ka lauksaimniecība ir pelnošākā nozare – tas ir mīts!” uzsver Jelgavas novada Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” vadītājs Juris Cīrulis. “Lai saimniecības spētu būt konkurētspējīgas, tām savulaik bija jāņem krietni kredīti investīciju veikšanai. Tāpēc šobrīd 90% intensīvo saimniecību strādā, lai atmaksātu kredītus. Piemēram, lopkopībā pēdējos 25 gados tikai četri gadi bija patiešām ar pelņu. Protams, lauksaimnieki tiek atbalstīti ar subsīdijām, taču daudzi šo naudu nemaz neredz, jo tā tūdaļ aizplūst pie pakalpojumu sniedzējiem un izejvielu piegādātājiem, arī finansētājiem. Tāpat šī nauda nonāk pilsētnieku rokās, kuri iznomā zemi lauksaimniekiem. Liela daļa tiek samaksāta pašvaldībām zemes nodokļa veidā. Zemnieku nauda aiziet pie visas Latvijas iedzīvotājiem. Kad izskan, ka lauksaimniecība ir viena no pelnošākajām nozarēm, gribas pavaicāt: kas ir zemnieks šajā shēmā? Izskatās, ka lauksaimnieks ir naudas plūsmas transportieris, nevis gala saņēmējs.”
Kādas algas ir laukstrādniekiem, kuriem, kā “Latvijas Avīze” jau rakstīja, šovasar solīja pat 1000 eiro uz rokas? VID dati liecina, ka vislabāk atalgotie laukstrādnieki ir graudkopības saimniecībās (3,97 eiro stundā), viszemāk – dārzeņu audzēšanas saimniecībās (2,87 eiro stundā).
“Dārzeņu nozarē darba samaksa ir ļoti atšķirīga un diferencēta. Ir nepieciešami gan izglītoti un zinoši speciālisti, gan mazkvalificēti darbinieki, piemēram, akmeņu lasītāji, krāvēji, ravētāji u. tml. Viņi patiešām veic viszemāk apmaksāto darbu, par kuru samaksa pamatā ir tuvu minimālajai algai, bieži vien tas ir tikai sezonas (gadījuma) darbs. Ravēšana, ražas novākšana lielākoties ir darbs uz izstrādi, un atkarībā no paša spējām var nopelnīt no minimālās algas līdz pat 1000 eiro mēnesī. Darbu vadītāji, brigadieri, šoferi – algu līmenis 500 – 900 eiro. Speciālisti ar speciālo vidējo dārzkopības izglītību vai augstāko izglītību pelna no 700 līdz 1500 eiro. Augstākā vadība, pārdošanas direktori, finanšu vadība – šie darbinieki pelna 1000 eiro un vairāk. Trūkst darbinieku vidējā un augstākajā vadības līmenī, vai arī tiem ir neatbilstošs zināšanu līmenis, ļoti trūkst cilvēku, kuri var vadīt komandu,” situāciju dārzeņkopības nozarē ieskicē Edīte Strazdiņa, kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja.
Lopkopībā vienkāršo darbu darītāju trūkst visvairāk, varbūt tāpēc samaksa par šo darbu ir mazliet augstāka – gans var nopelnīt pat 4,37 eiro stundā, putnkopis – 7,26 eiro, cūkkopis – 5,33 eiro, jaunlopu kopējs – 3,99 eiro stundā.
“Piensaimnieki piedzīvo algu samazināšanu, bet saimnieki ir spiesti domāt, kā noturēt labus cilvēkus, tādēļ pārmaksā. Šobrīd nekonkurētspējīgam darba devējam nav darbinieku – tie dodas pie maksātspējīgiem saimniekiem,” skaidro J.Cīrulis.
