Valsts pārvaldē algas kāpj visstraujāk 15
Darba samaksas pieaugums Latvijā turpinās, taču vairs ne tik strauji kā pirms gada. 2015. gada jūnijā mēneša vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 815 eiro. Gada laikā tā augusi par 6,9% jeb 52 eiro.
“Darba samaksas rādītāji ir jāvērtē vairākās kopsakarībās, ko ietekmē gan nozare, kurā darbojas uzņēmējs, gan darbinieku skaits, kas nodarbināts konkrētajā uzņēmumā. Iepriekšējos desmit gadus bija vērojams algu kāpums, taču pēdējos gados tas nav bijis pārāk izteikts, turklāt, ņemot vērā, ka nākamā gada valsts budžetā ir vairākas iniciatīvas, kas nav labvēlīgas tautsaimniecības izaugsmei, algu kāpuma tempi var kļūt vēl lēnāki,” prognozē Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Vidējo darba samaksas pieaugumu Latvijā visvairāk veicina algu kāpums sabiedriskajā sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā mēneša vidējā bruto darba samaksa vasaras sākumā bija 792 eiro, bet sabiedriskajā sektorā par 65 eiro lielāka – 857 eiro. Nākamgad algu kāpums sabiedriskajā sektorā varētu būt vēl straujāks nekā privātajā, jo virknei amatpersonu paredzēta automātiskā algu indeksācija.
Visaugstākā stundas tarifa likme sabiedriskajā sektorā šobrīd, visticamāk, ir valsts sekretāram, taču Valsts ieņēmumu dienests šo darbinieku atalgojumu nepublisko, lai nevarētu identificēt konkrētas personālijas. Jocīgi – jo tās visas ir valsts amatpersonas, kuras deklarē ienākumus. Tā, piemēram, informācija Valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzē liecina, ka piemēram 2014. gadā Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua algā saņēma 48 104 eiro, kamēr Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš – 33 192 eiro. Savukārt, Rīgas mērs Nils Ušakovs 2014. gadā par domes priekšsēdētāja pienākumu izpildi saņēma 27 100 eiro.
Valsts sekretāra vietnieki stundā nopelna 21,28 eiro. Viņu “boss” ministrs krietni mazāk – 17,03 eiro stundā.
Padomes loceklis kādā valsts uzņēmumā šajā aspektā ir mazāk iekārota vieta – šī amatpersona pelna “tikai” 19,52 eiro stundā. Nedaudz zemāks atalgojums ir ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam – 17,60 eiro stundā.
Uz valsts amatpersonu fona pašvaldību likumdevēju stundas tarifa likmes un nostrādāto stundu skaits nobāl – tā novada pašvaldības domes priekšsēdētājs stundā vidēji nopelna 13,90 eiro, viņa vietnieks – 11,44 eiro, novada domes deputāts – 9,52 eiro. Lielo pilsētu pašvaldībās algu līmenis ir augstāks – domes priekšsēdētāja stundas tarifa likme tādu pašu iemeslu dēļ kā valsts sekretāriem netiek atklāta, taču zināmu priekšstatu var gūt, novērtējot viņu vietnieku atalgojumu – tas ir 15,85 eiro stundā. Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību domes deputāti vidēji stundā nopelna 11,80 eiro.
