VIDEO. “Absurds! Nestaigā, nerunā un ēd vēl pienu!” Mammas baidās par ideju – viengadnieki bērnudārzā. Ko saka eksperti?
24
Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai valdība izvirzījusi par prioritāti nodrošināt bērnudārzus jau no viena gada vecuma. Daudzos šī ideja izsauca sašutumu un neizpratni. Vai tik maz bērni dārziņam vispār ir gatavi? Bet kā tad ar citu valstu pieredzi, kur mazuļus silītēs sūta pat no dažu mēnešu vecuma? Speciālistu un vecāku viedokļi dalās. “Māmiņu Klubā” diskutē eksperti un mammas.
Vai bērnudārzu pieejamība varētu veicināt demogrāfijas pieaugumu? “Mana atbildi viennozīmīgi ir jā, jo vecākam, atgriežoties darbā, būs garantija, ka bērns paliks drošā vietā.
Jo šobrīd bērnu ir mazāk un bērnudārzos vietu ir vairāk. Rīgas dome ir teikusi, ka viņiem šobrīd ir apmēram 1000 brīvu vietu dārziņos.
Tā vēsturiskā atmiņa cilvēkiem ir tāda, ka pēdējos 20 gados bērnudārzi ir bijuši nepieejami ar ārkārtīgi garām rindām un to ir grūti pieņemt,” stāsta Daina Kājiņa, Privātas pirmsskolas “CreaKids” vadītāja un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja, trīs bērnu mamma.
Viņa atklāj, ka daudzās valstīs pasaulē nav šādas situācijas, ka bērnudārzu vietas ir deficīts. Un tas vien parāda tādu kopējo valsts politiku, ka būtu svarīgs šis uzstādījums – katrai ģimenei, kurā piedzimst bērns, garantēts bērnudārzs no konkrēta bērnu vecuma, ja vien vecāks tā vēlēsies.
“Manuprāt, tas ir ļoti nozīmīgs stūrakmens tādā demogrāfijas veicināšanā,” Kājiņa norāda. Šobrīd valdība spriež par bērnudārzu gaitu uzsākšanu par sešiem mēnešiem agrāk nekā līdz šim, tātad no viena gada vecuma. Vai mūsu bērni ir tam gatavi?
“Ja mēs esošajos apstākļos tā, kā strādā Latvijā patreiz bērnudārzi, bez noteikta pieaugušo skaita grupiņā vai kādām citām prasībām, noteikti nē, tik mazus bērnus nevarētu laist dārziņā,” norāda privātas pirmsskolas “CreaKids” vadītāja.
No otras puses viņa liek aizdomāties par vecākiem, cik daudzi no mums šodien var atļauties pusotru, divus vai pat trīs gadus pavadīt nestrādājot mājās ar bērnu.
“Nostādot mammu tādā neērtā situācijā, ka viņa nedara labu savam bērnam tieši šajās agrīnajās izvēlēs, tas manuprāt, ir ļoti būtisks attieksmes jautājums no kopējās sabiedrības,” izsakās Kājiņa un uzskata, ka valstij ir jārada apstākļi, ka bērnudārzs ir pieejams, arī no viena gada vecuma, bet ar nosacījumu, ka ģimene pati izdara šādu izvēli. Šobrīd bērnudārzs pieejams no pusotra gada vecuma, bet tas nav obligāts. Obligāts tas kļūst tikai piecu gadu vecumā.
Bērnudārza pusē būtu jāpadomā par drošu vidi, gan fiziski, gan emocionāli. Un par emocionālo vidi es gribētu teikt, ka
ļoti nopietni ir jāmaina stratēģi arī, gan pieaugušo uztverē, gan vispār bērna adaptācijas perioda uztverē, jo tas rada emocionālo drošību.
Lai bērnam nebūtu sajūtas, ka mamma ir atstājusi un bērns paliek ar sešiem cilvēkiem,” viņa teic.
Pētnieki pierāda, ka iepazīšanās posmam jābūt arvien garākam, lai bērns zinātu, kur viņš dosies, lai viņš jutos tur droši. Tad būs arī mazāks stress, mazāk slimošanu un vieglāk apgūs jaunas lietas.
Daudzi viengadnieki nemaz nestaigā, kā par viņiem varētu parūpēties? “Es neredzu tādu viengadnieku grupiņu, kur visi būtu viengadnieki, jo tur droši vien vajadzētu tik, cik bērnu, tik daudz arī pieaugušo.
Varētu būt grupiņa bērniem līdz trīs gadu vecumam, kur, piemēram, ir divi viengadnieki un tad ir jādomā par pielāgotu vidi, bērnu un pieaugušo skaitu grupā. Tas ir ļoti tāds komplekss skatījums!”
Šobrīd paralēli bērnudārza pakalpojumiem pašvaldības līdzfinansē arī aukļu pakalpojumu, kur noteikts – uz pieciem bērniem viens pieaugušais. Bērnudārzos šādu norādījumu nav.
Bet kāda ir ārvalstu pieredze? Lūk, norvēģu pieredze, kur bērnudārza gaitu uzsākšana no 1 gada vecuma realizējas jau vairākus gadus.
“Norvēģijā mēs esam jau pie tā pieraduši.
Praktiski 90% viengadnieku sāk bērnudārza gaitas 12 mēnešos.
Mēs esam darījuši šo jau vairākus gadus. Manam dēlam jau ir 34 gadi. Arī viņš uzsāka bērnu dārza gaitas viena gada vecumā. Taču, protams, ir ārkārtīgi svarīgi tam sagatavoties. Viena no veiksmes atslēgām ir cieša sadarbība ar vecākiem.
Mums nepieciešams tuvāk iepazīties. Lai pieteiktu savu bērnu bērnudārzam no viena gada vecuma, tās ir jāizdara jau tagad februārī. Tad viņi saņem atbildi, parasti jau martā, un sāka bērnu dārza gaitas no rudens. Mēnesī, kad mazulim būs viens gads. Sanāk apmēram pusgads, lai sagatavotos šim procesam. Visu šo laiku mēs veidojam saikni ar vecākiem, organizējam tikšanās, lai dalītos ar dažādu veidu informāciju, lai iepazītos ar bērnudārza darbiniekiem un vidi.
Tāpat šo pusgadu laikā var nākt kopā ar bērnu, dažos bērnudārzos mums ir speciālas grupas, kur bērni dzīvojas kopā ar vecākiem. Man liekas, ka mums ir mazāk bērniņu uz vienu pieaugušo nekā pie jums.
Norvēģijā mazākajā grupiņā ar bērniem no viena līdz divu gadu vecumam ir trīs bērni uz vienu pieaugušo. Un, kad viņiem paliek trīs gadi, tad šis cipars dubultojas – seši bērni uz vienu pieaugušo,”
atklāj pirmsskolas skolotāja Ina no Norvēģijas.
“Citās valstīs psihologi atzinuši – šiem bērniem nav īsti skaidrs, kur viņi pieder, viņiem nav izveidojusies ģimenes sajūta!” skaidro pirmsskolas vadītāja Klaudija Hēla.
Iedomājieties viengadnieku, kurš septiņas stundas dienā, piecas dienas nedēļā pavada ar svešiem cilvēkiem, nevis mammu un tēti. Kāda tur piederības sajūta var veidoties? Vai tas mūsu bērniem tiešām var nākt par labu?
Ko domā pašas mammas? Divi interesanti stāsti par bērnudārza gaitu uzsākšanu plašāk video materiālā.
Jau ziņots, ka šogad ir jārod risinājums, lai nodrošinātu pieejamību bērnudārza pakalpojumiem bērniem no viena gada vecuma, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Valdības vadītāja sacīja, ka tas, kā sabiedrībā attiecamies viens pret otru, kā arī īpaši pret vecākiem, kuriem ir bērni, būšot šīs valdības viena no prioritātēm.
Kā norādīja premjere, šī gada laikā būtu jārod risinājums bērnudārzu pieejamībai vismazākajiem bērniem. Viņa pauda, ka daudz kur ārzemēs ir ieviests šāds pakalpojums, kas ļauj bērniem apmeklēt bērnudārzu no viena gada vecuma.
Premjere vērtēja, ka šāds risinājums varētu veicināt arī vecāku un bērnu atgriešanos Latvijā.
Tāpat Siliņa norādīja, ka šogad svarīga ir Sporta likuma pieņemšana, sakārtojot bērnu un jauniešu sporta jomu. Viņa vērtēja, ka tas palīdzēšot arī jaunajiem vecākiem ar aktivitātēm bērniem.
Valdības vadītāja piebilda, ka tas būšot ne vien valdības, bet arī Saeimas uzdevums, jo Sporta likums būs jāpieņem Saeimai.
Pērnā gada oktobrī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Labklājības ministrija (LM) rosināja nodrošināt bērnudārzu pieejamību no viena gada vecuma, ieviest papildu bērnu pieskatīšanas pakalpojumus, tostarp, pēc sākumskolas mācību beigām, pārskatīt nodokļu atvieglojumus un pabalstus, kā arī vairot citu atbalstu pirms un pēc bērna ienākšanas ģimenē, liecina ministrijas ziņojums par demogrāfiskās politikas situāciju valstī.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai ministrija piedāvāja noteikti trīs rīcības virzienus – ikviens bērns ir vērtība, kvalitatīva dzīves vide, kā arī iedzīvotāju migrācija un reemigrācijas veicināšana.
Attiecībā uz pirmo rīcības virzienu – ikviens bērns ir vērtība – LM rosināja vairākus desmitus jaunu pasākumu, no kuriem lielākajai daļai būtu nepieciešams papildu finansējums.
LM rosināja nodrošinot bērnudārza pakalpojumu bērniem jau no viena gada vecuma, paredzot arī bezmaksas ēdināšanu.
Tāpat ministrija rosināja uzņemt pašvaldību bērnudārzā arī tos bērnus, kuri konkrētajā vietvarā nav deklarēti, bet kuru vecāki strādā šajā pašvaldībā. Tāpat LM rosināja paplašinātas grupas, kuru uzņemšana bērnudārzos nosakāma prioritārā kārtībā, piemēram, bērni, kuru vecākiem ir funkcionālie traucējumi, bērni no daudzbērnu ģimenēm un bērni, kurus audzina viens pieaugušais.
Ministrija arī rosināja izveidot paplašinātāku pirmsskolas vecuma bērnu aprūpes un pieskatīšanas sistēmu, tai skaitā nodrošinot bērnu īslaicīgu pieskatīšanu. LM rosināja domāt par bērnu uzraudzības nodrošināšanu ārpus bērnudārza darba laika un pēc sākumskolas mācību beigām, kā arī bērniem, kuru vecākiem ir nestandarta darba laiks. Tāpat būtu jānodrošina pieskatīšana krīzes situācijās.
