Vai atbalstāt nosacījumus, pie kādiem dzīvokļu īpašniekiem plānots ļaut izpirkt zemi? 15
Tieslietu ministrijā sagatavots Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas ļautu no 2020. gada dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi, kas zem viņu namiem pieder citiem īpašniekiem. Izpirkuma cenu veidotu zemes kadastrālās vērtības reizinājums ar koeficientu 1,18. Zemes izpirkšanas procedūra jāpabeidz gada laikā, bet nauda dzīvokļu īpašniekiem jāsamaksā triju mēnešu laikā. Pašlaik dzīvokļu īpašnieki piespiedu kārtā maksā par zemes nomu. Ja nav panākta cita vienošanās, tad pēc likuma 6% no zemes kadastrālās vērtības.
Gunārs Veide, dzīvokļa īpašnieks Rīgā, Valdeķu ielā 55:
“Protams, atbalstu ieceri atļaut dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi zem dzīvojamiem namiem. Tomēr šķiet, ka likumprojektā piedāvātie noteikumi ir pārāk drakoniski. Ja par zemi dzīvokļa īpašniekam triju mēnešu laikā būs jāsamaksā vairāki tūkstoši eiro, vai daudz būs tādu, kuri spēs maksāt? Rodas vēl citi jautājumi. Par kādu summu būs jāizpērk zeme? Skaidrs, ka līdz 2020. gadam zemes kadastrālā vērtība būs vēl lielāka nekā ir pašlaik. Kāpēc uz izpirkšanu jāgaida vēl pieci gadi? Rodas iespaids, ka tiek darīts viss, lai zeme tomēr netiktu izpirkta un lai lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku turpinātu maksāt šo piespiedu nomu. Esmu izrēķinājis, ka pēc pašlaik Valdeķu ielas namam noteiktās kadastrālās vērtības un summām, ko ik gadu esam spiesti maksāt par zemes nomu, drīz to jau būsim izpirkuši.”
Irēna Vikmane, dzīvokļa īpašniece Rīgā, Biķernieku ielā 31:
“Dzīvokļu īpašniekiem, sevišķi ar maziem ienākumiem un pensionāriem, nekad nebūs šo skaidrās naudas tūkstošu, ko samaksāt par zemes izpirkšanu. Šie dalītie īpašumi, kuri visvairāk ir Rīgā, ir Rīgas pašvaldības amatpersonu nemākulīgi īstenotās zemes reformas sekas. Tāpēc uzskatu, ka Rīgas pašvaldībai, tāpat citām, kurās pieļāva šādu īpašumu rašanos, pašām arī jāizstrebj šī ievārītā putra. Zeme jāizpērk pašvaldībām, nevis dzīvokļu īpašniekiem! Par dzīvokļu, tāpat citu nekustamo īpašumu privatizāciju iedzīvotāji maksāja ar sertifikātiem. Ja par to būtu jāmaksā skaidrā naudā, lielākā daļa nespētu samaksāt.”
Juris Sproģis, īpašnieks zemei zem daudzdzīvokļu nama Rīgā:
“Man nebūtu iebildumu, ja dzīvokļu īpašniekiem dotu tiesības izpirkt zemi zem ēkām. Zemes īpašnieki to jau varētu piedāvāt pašlaik. Protams, uzreiz jājautā, par kādu cenu. Jo nav nekāds noslēpums, ka zemes un dzīvokļu īpašnieku intereses krasi atšķiras. Man ir šaubas arī par to, vai dzīvokļu īpašnieki spēs vienoties par zemes izpirkšanu. Tā kā pats dzīvoju daudzdzīvokļu namā, labi zinu, cik grūti ir sapulcināt dzīvokļu īpašnieku vairākumu, lai vienotos par nama remontēšanu vai ko citu, par ko zināms, ka kaut kas būs jāmaksā.”
Jevgēnijs Belackis, dzīvokļa īpašnieks Rīgā, Andromēdas gatvē 8:
“Latvija, kā man šķiet, ir vienīgā valsts, kurā ir radīts šāds dalīto īpašumu absurds. Jo ilgāk tas pastāvēs, jo lielākas problēmas būs tūkstošiem Rīgas un citu pilsētu iedzīvotājiem. Tāpēc uzskatu, ka šis absurds jāpārtrauc nevis 2020. gadā, bet iespējami ātrāk.”
Inga Grāve, līdzīpašniece uzņēmumam ”Lieldamme”, kam pieder zeme zem namiem ar 3150 dzīvokļiem:
“Esmu pret šādu zemes izpirkšanas plānu. Tas mūsu uzņēmumam nav izdevīgs. Mūs apmierina līdzšinējais tiesiskais regulējums, kas paredz piespiedu zemes nomu.”
Agnis Rode, zemes īpašnieks Rīgā:
“Purvciema mikrorajonā man pieder paliels zemes gabals, uz kura uzcelti vairāki daudzstāvu dzīvojamie nami. Man nebūtu iebildumu pārdot zemi zem namiem, ja vien par to samaksā tirgū atbilstošu cenu un ja to saņemu uzreiz vai dažu mēnešu laikā. Atklāti sakot, šī ņemšanās ar zemes nomas iekasēšanu, kur viens maksā, bet otrs nemaksā, man sen jau ir līdz kaklam. Reizē māc šaubas, vai dzīvokļu īpašnieki spēs samaksāt. Jau pašlaik daudzi nespēj samaksāt par apkuri, citiem komunālajiem pakalpojumiem.”
