Absurds: Ar papildu 4,2 miljoniem eiro valsts nevarot ārstēt vēl 32 HIV pacientus 0
Kaut arī Latvija ir palikusi vienīgā valsts Eiropas Savienībā ar HIV ārstēšanas ierobežojumiem, kaut arī ārstēto pacientu skaits aug ļoti lēni, kaut arī HIV infekcija neārstēta turpina Latvijā strauji izplatīties, valsts institūcijas joprojām nesaredz iespēju atcelt HIV ārstēšanas ierobežojumus, kas šā gada pirmajā pusē būtu devis iespēju sākt ārstēt vēl 32 HIV pacientus. “Situācijā, ka 2018. gadam tieši HIV ārstēšanai papildus tika piešķirti 4,2 miljoni eiro, tas ir nesaprotami, nepamatoti un pat ciniski,” uzskata Andris Veiķenieks, HIV pacientu biedrības “AGIHAS” valdes priekšsēdētājs.
Jautājums par situāciju personu ar HIV/AIDS ārstēšanā šodien, 5. septembrī tika izskatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tieši pēc biedrības AGIHAS aicinājuma. “Pašlaik nav jūtamas pozitīvās izmaiņas, uz kādām cerējām 2018. gada sākumā. Ārstēto pacientu skaits palielinās ļoti (nepiedodami) maz, joprojām ir spēkā ārstēšanas ierobežojumi, RAKUS Infektoloģijas centra kapacitāte nav palielināta, un hroniskiem infekcijas slimības pacientiem joprojām ir mēnešiem jāgaida rindā pieraksts pie ārsta infektologa. AGIHAS ir nopietni satraukta par HIV infekcijas NEierobežošanu Latvijā,” tā A. Veiķenieks.
Saeimas komisijas sēdes laikā tika arī konstatētas pretrunas un nesakritības datos par ārstēto HIV pacientu skaitu un par HIV zālēm izlietoto finansējumu. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem pirmajos septiņos mēnešos ārstēto pacientu skaits ir audzis tikai par 86 pacientiem, kopumā sasniedzot 2418 ārstētu pacientu skaitu. Ņemot vērā, ka Latvijā ir vairāk kā 5,5 tūkstoši diagnosticētu dzīvu HIV pacientu, tas nozīmē, ka vairāk kā 3000 infekciozi HIV pacienti netiek ārstēti, un netiek arī meklētas jaunas iespējas ārstēto cilvēku skaitu palielināt.
Tāpat Veselības ministrija apstiprināja, ka joprojām nav HIV pacientu reģistra, tāds varētu tapt tikai nākamgad. Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) pārstāves apliecināja, ka LIC kapacitāte ir par mazu, ka trūkst ārstu infektologu, un vajadzīgo 12 infektoloģijas rezidentu vietā šogad ir tikai 3 rezidenti.
Deputāte Silvija Šimfa trāpīgi komentēja situāciju, norādot, ka HIV jautājums Veselības ministrijā visu laiku bijis pabērna lomā. Tādēļ Sociālo lietu komisija nolēma vērsties Veselības ministrijā, aicinot skaidrot šo situāciju par pacientu un finansējuma datiem, kā arī reģistra veidošanu. Papildus Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija solīja vēl septembrī vai oktobrī padziļināti pievērsties HIV ierobežošanas jautājumam, vēlreiz vērtējot arī ārstēšanas ierobežojumu atcelšanai.
“Ceram, ka deputātu iesaiste būs stimuls daudz aktīvākai valsts institūciju un ārstniecības iestāžu darbībai, lai mazinātu HIV izplatību un palielinātu ārstēto pacientu skaitu. Latvijā ir svarīgs ikkatrs atbalsts HIV infekcijas izplatības samazināšanai – katrs ārstēts pacients ar nenosakāmu vīrusa slodzi nevar inficēt citus līdzcilvēkus, līdz ar to mazina apdraudējumu sabiedrības veselībai kopumā,” vērtē HIV pacientu biedrības vadītājs.
