“Absurdi apgalvojumi, vēstures interpretācija un klaji meli!” Daukšts atspēko Linužas trauksmes celšanu Latvijā
27
Šonedēļ TV24 raidījuma “Preses klubs” viesojās likvidētā laikraksta “Ludzas Zeme” galvenā redaktore Laima Linuža, kuras sacītais tiešraidē reti kuru atstāja vienaldzīgu.
Viņa pauda uzskatu, ka Latvijas bruņošanās ir neefektīva un vēsture rāda, ka tas neko nemainīs, būtībā sakot, ka tūliņ sāksies karš arī Latvijā. Viņa salīdzināja pašreizējo situāciju ar laiku pirms Otrā pasaules kara, kad Latvija ievērojami ieguldīja militārajā jomā, bet tas nepasargāja valsti no okupācijas. Pēc šī raidījuma vairāki LA.LV lasītāji vērsās pie redakcijas ar jautājumiem, vai kāds Linužas paustos faktus un izteikumus, varētu pārbaudīt un komentēt?
Šie ir 11 Linužas paustie fakti un tēzes. Pretī liekam vēsturnieka un politologa Kārļa Daukšta komentāru. Secinājumus izdarām paši!
Linuža: “Otrais pasaules karš nenotika pēkšņi. Visi zināja, ka tas notiks. Ulmanis bruņojās ar Saeimu, Latvijā notika histēriska bruņošanās.”
Daukšts: “Ir vairākas teorijas. Pirmā, ka Otrais pasaules karš sākās 1914. gadā un tas bija tikai Pirmā pasaules kara turpinājums. Par to, ka visi zināja, ka būs karš, tie ir maldi, jo ļoti daudzi cilvēki ticēja, ka Pirmais pasaules karš, Versaļas līgums un tautu nogurums no kara neļauj tam atkārtoties, tādēļ šāds izteiciens ir pārspīlējums. Absolūti nepiekrītu, ka Latvijā notika histēriska bruņošanās, jo Latvijas armija veidojās no 1920. gada, balstoties ne tik daudz uz fizisko bruņošanos, cik uz patriotiskajām vēlmēm dienēt armijā un veidot savu armiju, kas balstītos nacionālajā idejā.”
Linuža: “Pirms Otrā pasaules kara Latvija tērēja nevis 4% budžeta aizsardzībai, bet 27%.”
Daukšts: “Šie cipari ir pilnībā “izrauti no gaisa”. Tie neatbilst patiesībai, jo mums jāzina, ka 1938. gadā notika tā sauktā banku panika un no bankām tika izņemti milzīgi naudas līdzekļi, tāpēc Ulmaņa valdībai nācās ieguldīt milzīgus līdzekļus banku stabilizācijā. Budžetā nebija tādas naudas, lai to tērētu tikai aizsardzībai. Tā ir fantāzija, kas nav pamatota ar skaitļiem un cipariem.”
“Jābeidz bruņoties kopā ar Vāciju. Jūs, kas aizmirsāt vēsturi? Vispirms mūs okupēja vācieši, viņi mūs nemīl tāpat kā krievi. Bruņošanās neko nedos. Draugu Latvijai nav.”
Daukšts: “Tā ir spēle uz vēsturiskām jūtām par 700 gadus vecu jūgu, par okupāciju. Mēs atrodamies starp diviem milžiem – Krieviju un Vāciju. Mēs vienmēr būsim šo valstu konkurences posms. Vai vācieši mūs nemīl vai mīl – tas ir uz Linužas kundzes pašas izjūtu. Latvijai draugi ir, un, atsaucoties uz apgalvojumu, ka bruņošanās neko nedos, – pati par sevi kaut kāda ieroču piegāde neko nedos, bet pat galvenais ir gatavība pielietot jebkuru ieroci, lai aizstāvētu savu valsti. Tāpēc es kritizēju savu bijušo studentu Sprūdu par tā drona lidināšanos – nebūtu svarīgi, kas viņu notriec, kādā veidā, bet parādīt, ka nedrīkst aiztikt ne centimetru mūsu zemes. Krieviem tas būtu ļoti liels signāls!”
Linuža: “Nevajag Rinkēvičam histēriski skriet kopā ar Eiropu un domāt, ka viņi mums palīdzēs.”
Daukšts: “Kāpēc histēriski? Rinkēvičs un Latvijas valdība piedalās Eiropas Savienībā, sekojot tās struktūrām, mērķiem un vadlīnijām, tāpēc nekādas histēriskas skriešanas kopā ar Eiropu nav. Es domāju, ka Eiropa vienmēr būs mums blakus un mēs esam Eiropas daļa.”
Linuža: “Vācija mums nevar būt draugs, ja pat tagad tā domājat, viss mainīsies.”
Daukšts: “Politikā draugu nav. Politikā ir intereses un, protams, ka vāciešiem ir savas Eiropas politiskās intereses (līdz ar to arī Baltijas valstīs). Katrai valstij ir savas intereses, tāpat kā mums ir savas intereses. Vācijai ir nozīmīga loma Eiropas kopējā stratēģijā pret Ukrainu. Latvijai ir jābūt Eiropas pusē un jāpilda Eiropas nosacījumi.”
Linuža: “Latviešu ir maz, nevajag viņus grūst karā, mēs neko vairs nevinnēsim.”
Daukšts: “Latvija nekad nav uzstādījusi par uzdevumu grūst karā latviešus. Tas nekad nav darīts, bet vienlaicīgi, uzmanīgi sekojot Eiropas notikumiem starptautiskajā vidē, mēs vienmēr esam pieturējušies pat pie tik daudz apspriestā Ulmaņa izteikuma “Jūs palieciet savās vietās, es palikšu savējā”. Ulmanis bija gudrs cilvēks, jo viņš redzēja, ka tas zvērs vienkārši ar saviem cilvēkiem okupē un slaktē Somiju. Viņš saprata, ka tie milzīgie bari, kas sapulcējušies pie robežas no Krievijas puses, ne tikai organizēs izvešanas kā 1939.gadā, bet tiks apdraudēta tautas eksistence, tāpēc viņš teica, ka mums labāk saglabāt mūsu dzīvības.”
Linuža: “Latvijas sabiedriskajiem medijiem tic tikai naivi cilvēki. Tur ir vieni meli.”
Daukšts: “Tas ir absurds apgalvojums, kas nav balstīs faktoloģijā. Pirmkārt, runa nav pat ticību vai neticību. Tur nav melu. Sabiedrisko mediju loma ir veidot situāciju, ka ikviens var pārbaudīt pasniegtās informācijas faktus. Ja cilvēks negrib to darīt, tā ir viņa darīšana, bet apgalvot, ka tur viss ir meli, drīkst tikai tad, ja var pierādīt melu esamību.”
Linuža: “Vācu žurnāls “Bild” ir nopublicējis rakstu, kur teikts, ka šī ir pēdējā mierīgā vasara Eiropā.”
Daukšts: “Tas ir viena vēsturnieka personīgais viedoklis, pie tam, tas nav tik vienpusīgs, kā Linuža izsakās. Jā, raksts ir samērā skandalozs. Tas ir viena cilvēka viedoklis, nevis vācu tautas viedoklis. Tas ir Vācijas iekšpolitiskās priekšvēlēšanu cīņas elements.”
Linuža: “Eiropieši jau neies karot, mēs esam pieraduši pie komforta. Vārga tauta. Krievs izdzīvos salā, aukstumā.”
Daukšts: “Tas ir sens krievu mitoloģiskais elements par to, ka primitīvas armijas ir daudz spēcīgākas, nekā tās, kuras ir apbruņotas ar civilizācijai nepieciešamo. Tas ir Krievijas vēsturiskais naratīvs, kas bieži dzīvo cilvēku galvās, kuri nav apguvuši Krievijas vēsturi.”
Linuža: “Eiropa ir izvirtusi, savas vērtības zaudējusi, pārēdusies, aptaukojušies un vāja. Finanses neko nenozīmē.”
Daukšts: “Eiropa nav zaudējusi vērtības. Tās vērtības ir kristietisms, tā ir grieķu klasiskā filozofija un romiešu tiesības. Viss šis civilizācijas pamats pēc būtības ir dzīvs, tas ir dažādi vērtējams, dažādi pielietots vai viens otrs aspekts ir mazinājis savu lomu, bet tajā pašā laikā Eiropas vērtības ir dzīvas un eiropieši nav ne pārēdušies, ne aptaukojušies, viņi ir savas morāles un civilizācijas turpinājums.”
Linuža: “Putins jau kara sākumā pateica, ka viss notiek pēc plāna, Latvijas tajā visā ir maza nozīme, mums jādomā par izdzīvošanu.”
Daukšts: “Nu ko domā un ko grib Putins, nezina neviens! Neaizmirsīsim, ka Putins ir līdz galam neizprotams, histērisks, neaprēķināms, bet tajā pašā laikā, kādi putni viņa galvā saka, ka “viss norit pēc plāna”, to mēs nevaram izzināt, un tas ir tāds strīds par neko!”
Noskaties pilnu raidījumu:
