Absolūtie un līdz šim nepārspētie “Oskara” balvas rekordisti: filmas, aktieri un leģendārās 7 minūtes 0
90. Amerikas Kinoakadēmijas balvas „Oskara” ceremonijas priekšvakarā atgādināsim Jums tā vēsturiskos rekordus. Atgādinām, ka 90.tā ikgadējā Kinoakadēmijas balvas “Oskara” svinīgā ceremonija norisināsies rīt, 4.martā, Losandželosā.
Filmas – līderes pēc balvu skaitu
11 „Oskarus” izdevās iegūt filmām „Titāniks” („Titanic”), „Bens-Hurs” („Ben-Hur”) un „Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās” („The Lord of the Rings: The Return of the King”). Pēdējā šīs trijotne filma atšķiras ar to, ka ieguva balvas visās nominētajās kategorijās.
Aktieri-līderi pēc balvu skaita
Trīs zelta statuetes ir Denjelam Dejam-Lūisam, Džekam Nikolsonam un Volteram Brenanam. Dejs-Lūiss visas balvas saņēma kā labākais aktieris – par filmām „Mana kreisā kāja” („My Left Foot”), „Plūdīs asinis” („There Will Be Blood”) un „Linkolns” („Lincoln”). Džekam Nikolsonam Amerikas kinoakadēmijas balva tika piešķirta par filmām „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” („One Flew Over The Cuckoo’s Nest”), „Cik labi vien var būt” („As Good as It Gets”) (labākais aktieris) un „Maiguma valoda” („Terms of Endearment”) (labākais otrā plāna aktieris). Savukārt Brenans savas balvas kategorijā „Labākais otrā plāna aktieris” nopelnīja ar filmām „Vīrs no rietumiem” („Man of the West”), „Kentuki” („Kentucky”), „Atnāc un iegūsti” („Com and Get It”).
Aktrises-līderes pēc balvu skaita
Absolūta līdere pēc balvu skaita starp aktrisēm ir Ketrina Hepbērna. „Zelta Holivudas” zvaigznei ir četri „Oskari” un visus viņa ir saņēmusi kā labākā aktrise. Uzvaru viņai ir atnesušas lomas filmās „Spožais rīts” („Morning Glory”), „Uzminiet, kurš nāks vakariņās” („Guess Who’s Comming to Dinner”), „Lauva ziemā” („The Lion in Winter”) un „Uz zelta ezera” („On Golden Pond”).
Filmas-līderes pēc nomināciju skaita
„Viss par Ievu” („All About Eve”), „Titāniks” un „La La land: Kalifornijas sapņi” („La La Land”) bija nominētas 14 reižu katra. Atšķirībā no „Viss par Ievu” un „Titānika” filma „La La Land: Kalifornijas sapņi” neuzvarēja kategorijā „Labākā filma”.
Aktieri-līderi pēc nomināciju skaita
Džeks Nikolsons ir ne tikai viens no līderiem pēc iegūto „Oskaru” skaita bet arī absolūts rekordists nomināciju skaita ziņā. Karjeras laikā aktieris bijis pieteikts 12 nominācijās. Kā jau zinām, trijās no tām viņš guva uzvaru.
Aktrise-līdere pēc nomināciju skaita
Kad Merilai Strīpai bija 19 „Oskara” nominācijas viņa iekļuva „Ginesa rekordu grāmatā” kā visnominētākā aktrise visā „Oskara” balvu pasniegšanas vēsturē. Šobrīd Strīpai ir jau 21 nominācija, bet tikai trīs statuetes – par filmām „Krāmers pret Krāmeri” („Kramer vs. Kramer”), „Sofijas izvēle” („Sophie’s Choice”) un „Dzelzs lēdija” („The Iron Lady”).
Visjaunākais „Oskara” ieguvējs
29 gadu vecumā Adriens Brodijs ieguva balvu kā labākais aktieris par filmu „Pianists” (The Pianist”). Viņa konkurenti toreiz bija Nikolass Keidžs, Maikls Keins, Denjels Dejs-Lūiss un Džeks Nikolsons.
Visjaunākā „Oskara” ieguvēja
Šērlija Templa oficiāli ir visjaunākais cilvēks pasaulē, kurš ieguvis „Oskara” balvu. Sešu gadu vecumā kinoakadēmiķi viņai piešķīra speciālu „Jaunatnes balvu”, ko Šērlija saņēma 1934. gadā.
Visjaunākais „Oskara” nominants
Kad Džastins Henrijs filmējās filmā „Krāmmers pret Krāmeri” viņam bija tikai astoņi gadi. Jaunais vecums netraucēja Henrijam tikt izvirzītam „Oskara” nominācijā „Labākais otrā plāna aktieris”. Balvu toreiz ieguva Melvins Duglass par filmu „Esot tur” („Being There”). Pēcāk Džastinam re reizi neizdevās piedalīties sacensībās par galveno kinobalvu.
Visjaunākā „Oskara” nominante
2013. gadā vien no nominantēm kategorijā „Labāka aktrise” bija deviņgadīgā Kvevenžane Volisa par lomu filmā „Savrupnieki no mežonīgajiem dienvidiem” („Beasts of the Southern Wild”). Balvu iegūt meitenītei neizdevās, jo togad to saņēma Dženifera Lorensa par lomu filmā „Optimista stāsts” („Silver Linings Playbook”).
Visvecākais „Oskara” nominants
Savu pirmo „Oskara” nomināciju režisors Džons Hjūstons ieguva 1941. gadā. Pēc tam par zelta statueti viņš cīnījās vēl vairākkārt, bet tieši viņa pēdējā nominācija par filmu „Prici ģimenes gods” („Prizzi’s Honor”) bija īpaša – Hjūstons kļuva par visvecāko šīs godalgas nominantu – viņam tobrīd bija 79 gadi.
Visvecākā „Oskara” nominante
Neskatoties uz visnotaļ iespaidīgo filmogrāfiju, aktrise Glorija Stjurte savu pirmo un vienīgo nomināciju ieguva tikai 87 gadu vecumā. Toreiz aktrise cīnījās par labākās otrā plāna aktrises balvu: filmā „Titāniks” viņa tēloja Rozu vecumdienās.
Visvecākais „Oskara” ieguvējs
Kristofers Plamers „Oskaram” tika nominēts trīsreiz, bet savu vienīgo „Oskaru” viņš ieguva tikai 82 gadu vecumā. Aktieris uzvarēja nominācijā „Labākais otrā plāna aktieris” par lomu filmā „Iesācēji” („Beginners”).
Visvecākā „Oskara” ieguvēja
Pirmoreiz Amerikas kinoakadēmijas balvai Džesika Tendija tikai nominēta 1990. gadā, kad viņai bija 80 gadi – un viņa uzvarēja. Uzvaru viņai atnesa loma filmā „Deizijas kundzes šoferis” („Driving Miss Daisy”). Interesanti, ka pēc diviem gadiem viņai bija iespēja pārsist pašai savu rekordu: 1992. gadā viņu nominēja par lomu filmā „Cepti zaļi tomāti” („Fried Green Tomates”), bet balvu viņa neieguva.
Vēl daži fakti
Absolūtais nomināciju skaita līderis – leģendārais animators Volts Disnejs bija nominēts 63 reizes. Kopumā viņš ieguva 26 statuetes, no kurām četras uz mājām aiznesa 1954. gadā.
Leonardo Di Kaprio savu „Oskaru” gaidīja 22 gadus: pirmoreiz viņu nominēja par filmu „Kas nomāc Gilbertu Greipu?” („What’s Eating Gilbert Grape”) 1994. gadā, tomēr balvu viņš ieguva tikai 2016. gadā par filmu „Cilvēks, kurš izdzīvoja” („The Revenant’).
Apmēram 7 minūtes – tika gara bija „Oskara” vēsturē visgarākā pateicības runa. Šajā laika aktrise Grīra Gārsone, kura 1954. gadā ieguva balvu nominācijā „Labākā aktrise” par lomu filmā „Misis Minivera” („Mrs. Miniver”) pagavē pateikties visiem: sākot no filmas režisora līdz vecmātei, kura pieņēma viņas mātes dzemdības.
