“Labāk miris nekā sarkans!” Militārā žurnālista Modra Ziemiņa reportāžas no barikādēm 1
Jūlija Dibovska, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Turpinām publicēt fragmentus no izdevniecībā “Latvijas Mediji” klajā laistās Modra Ziemiņa grāmatas “Rīgā deg ugunskuri. Militārā žurnālista reportāžas no barikādēm” (sākumu skat. “Mājas Viesa” 7. janvāra numurā).
Ziņo tautas izlūki (Zorge-2, Zorge-3, Jakovs)
“Baltijas kara apgabala Pretizlūkošanas pārvalde, balstoties uz savu aģentu ziņojumiem, kas darbojas Latviešu strēlnieku apvienībā, konstatējusi, ka vairāki bijušie PSRS bruņoto spēku virsnieki labprātīgi iesaistījušies latviešu tautas atmodas procesā un Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanā, kas izskaidrojams ar viņu nacionālo pārliecību.
Augstākajās militārajās aprindās tiek uzskatīts, ka šādu cilvēku organizatoriskā darba pieredze, militārās zināšanas, kā arī kompetence daudzos citos jautājumos zināmos apstākļos var kļūt par nopietnu papildu šķērsli Centra ieplānoto speciālo pasākumu realizācijā Latvijā.
Lai Centram nelabvēlīgais process nevērstos plašumā, pieņemts lēmums nekavējoties uzsākt šo cilvēku diskreditācijas un politiskās nomelnošanas kampaņu, lai gala iznākumā atņemtu tiem virsnieku pakāpes, mūža pensiju un pat ierosinātu krimināllietas ar formulējumu “par dzimtenes nodevību”.
No armijas atvaļināts 1988. gadā. “Nevēlams” militārai vadībai Baškers kļuvis pēc tam, kad, iesaistoties Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanu kampaņā, publiski izteicis tādas Maskavai nepieņemamas idejas kā to, ka “Latvija brīvprātīgi nodeva savienības rīcībā savas aizsardzības pilnvaras un tikpat brīvprātīgi tagad var paņemt tās atpakaļ, ievēlot jauna sastāva Augstāko Padomi”.
Darbojoties Latviešu strēlnieku apvienībā, Baškers aktīvi piedalījies likumprojekta par alternatīvo dienestu izstrādē, kas pašreizējā PSRS attīstības posmā tiek uzskatīts par Centra varu ļoti destabilizējošu faktoru.
Rezerves majors Jānis Pudāns nokļuvis specdienestu uzmanības lokā 13. janvāra manifestācijas laikā Daugavmalā. J. Pudāns ieradies Rīgā no Daugavpils, tērpies aviācijas virsnieka formā, un bijis runātāju sarakstā.
No tribīnes viņš asi nosodījis padomju armijas asinsdarbus Viļņā un izteicis cerību, ka “beidzot militāristi apdomāsies un turpmāk vairs nenogalinās neapbruņotus cilvēkus”.
Specdienestu melnajā sarakstā iekļauts atvaļinātā pulkveža Genādija Burova vārds. Burovs ir tehnisko zinātņu doktors, strādā Rīgas Politehniskajā institūtā. Pēc tautības – krievs.
Šajā rakstā autors analizē atsevišķas savas tautas negatīvās īpatnības, kā arī asi kritizē Latvijā dzīvojošos atvaļinātos PSRS bruņoto spēku vecākos virsniekus par “naida audzināšanu jauniesaucamajos rekrūšos”, noskaņojot tos pret Latvijā notiekošajiem demokrātiskajiem procesiem.
Burovu viņa uzskatos atbalsta Politehniskā institūta vadība un LTF, toties Interfronte un militāristu aprindas dēvē pār krievu tautas nodevēju.
Pulkvedim Auseklim Pļaviņam tiek inkriminēts, ka viņš iesaistījies latviešu tautas atmodas procesā un Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanā labprātīgi, t. i., pēc savas nacionālās pārliecības.
A. Pļaviņa diskreditācijas un politiskās nomelnošanas procesu vadīs un kontrolēs Galvenās izlūkošanas pārvaldes politdaļa kopā ar kadru daļas pārstāvjiem.
Diskreditācijas kampaņā nolemts iesaistīt Latvijā iznākošo presi, armijas specdienestu raidītāju “Sodružestvo”, kā arī tos izdevumus, kuri sniedzas uz ārpasauli un kuros GRU10 ir ietekmes sviras.
“Starptautiskais skanējums” A. Pļaviņa lietai vajadzīgs tādēļ, lai nepieļautu bijušajam GRU darbiniekam uzņemt nopietnus sakarus ar kādu no ārzemju specdienestiem, kamēr viņa “lieta netiks novesta līdz loģiskam galam tepat, PSRS teritorijā”. Visticamāk, “loģiskais gals” nozīmē krimināllietas ierosināšanu “par dzimtenes nodevību”.”
“Baltijas kara apgabala Izlūkošanas pārvaldei un Pretizlūkošanas pārvaldei dots uzdevums ar plašo aģentu tīklu, kas darbojas barikāžu struktūrās, vākt “pierādījumus”, kas tieši vai netieši liecinātu, ka viss, kas pašreiz notiek Rīgas un citu Latvijas pilsētu ielās, nebūt nav latviešu tautas stihiskas nevardarbīgās pretošanās akcijas pret padomju režīmu, bet gan “mākslīgi uzkurināta galējo nacionālistu psihoze”, kuru vada “rafinēti ārzemju specdienestu centru darboņi”, lai īstenotu savu sen loloto sapni par PSRS sagrāvi.
Šajā nolūkā komunistiskajā un tā saucamajā brīvajā presē regulāri publicējami materiāli par “organizētiem kaujinieku formējumiem Latvijā, par nelegālo ieroču piegādi no ārzemēm, par ASV CIP speciālistu noteicošo lomu šajās akcijās”.
Specdienestu rīcībā jau nonākusi Vecrīgas aizsprostu uzmetumu shēma, kā arī brīvprātīgo vienību staciju izsaukuma signālu un kodu tabula, kas domāta dienesta lietošanai. Abi šie dokumenti iegūti ar “uzticama cilvēka” starpniecību, kas pilda atbildīgus pienākumus Augstākās Padomes izveidotājā Aizsardzības štābā.
Pēdējo dokumentu nolemts plaši izmantot dezinformācijas nolūkos. Īpaši tiek akcentēti izsaukuma signāli “Rita-05” un “Rita-07”, kam noteikta prioritāte ēterā un kas attiecīgi nozīmē brīvprātīgo vienību objektu “Radiomāja” un Brīvprātīgo vienību štābu.
Vēlāk šo dokumentu nolemts plaši izplatīt ar preses un pulkveža V. Alkšņa komandas starpniecību kā “iespaidīgāko pierādījumu un apliecinājumu” tam, ka pašreiz notiekošais Rīgā nebūt nav nekāda nevardarbīgās pretošanās akcija, bet gan “nelikumīgu bruņoto formējumu nelikumīga darbība”, kas neitralizējama vienīgi ar bruņota spēka palīdzību.
“Barikāžu situācija Rīgas ielās regulāri tiek filmēta no kara helikopteriem pēc tieša PSRS bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieka pavēles. Uzņemtie materiāli tiek operatīvi pavairoti un nodoti arī VDK speciālo vienību komandējošā sastāva rīcībā.
Filmēšanas darbus veic Baltijas kara apgabala Izlūkošanas pārvalde kopīgi ar VDK speciālistiem. Filmēšanā iesaistīts kompetents “Latvijas Televīzijas” darbinieks, kurš 1988. gadā savervēts par VDK aģentu. Maskavas interesēs aktīvi darbojas arī minētā darbinieka sieva.”
“Latvijas kompartijas līderim A. Rubikam Maskavā apsolīts Mihaila Gorbačova vārdā, ka tūlīt pēc Interfrontes mītiņa Rīgā 1991. gada 15. janvārī Latvijā tiks ieviesta tieša PSRS prezidenta pārvalde.
Izpildvara republikā tiks nodota Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejas rokās, kuru vadīs A. Rubiks un A. Kauls. Interfrontes mītiņš ieplānots 11. novembra krastmalā ar nolūku, lai valsts likumīgo institūciju aizstāvji nokļūtu tiešā saskarē ar parlamenta un valdības gāšanai sasauktā mītiņa dalībniekiem.
Abās pusēs jau sagatavotas speciālas cilvēku grupas, lai izprovocētu sadursmes ar asinsizliešanu. Masu nekārtību laikā VDK un armijas specvienību kaujinieki ieņems svarīgākos valsts objektus Rīgā, kurus vēlāk nodos Iekšlietu karaspēka uzraudzībā, lai novērstu pasaules sabiedrības uzmanību no tā, ka Latvijā noticis tiešs militārs apvērsums, kuram sankcijas devis Kremlis.
Svarīgāko objektu ieņemšana Latvijā sadalīta starp VDK un GRU specvienībām. Pašreiz notiek pēdējie saskaņošanas darbi Iekšlietu ministrijas ēkas ieņemšanai, kura tiek uzskatīta par nopietnāko pretestības objektu un kuras ieņemšanu veiks Padomju armijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes kaujinieki, kas pirms operācijas sākuma koncentrēsies Baltijas kara apgabala štāba ēkā.
Intensīvi sagatavošanas darbi Iekšlietu ministrijas ieņemšanai notiek republikas kara komisariāta ēkā, kur slepenības režīmu praktiski nodrošina kara komisariāta darbinieks majors M., kam ir Afganistānas kara pieredze, un Rīgas OMON vienības zampoļits kapteinis Čigvincevs ar saviem vīriem.
Par notiekošo kara komisariāta ēkā netiek informēti ne kara komisārs ģenerālis J. Dūda, ne politdaļas vadītājs pulkvedis V. Teimers. Viņiem dots mājiens, ka notiekošais nav ne tikai viņu, bet pat Baltijas kara apgabala pavēlnieka kompetences robežās.
No Iekšlietu ministrijas puses sagatavošanas operācijā iesaistīti 6. (organizētās noziedzības apkarošanas) nodaļas darbinieki, kuri ar kara komisariāta ēku var sazināties pat ar redzes signālu starpniecību.
OMON kaujinieki no Vecmīlgrāvja bāzes regulāri ierodas uz slepenām apspriedēm ministrijas 6. nodaļā, parasti pieaicinot sev līdzi kādus cilvēkus no malas, kuru īstos vārdus neviens nezina.
Izlūkošanas un rekognoscēšanas darbi ar plašu videoierakstu aparatūras izmantošanu regulāri notiek valdības un parlamenta ēkās, kā arī citos ieņemamajos objektos. Plānots, ka Radiomājā izlūkošanas nolūkā tuvākajā laikā ieradīsies kāds Vitebskas VDK gaisa desanta divīzijas pulkvedis, kam uzdots ieņemt šo objektu īpašo pasākumu laikā.
Pašlaik tiek strādāts pie leģendas, kā varētu pamatot viņa legālu ierašanos “Latvijas Radio”.
Starp variantiem tiek skatīts arī tāds, ka “daudzi virsnieki un kareivji ir bezgala sašutuši par viņu iesaistīšanu politiskajās spēlēs, kas parasti pēdējā laikā beidzas ar nevainīgu cilvēku asins izliešanu, kā tas tikko bija arī Viļņā”.
“15. janvāris 01.00 Ministru padomes paziņojums: “Gaidāms valsts apvērsums tuvāko 24–48 stundu laikā. Iespējama totalitārisma atjaunošana.”
02.15 radio vēsta – notikusi tālsaruna ar Maskavu. Neilands un Peters tikušies ar Gorbačovu. Aģentūra “Diena” vēsta, ka Tallinā pie Augstākās Padomes ēkas mītiņojusi Interfronte. Interfrontes mītiņš būs arī Rīgā.
Naktī OMON vienība iebrukusi milicijas skolā, piekāvusi vairākus kursantus, no kuriem viens ievietots slimnīcā. Izlaupīta ieroču noliktava. Aizvesti automāti, pistoles, ložmetēji, bruņuvestes.”