“Absolūta sapņa sajūta!” “Gada jaunais mākslinieks” pretendenti par līdz šim sasniegto 0
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Vijolnieks, dziedātāja un diriģents – no šīs savienības, iespējams, varētu izveidot muzikālu apvienību, tomēr jaunais vijolnieks DANIILS BULAJEVS, dziedātāja BEĀTE ZVIEDRE un diriģents AIVIS GRETERS sestdien, 13. martā, “Lielās mūzikas balvas 2020” (“LMB”) pasniegšanas ceremoniju sagaidīs kā konkurenti – jaunie mākslinieki nominēti balvai kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”.
“Latvijas Avīzes” karikatūrists Gatis Šļūka veltījis viņiem visiem trim mākslinieciskus sveicienus, kurus publicējam šajā “Kultūrzīmju” numurā, bet es vaicāju – kas ir bijis lieliskākais no līdz šim sasniegtā?
DANIILS BULAJEVS: “Brīnumbērnu kategorijā vairs neiederos”
Nereti par brīnumbērnu dēvētajam jaunajam, talantīgajam vijolniekam DANIILAM BULAJEVAM šobrīd ir tikai 16 gadu – viņš ir jaunākais Lielajai mūzikas balvai izvirzītais solists. Tiesa, Daniils uz lielām skatuvēm muzicē gandrīz desmit gadus, tāpat viņš saņēmis ne vienu vien balvu starptautiskos konkursos, arī – “Lielo mūzikas balvu 2018”, dalot to ar Jūrmalas festivāla atklāšanas koncerta “Dzimuši Latvijā” dalībniekiem.
“Daniila vijole prot būt emocionāla, atraisīta un jauneklīgi brīva, bet reizē arī spējīga uzdot pietiekami izaicinošus vai citkārt eksistenciālus jautājumus,” tā par jauno vijolnieku saka “LMB” žūrijas locekle, muzikoloģe, mūzikas pedagoģe un docētāja Iveta Grunde. Pretendēt uz gada jaunā mākslinieka titulu Daniilam šogad likuši arī viņa talanta kalves – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas – 75 gadu jubilejas koncerti “Lai dzīvo baroks!” un “ReStart – 75”. Abos Daniils Bulajevs parādīja augsti profesionālu prasmi vadīt skolas orķestra kolektīvu kā koncertmeistars.
Pats Daniils teic – nominācija balvai tomēr nākusi kā pārsteigums. “Pirmajā mirklī neticēju. Brīnumbērnu kategorijā vairs neiederos. Ar šo nomināciju jūtos novērtēts mūziķu saimē kā līdzvērtīgs. Protams, tas, ka tādā vecumā jau esmu nominēts, man nozīmē ļoti, ļoti daudz. Prieku dalu ar savu ar vijoles skolotāju Nelliju Sarkisjanu, ar mammu un manu profesoru Vācijā Petru Munteanu.”
“Pagājušajā gadā mūsu skolas koncerts “Lai dzīvo baroks!” man bija jauna pieredze, esot koncertmeistaram orķestrī bez diriģenta. Apziņa, ka viss orķestris ir manās rokās, radīja pamatīgu uztraukumu, lielu atbildība sajūtu. Rūpīgi gatavoto skolas jubilejas koncertu, kurā maestro Andris Vecumnieks man pirmoreiz uzticēja gan solista, gan koncertmeistara lomu, nācās pārcelt uz rudeni, 16. oktobri. Tikai dažas dienas pēc tam VEF kultūras pilī spēlēju ilgi loloto dažādu laikmetu sonāšu programmu kopā ar kādreizējo skolasbiedru pianistu Maksimu Taņičevu. Šo uzdevumu sajutu kā lielu kalnu, kas jāpaceļ. Tomēr koncerti izdevās labi, publikai patika – tas ir vissvarīgākais.”
BEĀTE ZVIEDRE: “Uzņemts pareizais kurss”
“Kad tu muzicē, dziedi, tad nedomā, vai šis būs pietiekami labi balvai. Tāpēc brīdī, kad kāds tevi ir pamanījis, tiešām ir pārsteigums,” saka dziedātāja BEĀTE ZVIEDRE. Daudziem viņa pazīstama kā džeza dziedātāja, vokālās grupas “Framest” dalībniece un galvenās, Esmeraldas, lomas iemūžinātāja Zigmara Liepiņa operā „Parīzes Dievmātes katedrāle”, taču Beāte aktīvi uzstājas dažādos sastāvos, un aizvadītais gads nav bijis izņēmums.
“Magnēts, kas lika sekot Beātei gada garumā, bija viņas iziešana ārpus akadēmiskā džeza lauka – mūzikls, kinomūzika, tautas dziesmas, arī Ziemassvētku korāļi,” teic žūrijas locekle Iveta Grunde. Muzikoloģe īpaši izceļ koncertu “Ceļā uz Ziemassvētkiem” Latgales vēstniecībā “Gors”, kas kamerstila atmosfērā ļāvis trauslajai balsij iezaigoties jaunās krāsās. Starp citiem koncertiem īpaši ievērota arī pirmā sadarbība ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu Vecgada koncertā Lielajā ģildē Džordža Gēršvina kino mūzikā.
“Nominācija Lielajai mūzikas balvai ir apliecinājums tam, ka ir uzņemts pareizais kurss. Tā iedod zināmu pārliecības devu, ka ir vērts turpināt, un vismaz uz mirkli kliedē radošās šaubas,” pasmaida Beāte. Viņa atzīst, ka ceremoniju gaida ar dalītām jūtām: “No vienas puses, ir milzīgs prieks, ka man būs iespēja atkal satikties ar Latvijas Radio bigbendu un atskaņot brīnišķīgi skaņdarbu – Jāņa Rubika “Mans miers ir beigts” ar Aspazijas tekstu. Reizē arī nedaudz skumīgi, ka šogad nebūs ballītes, kurā citkārt mūziķi no dažādiem žanriem, kolektīviem, satiekas, var parunāties, nereti top kāds jaunu projekts. Bet drošība pirmajā vietā.”
AIVIS GRETERS: “Nepadoties un iet līdz galam”
“Šīs ziemas sniegotākajā laikā tīrīju sniegu pagalmā, kad man piezvanīja laba draudzene Beāte Zviedre un pavēstīja par nomināciju,” ar smaidu atceras jaunais diriģents AIVIS GRETERS. Kopš 2018. gada viņš ir jauniešu kora “Kamēr…” mākslinieciskais vadītājs. Pagājušajā gadā, kad kordziedāšana bija teju neiespējama, viņš meistarīgi īstenoja pat trīs vērā ņemamus notikumus: debitēja pie LNSO diriģenta pults koncertā “Lenesons un Mocarta opera” Lielajā ģildē, vasarā diriģēja “Kamēr…” neparasto latviešu mūzikas programmu jeb piedzīvojumu Gaujas upē, bet septembrī īstenoja spilgto kora “Kamēr…” 30. jubilejas koncertu “Lux Aeterna” Rīgas Domā kopā ar orķestri “Sinfonietta Rīga”.
“Milzīgu saviļņojumu nesa Mocarta pirmās operas “Bastiēns un Bastiēna” iestudējums ciklā “LeNeSOns”. Kad ģildes dežurante pirmoreiz iedeva atslēgas uz diriģenta telpu, tad apziņa, ka man pašam ir iespēja atslēgt durvis, aiz kurām koncertiem gatavojušās ārkārtīgi izcilas personības, nesa absolūtu sapņa sajūtu,” stāsta jaunais diriģents. Reizē viņš atzīst: spilgtākais bijis viņa ilgi lolotais “Kamēr…” jubilejas koncerts. “Lielāko intrigu uzturēja Jēkaba Jančevska jaundarbs „Kā dziesmu teicot” ar Knuta Skujenieka vārdiem. Tu nekad nezini, ko no vēl neredzēta darba var sagaidīt, bet viss saslēdzās tieši tā, kam tam vajadzēja notikt. Esmu sapratis un gribētu ieteikt jauniešiem, ka ir svarīgi virzīties uz priekšu, nepadoties un iet līdz galam, neskatoties uz to, ka pirmajā brīdī tas liekas neiespējami.”
