Slepenie komponenti 0
Islāma zemēs izplatīts svēto vietu mazaru kults. Tās var būt svēto kapavietas, akmeņi, koki, pie kuru zariem piesien tuvu cilvēku apģērbu gabaliņus un pat fotogrāfijas ar uzvārdu un dod nazru – zvērestu upurēt, piemēram, aunu sev tuva cilvēka veselības un dzīvības vārdā. Par vislabāko dzīvnieku upurēšanai uzskata melnu aunu.
Vispirms ar to apstaigā “apsargājamā” māju, tad ved uz mazaru, kur nokauj atbilstoši priekšrakstiem, griež, vāra katlā un kolektīvi apēd. Īpaši bieži tādus rituālus veica kara laikā, kad vīrieši pameta dzimtās mājas. Tad līdzās katram ciemam atradās koks, kas izrotāts ar raibām lentītēm kā jaungada eglīte. Kara amuletu un vispār kara maģijas izplatība nav nejauša, jo jau kopš senatnes Korāns aicinājis musulmaņus uz džihādu – “svēto karu” pret neticīgajiem. Tādēļ vīriešiem nācās bieži doties karagājienos.
Atšķirībā no kara maģijas, mīlas maģija musulmaņiem ir dziļi personiska lieta, kuras paņēmieni aizvien turēti noslēpumā un izmantoti vien galējas nepieciešamības gadījumā. Piemēram, kad Turcijā meitene grib iekarot nākamā vīra sirdi, lai viņš nesadomātu atvest mājās citas sievas, viņai jāsadedzina audekla maisiņš, kas piepildīts ar 20 zālīšu maisījumu, noteiktā secībā atkārtojot 20 buramvārdus. Ja gadās kaut vienu no tiem sajaukt, maģiskais rituāls nedos nekādu efektu, gluži otrādi, kā brīdina burvji marabuti, ja zālīšu maisījumā pievieno vēl krokodila ādu, sadrupinātas eža adatas un virkni citu nezināmu komponentu, mīlas vietā burvestības objektam var rasties nepatika pret nākamo sievu. Tiesa, dažās Āzijas valstīs konspirācija attiecībā uz mīlas maģiju nav tik stingra un tās paņēmieni zināmi teju ikvienam jau kopš bērnības. Piemēram, Malaizijā vīrietis, kurš vēlas iekarot sievietes mīlestību, nakts laikā, kamēr viņa guļ, nosūta pie savas mīļotās kādu zēnu, kura uzdevums ir iesmērēt viņas krūtis un pieri ar īpašu ziedi. Bet Āfrikas valstī Mali lieta ir vēl vienkāršāka: lai pieburtu sievieti, pietiek pieskarties viņai ar muguru, kas ierīvēta ar maģiskajām zālītēm.
