Ar Fātimas un ķiploka svētību 0
Tur, kur piekopj islāmu, ikdienas dzīvē cilvēki paši reti ķeras pie burvestībām un maģiskiem rituāliem, lai ar pārdabisko spēku palīdzību ietekmētu likteni un sasniegtu sev vēlamo rezultātu. Toties arābiem, kā arī citām Austrumu tautām, plaši izplatīti ir talismani. Jāsāk ar to, ka katrs musulmanis, pat neizglītots, cenšas iegūt savā īpašumā Korānu – islāma svēto grāmatu, kas, pēc viņa stingras pārliecības, apveltīta ar dievišķu spēku un spēj pasargāt tās īpašnieku, viņa ģimeni un māju no nelaimēm. Par vislabāko veiksmes talismanu uzskata papīra, auduma vai ādas gabaliņu ar rindām no Korāna. Uzskata, ka talismans darbojas neatkarīgi no tā, vai tā īpašnieks spēj izlasīt svētās rindas vai ne.
Arābi dažiem burtiem piedēvē lielāku spēku nekā citiem, un šo īpatnību viņi aktīvi izmanto, izgatavojot amuletus. Katru atsevišķo zīmi var izmantot kā rakstu, kas var būt amulets pats par sevi. Talismanos un amuletos aktīvi izmantoja arī skaitļus, kuriem arābi tāpat piedēvēja īpašu simboliku. Piemēram, vieninieks asociējas ar pašu Allāhu, skaitlis pieci attiecas uz kādu pabeigtību, bet septiņi – sakrāls skaitlis, kam allaž piemitusi nopietna loma arābu maģijā un reliģijā. Liela nozīme amuletu izgatavošanā bija piešķirta dieva vārdiem un atribūtiem, kuru pavisam ir 99. Arābi svēti ticēja, ka tas, kurš atkārtos visus 99 dieva vārdus, nokļūs paradīzē.
Kāds no talismaniem paredzēts kādam konkrētam mērķim, citi uzskatīti par universāliem. Turklāt ļoti būtiski, no kā tie pagatavoti. Aizsardzībai pret lāstu un ļaunu aci par visspēcīgākajiem uzskatīti tie, kuri izgatavoti no cēlmetāliem – zelta un sudraba, taču populāri arī apzeltīti amuleti – uzskata, ka to spīdums novērš ļaunās acs īpašnieka uzmanību. Alžīrijā un Irānā bērniem uz kakla bieži uzliek plaukstas atveidu – tā saukto “Fātimas roku”, kas aizsargā no zagļiem un ļauni noskaņotiem cilvēkiem. Tādu amuletu izgatavo no septiņu metālu sakausējuma – zelta, sudraba, vara, dzelzs, cinka, svina un alvas.
Nākamie pēc cēlmetāliem kā līdzeklis pret visa veida burvestībām ir koraļļi. Īpaši sarkanās krāsas akmentiņi, bet arī baltos uzskata par labu aizsardzību pret ļaunu aci. No tiem izgatavo dažādas rotas un laimes talismanus, turklāt tos nēsā ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Bet no visām iespējamām nelaimēm spēj pasargāt ahāti.
Priekšroka dota melnajiem akmeņiem ar baltu dzīslojumu. Ja uz ahāta attēlota kāda cilvēka ķermeņa daļa, tas nozīmē, ka akmens īpaši aizsargās tieši to. Savukārt, ja uz amuleta attēlota kāda ārstniecības zālīte, uzskata, ka akmens pārņēmis tās ārstnieciskās īpašības.
Kā aizsardzības amuleti izmantoti arī paši augi. Pirmajā vietā kopš senatnes pārliecinoši ierindojies visu ļauno garu ienaidnieks ķiploks. Tas pasargāja cilvēku visa mūža garumā. Turcijā ir tradīcija pielikt ķiploku pie jaundzimušā galviņas, lai aizbaidītu ļaunos garus. Kad mazulis sāk staigāt, viņam uz rokas uzliek ķiploka daiviņu rokassprādzi. Pusaudžiem pie feskām lika amuletus no ķiploka, ķimenēm, krustnagliņām un alauna. Arī pieaugušie turki neaizmirsa šo iedarbīgo ikdienas amuletu. Bagātie turki pasūtīja ķiploka daiviņai sudraba ietvaru, nabadzīgie iztika ar to, ka piesprauda to pie apģērba. Ķiploku bieži izkarina pie jauno māju fasādēm un uz visvērtīgākajiem augļu kokiem. Paši turki apgalvo, ka senatnē bez ķiploka neviens pat soli laukā no mājas nespēra. Bez tā jūrā neuzdrošinājās doties neviens kuģis. Stambulā ar tiem aizsargāja malku, ar ko kurināja krāsnis sabiedriskajās pirtīs. Bet, atgriežoties mājās, ar to ierīvēja krūtis un plecus, jo ticēja, ka dēmoni necieš ķiploku smaku. Tik liela bija ticība garšauga sargājošajam spēkam!
