Dieva vārdu spēks 0
Par atsevišķu maģijas novirzienu izveidojusies Korāna maģija. Pastāv vairāki “korāniskās” maģijas veidi: ilm al-havass – zinātne, kas pēta dažādu svētajā grāmatā minēto skaitļu un burtu maģiskās īpašības; ilm al-filaktirāt – senā amuletu un talismanu izgatavošanas māksla; ilm ar-rukia – zinātne par dažādu maģisko formulu, vārdojumu, lāstu lietošanu, vadoties pēc Korāna; ilm al-fa’ d – zinātne par Korāna pareģojumiem un zīmēm; ilm al-kur’ a – zinātne par Korāna tekstu nozīmju skaidrošanu; ilm tamima – zinātne par Korāna sūru izmantošanu maģisku amuletu radīšanai. Šī ir visapjomīgākā maģiskā grupa, jo pastāv liels daudzums sūru un ajātu, uz kuru bāzes musulmaņu burvji rada talismanus pret ļauno aci, slimībām, murgiem, bagātības iegūšanai, naudas un veiksmes piesaistīšanai un tamlīdzīgi.
Visvienkāršākais zīlēšanas veids pēc Korāna teksta ir kādas sūras un ajāta vai lappuses un rindas izvēlēšanās. Attiecīgais vēstījums, ko sniedz grāmata, arī ir nākotnes pareģojums vai atbilde uz uzdoto jautājumu. Korāna sūras kopš seniem laikiem izmantotas arī kā amuleti. Svētās rindas rakstīja uz kareivju ieročiem un apģērba. Līdz mūsdienām nonākuši kaujas cirvji, vairogi, bruņas, zobeni, dunči, ķiveres, zirgu bruņas, kas izraibinātas ar rindām no svētās grāmatas. Bija pat īpaši krekli talismani, ko valkāja zem bruņukrekla. To virspuse pilnībā bija noklāta ar rakstiem un maģiskiem kvadrātiem, kuros ierakstīti četri burti vai pāra skaitļi. Zināmi arī speciāli astoņstūrainas formas Korāna rokraksti, ko piestiprināja pie kaujas karoga. Korāna tīstokļi tāpat bija maģisku rituālu objekti. To glabāšanai pasūtīja speciālas lādes, kas pēc formas bieži līdzinājās mošejai vai mauzolejam.
Personai, kura veica maģisko darbību, bija jāatrodas rituālā tīrības stāvoklī. Par labāko dienu maģijai uzskatīja piektdienu. Maģiskā formula parasti bija jāatkārto 3–7 reizes. Veicot rituālu, ajātu vai sūru lasīja skaļi, nostājoties ar seju pret Meku, vai arī pierakstīja. Pierakstiem izmantoti visdažādākie materiāli: papīrs, zīds, apģērba gabaliņi, sudrabs, zelts, kamieļa kauli, zirga āda, līķauta atgriezums. Tintes vietā izmantoja muskusu, safrānu, rožūdeni, ābolu vai vīnogu sulu un pat pupuķa asinis. Piemēram, lai uzzinātu, “kas mīļotajai sirdī”, vīrietim nācās naktī uz pirmdienu ar pupuķa asinīm uzrakstīt uz plaukstas Korāna 41. ajātu no 4. sūras un tad uzlikt plaukstu uz gulošās sievietes krūtīm. Lai atrastu noslēptu vai nozaudētu lietu, uz papīra jāuzraksta visa 26. sūra un 72.–73. ajāts no 2. sūras, jāpiesien papīrs pie balta gaiļa kakla un jāpalaiž lidot pa istabu. Pēc priekšrakstiem, putnam jāapstājas vietā, kur atrodas meklētais priekšmets.
