Abrakadabra jeb maģija islāma stilā: amuleti, formulas, svētvietas 0
Autors – Anda Kaļinka
Arābu maģija sakņojas pagāniskajās tradīcijās, un tajā nav sadalījuma “melnajā” un “baltajā”. Arābu pasaulē allaž
uzskatīts, ka burvestība – tās ir slepenas zināšanas, kuras var izmantot dažādiem mērķiem.
Zālamana mantojums
Arābu maģiskie rituāli austrumzemju ļaudīm bija pazīstami vēl pirms islāma izplatības. Leģenda vēstī, ka maģijas zināšanas nāk no valdnieka Zālamana laikiem, un tās saglabājusi neliela grupa gudro un iesvētīto šajā gudrībā.
Viņi dzīvoja nošķirtās vietās un sargāja savu mācību no parasto mirstīgo tukšās ziņkāres. Bija arī tādi magi, kas pārzināja maģiskos vārdus, rituālus, talismanu un amuletu izgatavošanas mākslu. Šā ceļa magi savāca milzīgu dārglietu daudzumu, ko slēpa alās, un, pateicoties tām, kļuva par sabiedrības valdošo eliti.
Vēlāk arābu maģija cieši savijās ar islāma tradīciju. To apguva lielo pilsētu ievērojamākajās universitātēs. Okulto zinātni papildināja ar zināšanām, kas aizgūtas no persiem, jūdiem, citu Vidusāzijas tautu izciliem magiem.
Austrumu gudrie, kas turēja cieņā Korānu, nekad nešaubījās par to, ka arābu maģijai piemīt nesalīdzināms spēks un varenība, turklāt tās rituāli ir daudz iedarbīgāki par eiropiešu maģiju. Austrumu magi intensīvi apguva dažādās pasaules malās pastāvošās okultās sistēmas un izmantoja iegūtās zināšanas savas meistarības pilnveidošanai. Tieši tādēļ arābu maģija uzskatāma par neparasti efektīvu.
Mūsdienās pasaulē ir vismaz 600 miljoni musulmaņu. Viņi mitinās ne tikai Āzijā, bet arī Āfrikā, jo īpaši kontinenta ziemeļos. Visā Ziemeļāfrikā par burvju marabutu un svēto burvju vali “galvaspilsētu” atzīta Marokas senā pilsēta Marakeša. Arābu maģija ļoti atšķiras, piemēram, no pakistāniešu vai senegāliešu burvestībām. Kopīgais, šķiet, ir tas, ka visi uzskata mēnesi par dievišķu spīdekli, kas izraisa maģisku iedarbību uz cilvēkiem. Turklāt šis senais okultais priekšstats atspoguļojas arī pašā islāmā, kas padarījis pusmēnesi par musulmaņu svēto emblēmu.
No arābu valodas vārds “burvestība” nozīmē “priekšmeta patiesās būtības mainīšana”. Paši magi bija pārliecināti, ka tikai augstākie spēki spēj noteikt, vai maģija ir laba vai ļauna, tādēļ uzskatīja, ka parastajam mirstīgajam tajā nav vērts pārlieku iedziļināties.
