Ābolu žāvētava parastai plītij. Skrīverietis Jānis Tretjakovs netur sveci zem pūra 0
Klāt rudens un līdz ar to ābolu laiks. Viens no veidiem, kā saglabāt tos ziemai, ir žāvēšana. Turklāt grūti iedomāties ko labāku, ar ko aizstāt kartupeļu čipsus, uzskata skrīverietis Jānis Tretjakovs, kurš ābolu žāvēšanai pats izgatavojis visai vienkāršu iekārtu.
Cinkotais skārds neder
“Mazbērniem ļoti garšo žāvēti āboli, taču uz palodzes daudz neizžāvēsi. Ienāca prātā doma izgatavot žāvētavu, ko varētu droši novietot virs malkas plīts. Uz plīts čuguna virsmas novietoju ķieģeļus. Tie pilda divas funkcijas – akumulē siltumu un vienlaikus to izkliedē. No alumīnija profiliem izgatavoju rāmi ar stiprinājumiem plauktiem, arī sienas apšuvu ar šā metāla loksnēm. Cinkoto skārdu nav vēlams izmantot, jo sakarstot tas var izdalīt nevēlamas vielas. Labs materiāls būtu arī nerūsējošais tērauds,” skaidro Jānis Tretjakovs.
Savukārt žāvētavas plauktu rāmji izgatavoti no koka. Rāmjiem pa vidu iestiprināts smalks metāla siets stiprībai, jo ābolu šķēlīšu masa, tikko uzbērta, ir visai smaga. Virs metāla sieta ir stiklšķiedras zemapmetuma sieta loksnes. Āboli žūstot pie šā materiāla nepielīp. Sietus var iegādāties jebkurā būvmateriālu veikalā.
Daži svarīgi izmēri
Attālums starp plauktiem ir 12 centimetru, no apakšējā plaukta līdz plīts vir-smai – 25 centimetri. Žāvētavas skapi no sāniem aizdara ar vāku. Centimetriem 12 no tā apakšējās malas līdz plīts virsmai jāpaliek brīvai, lai veidotos spēcīga gaisa plūsma. Savukārt virs skapja ir izveidots mitruma savācējs, kas papildināts ar elektrisko ventilatoru. Mitruma savācējs ievadīts skursteņa ventilācijas kanālā (1. zīmējums).
Žāvētavā var izžāvēt piecus sešus spaiņus ābolu šķēlīšu diennaktī. Šādu daudzumu ābolu izspiežot sulā, var iegūt trīs spaiņus sulas – tas ir liels ūdens apjoms, kas jāiztvaicē.
Jākurina lēnām
Pirms liek ābolus žāvēties, plītij ļauj kārtīgi iekurties. Pēc tam jānodrošina lēna liesma, lai siltums, kas nonāk līdz āboliem, būtu vienmērīgs. Žāvēšanas laikā plaukti laiku pa laikam jāsamaina vietām – apakšējie, kas žūst ātrāk, jāpaceļ augstāk. Uz nakti plīti kurties neatstāj. Ķieģeļi ilgi saglabā siltumu. Ja žāvēšana jāturpina nākamajā dienā, labāk plīti iekurināt no jauna. Pirms nakts sietus vienmēr samaina vietām un apmaisa šķēlīšu masu. To, vai šķēlītes izžuvušas, var noteikt pagaršojot.
Svarīgi atcerēties, ka uz viena sieta var bērt tikai vienas šķirnes ābolus. Dažādu šķirņu āboliem žūšanas laiks atšķiras. Piemēram, ‘Baltie dzidrie’ izžūstot iegūst smilšu cepumu konsistenci, un tas notiek ļoti ātri. Vēlīnākas šķirnes ir cietākas un žūst ilgāk. Vēl citas šķirnes ātri aprauj ārpusi, bet vidū ilgi ir mitrs. Ja šķirnes sajauktas, pastāv risks, ka visas pietiekami neizžūs un glabāšanas laikā sāks pelēt.
“Žāvētavā esmu mēģinājis žāvēt arī ķirbju sēklas un rupji (skaidiņās) rīvētus burkānus. Abos gadījumos rezultāts ir lielisks. Lasīju, ka šādi izžāvētos burkānos saglabājas visas vērtīgas vielas. Glabājot pagrabā, uz pavasara pusi tās sāk zust. Žāvētās burkānu skaidiņas ir lieliska piedeva zupām un sautējumiem – atliek tikai tās izņemt no paciņas un pievienot ēdienam. Arī vietas glabājot aizņem mazāk,” skaidro saimnieks.
Divi vienā
Saimniecības ēkā ierīkoto plīti un skursteni Tretjakova kungs papildinājis ar žāvētavu ēkas bēniņos. Ierīkojot drošus dūmkanālus un papildinot tos ar aizbīdņiem, dūmus no plīts var novadīt uz žāvētavu (2. zīmējums). Tajā izvietoti akmeņi siltuma akumulācijai, plātne tauku savākšanai. Ja plānots vienlaikus ar ābolu žāvēšanu kūpināt zivis vai gaļu, atliek tikai izvēlēties alkšņa malku. Protams, var tikai žāvēt ābolus vai tikai kūpināt gaļu.
