Padoms profesionālim. Ābolu uzglabāšanas tehnoloģijas 0
Karīna Juhņēviča-Radenkova, Inese Drudze
Augļu elpošana glabāšanās laikā
Nosakot un ievērojot ābolu optimālo gatavības pakāpi ražas novākšanas laikā un izvēloties piemērotu uzglabāšanas tehnoloģiju, ir iespējams būtiski pagarināt augļu uzglabāšanas laiku.
Viens no svarīgākajiem augļu dzīvības procesiem ir elpošana, kas uzglabāšanas laikā veicina augļu kvalitātes pasliktināšanos. Ābolu elpošanas procesā tiek patērēti tajos esošie ogļhidrāti (cukuri un ciete), tādējādi rodas masas zudumi, izdalās ogļskābā gāze, siltums, ūdens tvaiki un dažādi gaistošie aromātiskie savienojumi, kas āboliem nodrošina patīkamo smaržu un garšu. Ilgstoši uzglabājot augļus, samazinās saldums un bieži rodas nevēlamas mīkstuma struktūras izmaiņas, piemēram, ābolus padarot miltainus.
Ābolu elpošanas intensitāti uzglabāšanas laikā nosaka uzglabāšanas temperatūra; paaugstinot temperatūru par katriem 10 °C, elpošanas intensitāte pieaug 2–3 reizes. To nosaka arī skābekļa un ogļskābās gāzes koncentrācija uzglabāšanas telpās. Elpošanas rezultātā izdalās etilēns, kas tiek dēvēts par augļu augšanas un novecošanas hormonu. Jo vairāk etilēna ir uzglabāšanas telpā, jo straujāk augļi nogatavojas, tāpēc rudens šķirnes ābolus ieteicams uzglabāt atsevišķi no ziemas. Ābolu elpošanas intensitātes palēnināšanu var panākt, izmantojot modernās glabāšanas tehnoloģijas, samazinot skābekļa un paaugstinot ogļskābās gāzes koncentrāciju.
Ābolu glabāšana dzesētavās
Latvijā visbiežāk augļus uzglabā dzesētavās ar piespiedu gaisa cirkulāciju. Vairākumam ābeļu šķirņu uzglabāšanas temperatūrai ir jābūt no 2 līdz 4 °C. Piemēram, šķirnes ‘Antonovka’, ‘Rubin’ (Kazahstānas), ‘Talvenauding’, ‘Olga’, ‘Bogatir’ tiek dēvētas par aukstuma jutīgām, un to uzglabāšanas temperatūra nedrīkst būt zem 4 °C, jo pretējā gadījumā var veidoties mizas brūnēšana. Lai pasargātu augļus no vīšanas, ieteicamais gaisa relatīvais mitrums uzglabāšanas telpā ir 90±5%. Jāatceras – jo zemāka temperatūra glabātavā, jo pieļaujamais gaisa mitrums var būt augstāks, tomēr kraupja ieņēmīgām šķirnēm, tādam kā ‘Lobo’ un ‘Belorusskoje Maļinovoje’, tas var paaugstināt noliktavas kraupja attīstības risku. Šī slimība rada vizuālos augļu kvalitātes defektus: melni atsevišķi vai kopā saplūstoši plankumi uz mizas virskārtas. Glabāšanas laikā, īpaši režīmos ar augstu gaisa mitrumu, bojājumi palielinās. Tos samazina vēlie fungicīdu miglojumi dārzā slimību ierobežošanai, arī relatīvā gaisa mitruma pazemināšana glabāšanas laikā.
Jāatzīmē, ka veiksmīgai augļu uzglabāšanai ļoti svarīgs nosacījums ir aktīva ventilācija. Ābolu un bumbieru glabāšanā tā ir obligāta. Turklāt aktīva ventilācija palīdz samazināt etilēna daudzums gaisā. Ja telpas dzesēšana notiek ar ventilatoriem, mitrumam jābūt augstākam, nekā dzesējot to ar radiatoriem. Zemākais pieļaujamais relatīvais gaisa mitrums ar radiatoriem dzesējamās telpās aukstuma jutīgu šķirņu glabāšanai ir 85%. Ja nav iespējams panākt aktīvo ventilāciju, etilēna koncentrāciju gaisā var samazināt speciāli etilēna filtri ar ķīmisko piesaisti. Ja augļi pirms glabāšanas ir apstrādāti ar 1-MCP, tie kļūst neuzņēmīgāki pret etilēna stimulējošo efektu. Glabājot ULO vidē, etilēna biosintēze ir gandrīz pilnīgi nobloķēta.
Augļus ievieto jau iepriekš līdz pareizai temperatūrai atdzesētā telpā un seko līdzi, vai neveidojas kondensāts. Ja augļi aprasojuši, samazina ventilāciju, kamēr tie apžūst. Jāatzīmē, ka nav ieteicams kopā ar ilgai glabāšanai paredzētām šķirnēm uzglabāt gatavākus un ātrāk realizējamus augļus. Tas paātrinās visu telpā esošo augļu nogatavošanos.
Ābolu glabāšana kontrolētā gāzu vidē
Mūsdienās glabātavās ar kontrolētu gāzu vidi iespējams būtiski bremzēt ābolu elpošanas, nogatavināšanas un novecošanas procesus. Kontrolētās vides tehnoloģijai izšķir trīs paveidus ar atšķirīgu gāzu maisījuma sastāvu:
1) tradicionāla kontrolētā gāzu vide (CA – Controlled atmosphere): 3–4% O2 un 3–5% CO2;
2) kontrolētā gāzu vide ar mazu skābekļa daudzumu (ULO – Ultra Low oxygen): 1,5–2,5% O2 un 1–2% CO2;
3) dinamiskā kontrolētā gāzu vide (DCA – Dynamic controlled atmosphere) 1–2,5% O2 un 0–2% CO2.
Eiropā 2015. gadā modificētā vidē uzglabāja 87% no visiem glabātavās esošajiem āboliem.
Kontrolētas vides tehnoloģija, kas paredz augļu uzglabāšanu minimāli zemā skābekļa vidē, efektīvi nodrošina ilgstošu ābolu uzglabāšanu, saglabājot nemainīgu augļu cietību un kvalitāti līdz pat jaunajai ražai. Latvijā pirmie pētījumi par augļu un dārzeņu uzglabāšanu kontrolētas atmosfēras vidē tika veikti 20. gs. astoņdesmitajos gados. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) zinātnieki V. Kokars un I. Skrupskis pētīja maksimāli iespējamo uzglabāšanas ilgumu dažādiem augļiem un dārzeņiem, tos uzglabājot optimālā kontrolētas atmosfēras vidē. Šķirnes ‘Belorusskoje Maļinovoje’ ābolus glabāja gāzu maisījumā, kur bija 0–1% CO2 un 4–5% O2. Zinātnieki konstatēja, ka uzglabāšanas ilgums šādā vidē, nezaudējot ābolu kvalitāti, var būt līdz 236 dienām, turpretim kontroles paraugam, kas glabāts dabiskā vidē (dzesētavā) – 180 dienas.
Polijā, pētot ābolu uzglabāšanas tehnoloģijas un to ietekmi uz ābolu kvalitāti, atzīts, ka ābolu uzglabāšana gan ULO, gan DCA vidē spēj nodrošināt ābolu kvalitāti no vākšanas brīža līdz jaunai ražai. Arī Dārzkopības institūtā (Dobele) un SIA Pūres dārzkopības pētījumu centrs veiktajos pētījumos ULO vidē ābolus ir izdevies uzglabāt līdz jaunai ražai, tomēr augļu kvalitāte (garša un aromāts) bija sliktāka, nekā glabājot dzesētavā. Turklāt ābolu uzglabāšana ULO vidē pagaidām nav ekonomiski izdevīga, jo, kad tirgū parādās plašs zemeņu klāsts, āboliem nav pieprasījuma, un, nodrošinot optimālo gāzu sastāvu tikai daļēji ar āboliem piepildītās kamerās, palielinās glabāšanas izdevumi.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Augļu nams vadītājs J. Lepsis, veicot pētījumus kooperatīva uzglabāšanas kamerās kontrolētā gāzu vidē, ir nonācis pie secinājuma, ka šķirnes ‘Kovaļenkovskoje’ āboliem uzglabāšanu var pagarināt par diviem trim mēnešiem un tas esot tā vērts. Arī Lietuvā uzņēmuma UAB Naradava pārstāvji ir secinājuši, ka ULO kamerās iespējams pagarināt uzglabāšanas laiku ābolu šķirnēm ‘Baltais Dzidrais’, ‘Tiina’, ‘Geneva Early’. Kopumā šajā uzņēmumā ar 313 ha augļu dārzu uzbūvētas kontrolētas gāzu vides kameras ar ietilpību 1200 t. Igaunijā Polli dārzkopības pētniecības centrā šādas kameras ir uzbūvētas tikai zinātniskiem mērķiem. Latvijā zinātnisku pētījumu veikšanai tās ir uzstādītas Dārzkopības institūtā 2008. gadā, taču pirmās kameras komercdarbības nolūkiem uzstādītas 2014. gadā LPKS Augļu nams glabātavās.
Kontrolētas gāzu vides tehnoloģiju pozitīvie aspekti un trūkumi
Augļu uzglabāšanai kontrolētā gāzu vidē novēroti šādi pozitīvi aspekti:
l ievērojami samazinās augļu elpošanas ātrums;
l samazinās etilēna ietekme, tādējādi tiek kavēti augļu novecošanās procesi;
l līdz divām reizēm pagarināts uzglabāšanas laiks un līdz trīs reizēm realizācijas laiks tirdzniecības tīklā;
l saglabājas augļu cietība;
l augļiem novēroti minimāli mitruma zudumi;
l pēc uzglabāšanas augļi ir sulīgi un svaigi;
l minimāli samazinās skābju, cukuru un C vitamīna daudzums, tādēļ būtiski nemainās augļu uzturvērtība;
l netiek mainīta augļu virskrāsa;
l būtiski samazinās mikroskopisko sēņu attīstība, līdz ar to arī augļu bojāšanās risks;
l tiek izslēgts insektu un grauzēju radītais kaitējums.
Taču pētījumos konstatēti arī vairāki trūkumi. Uzglabāšanas laikā augļos neveidojas gaistošie aromātiskie savienojumi, kas ir svarīgs aromāta veidošanās priekšnosacījums, tādējādi uzglabāšana negatīvi ietekmē augļu sensoro īpašību (garšas un aromāta) attīstību.
Kontrolētā gāzu vide vairāk piemērota augļiem, kas novākti tuvu optimālajai lietošanas gatavībai. Dienvidu valstīs ar siltāku klimatu augļiem ir iespējams garāks veģetācijas periods, tādēļ arī vēlās šķirnes lietošanas gatavību sasniedz jau vākšanas laikā. Savukārt valstīs ar vēsāku klimatu un īsāku veģetācijas periodu daudzu vēlu ziemas šķirņu augļus nākas novākt tehniskajā gatavībā, kas nav piemēroti tūlītējai ievietošanai kamerās ar kontrolētu gāzu vidi.
Jāievēro, ka nepiemērots gāzu sastāvs kamerās (zems skābekļa un augsts ogļskābās gāzes līmenis) var palielināt ogļskābās gāzes izraisītu fizioloģiska rakstura slimību risku: var veidoties mizas iedegums, mīkstuma irdināšana, vadaudu brūnēšana. Nepareizi izvēlēta gāzu sastāva dēļ (pārāk augsts CO2 līmenis) augļu audzētāji Amerikā ik gadu zaudē apmēram 100 milj. dolāru. Amerikas zinātnieki jau 1957. gadā ir konstatējuši, ka šīs fizioloģiskās slimības ierobežošanai (CO2 bojājumi) var izmantot organisko savienojumu difenilamīnu (DPA), kura izmantošana ābolu apstrādei Eiropā aizliegta.
Ja CO2 koncentrācija ir bijusi šķirnei nepiemēroti augsta, pēc aptuveni trīs mēnešu ilgas glabāšanas uz mizas var izveidoties brūns tīklojums vai difūzs, nedaudz iegrimis, sauss nobrūnējums, var nobrūnēt tikai atvārsnītes vai arī brūnējums izveidojas kā koncentriski apļi. Tāpat var nobrūnēt tikai mīkstums, bet brūnās vietas parasti ir diezgan labi norobežotas no gaišajām. Biežāk mīkstums brūnē serdes rajonā. Bojājumi ir neatgriezeniski. Šķirņu izturība pret paaugstinātu CO2 daudzumu atšķiras. Dažas šķirnes, galvenokārt ar zaļu un dzeltenu virskrāsu, ir jutīgākas, tās ieteicams glabāt režīmos ar zemāku CO2 līmeni.
Pret mizas virskārtas brūnēšanu jutīga ir ‘Antonovka’, ‘Edite’, ‘Rubin’ (Kazahstānas), ‘Sinap Orlovskij’, ‘Zarja Alatau’. Tāpat lielāks bojājumu risks ir jebkuras šķirnes augļiem, kas novākti pārāk agri.
Mazs skābekļa daudzums uzglabāšanas laikā var izraisīt asfiksiju – nosmakšanu. ULO/ILOS tipa glabāšanas režīmos, ja āboliem vai bumbieriem ir bijis šķirnēm nepiemēroti zems O2 līmenis, sākas anaerobā (bez skābekļa) elpošana. Visbiežāk risks ir tad, ja O2 koncentrācija ir zemāka par 0,6–1%, tomēr dažādām šķirnēm šī robeža atšķiras. Augļiem atkarībā no šķirnes simptomi var būt dažādi. Visbiežāk ir izmainīts augļu aromāts un garša, ir jūtamas spirta, acetona, acetaldehīda vai esteru tipa smaržas, kas augļiem ir netipiskas. Vēlāk var rasties arī mīkstuma difūza brūnēšana, uz mizas attīstījušies mitri brūni un norobežoti plankumi. Iespējama arī difūza mizas nobrūnēšana. Dažām šķirnēm brūnēšana veidojas tikai ap serdi. Augļu bojājumi ir neatgriezeniski. Ja problēma ir konstatēta pašā sākumā, tad, nekavējoties paaugstinot O2 koncentrāciju un pastiprināti vēdinot telpu, specifiskos aromātus var izvēdināt.
Izmēģinājumu rezultāti Latvijā Dārzkopības institūtā
Dārzkopības institūtā piecos gados veiktie pētījumi rāda, ka Latvijā audzētiem āboliem piemērotākais gāzu sastāvs uzglabāšanai ULO kamerās ir O2 – 1,5% un CO2 – 2,5%. Tātad gan skābekļa, gan ogļskābās gāzes koncentrācija bijusi zemāka nekā pasaulē visbiežāk izmantotajā vidē ar gāzu sastāvu 3% O2 un 5% CO2. Rudens šķirnes tika uzglabātas no septembra līdz martam, savukārt ziemas šķirnes – no oktobra līdz aprīlim.
Ne visām šķirnēm iespējams saglabāt nemainīgu kvalitāti. Piemēram, pēc mūsu novērojumiem, ābolu šķirnei ‘Zarja Alatau’ pēc uzglabāšanas dažreiz tiek konstatēts izteikts nožuvums. Līdzīgs uzglabāšanas defekts ir novērots arī šķirnei ‘Auksis’. Šai šķirnei, kā arī šķirnēm ‘Antej’, ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Aļesja’, ja gāzu sastāvs ir 1% O2 un 2% CO2, novēroti CO2 un O2 izraisīti bojājumi.
Vairākām šķirnēm augļu izskats bija ļoti labs, un, tikai pārgriežot ābolu, varēja redzēt, ka augļa mīkstums ir tumši brūns un nelietojams. Šādu bojājumu izraisa nepiemērota gāzu vide. Tie nelielā apjomā bija arī importētajiem bumbieru šķirnes ‘Conference’ lielajiem augļiem, kas acīmredzot bija glabāti nepiemērotā gāzu vidē.
Šķirnei ‘Kovaļenkovskoje’ āboli glabājās labi, bet pēc izņemšanas no ULO kameras tiem bija izteikta zāles garša, kā arī īss realizācijas laiks. Jāpiebilst, ka vēlamais realizācijas laiks pēc augļu izņemšanas no kamerām tirdzniecības tīklā būtu divas nedēļas.
Arī šķirnes ‘Saltanat’ āboliem pēc izņemšanas no glabātavas bija netipiska garša un ļoti īss realizācijas laiks.
Šobrīd nav izdevies atrast piemērotu gāzu sastāvu šķirnei ‘Gita’. Pat ar līdzīgiem gatavības pakāpes rādītājiem augļu kvalitāte pa gadiem būtiski atšķīrās. Iespējams, īpaši šo šķirni visvairāk ietekmēja meteoroloģiskie un agrotehniskie apstākļi.
Turpretī šķirnēm ‘Dace’, ‘Edīte’, ‘Orļik’, ‘Rubin’ ar gāzu sastāvu O2 1,5% un CO2 2,5% nebija novēroti CO2 un O2 izraisīti bojājumi, to āboli uzglabājās ļoti labi.
Ābolu šķirnei ‘Rubin’ ir raksturīga ļoti tipiska fizioloģiska slimība – brūnie mizas iegrimumi. Lai mazinātu šīs slimības attīstību, to ieteicams uzglabāt ULO kamerās vai veikt apstrādi ar 1–MCP.
‘Sinap Orlovskij’ augļiem pēc izņemšanas no ULO kameras konstatēta izteikti zaļa nepievilcīga virskrāsa un skāba garša. Tas nozīmē, ka augļi ievietoti uzglabāšanas kamerās par ātru, tie nav sasnieguši atbilstošu gatavības pakāpi. Pirms ievietošanas kamerā tos ieteicams apmēram divas nedēļas uzglabāt 8–12 °C temperatūrā, nevis dzesētavā, lai augļos turpinātos gatavošanās procesi. Šāda gatavināšana pasargās šīs šķirnes augļus arī no mizas brūnēšanas, uzglabājot tos parastā dzesētavā. Ja ziemas šķirņu ābolu gatavošanās dārzā klimatisko apstākļu dēļ ir stipri kavēta, gatavināšana var būt nepieciešama daudzām ziemas šķirnēm pat pirms ievietošanas dzesētavā. Novērojumi liecina, ka pēc uzglabāšanas ULO kamerās papildus vienu divus mēnešus šķirnes ‘Sinap Orlovskij’ augļus vēlams paturēt parastajā dzesētavā.
SIA Pūres dārzkopības pētījumu centrs
Pūrē veikto pētījumu rezultāti liecina, ka šķirņu ‘Auksis’ un ‘Belorusskoje Maļinovoje’, ‘Tiina’, ‘Saltanat’ āboli ir piemēroti uzglabāšanai ULO kamerās ar nemainīgu kvalitāti, ja gāzu sastāvs ir: O2 – 1,5%; CO2 – 1,5%.
Ābolu šķirne ‘Baltais Dzidrais’ ir viena no vasaras šķirnēm, ko iespējams uzglabāt kontrolētā gāzu vidē līdz pat oktobrim.
Līdzīgi kā Dārzkopības institūtā, arī pētījumi Pūrē liecināja, ka ābolu šķirnes ‘Sinap Orlovskij’ un ‘Gita’ nav piemērotas ULO tipa uzglabāšanai. To augļus ieteicams uzglabāt parastajā dzesētavā. Pūrē arī ‘Spartan’ un ‘Zaslavskoje’ ābolu uzglabāšana ULO tipa kamerās atzīta par problemātisku.
Vēlreiz jāatzīmē, ka ābolu veiksmīgai uzglabāšanai kontrolētas atmosfēras kamerās ir vitāli svarīgi ievērot tādus faktorus kā augļu gatavības pakāpe un šķirnei piemērots gāzu sastāvs. Komercaudzētājiem kļūdas var maksāt dārgi, piemēram, LPKS Augļu nams būtisku CO2 un O2 noviržu no ULO kamerā paredzētā režīma dēļ (CO2 pārsniedza, bet O2 nokritās zem kritiskās robežas) šķirnes ‘Antej’ āboli kļuva vaskaini, tiem tika konstatēti fizioloģiskie bojājumi – mīkstuma brūnēšana. Šos bojājumus ir grūti noteikt vizuāli, jo no ārpuses augļi izskatās kvalitatīvi, bet, sākot no serdes zonas, mīkstums ir sācis brūnēt. Serdes un mīkstuma brūnēšanu var konstatēt, izmantojot iekārtas, kuru darbība balstās uz ābolu skenēšanu ar infrasarkano staru palīdzību. Iekārtas ir efektīvas, taču dārgas.
Tās parasti izmanto lielās kompānijas, kas nodarbojas ar augļu uzglabāšanu, fasēšanu un piegādi tirdzniecības tīkliem. Līdzīga brūnēšana pie serdes parādījās arī ābolu šķirņu ‘Zarja Alatau’, ‘Orļik’ un ‘Aļesja’ augļiem, bet mazāk izteiktas pirmās pazīmes bija vērojamas ‘Sinap Orlovskij’. Acīmredzot šo šķirņu āboliem ULO tipa glabāšanā CO2 koncentrācijai un tās svārstībām ir ļoti liela nozīme.
Svarīgi atzīmēt, ka kontrolētā vidē uzglabātiem augļiem novērots izteikts skābums, augļu krāsa ir tāda pati kā novākšanas brīdī (kā no koka). Turklāt nepareizi izvēlēta gāzu sastāva ietekmē āboliem var veidoties nepatīkama piegarša un aromāts (ārkārtīgi zems O2 daudzums izraisa anaerobo rūgšanu), kā arī pēc uzglabāšanas augļus ieteicams realizēt viena mēneša laikā.
Jāatgādina, ka kontrolētās vides (atmosfēras) pozitīvie aspekti vairāk ir raksturīgi augļiem, kas auguši siltākās zemēs un to novākšanas laiks ir tuvu lietošanas gatavībai.
Vai Latvijā audzētās vēlās ziemas šķirnes glabāt kontrolētā vidē?
Dārzkopības institūtā veiktie pētījumi rāda, ka kontrolētās atmosfēras uzglabāšana Latvijā audzētiem āboliem īsti nav piemērota. Latvijā audzēti āboli atšķiras no importa āboliem ar izteikto aromātu un piesātināto garšas buķeti (ko ietekmē būtiskas dienas un nakts gaisa temperatūras svārstības veģetācijas periodā). Pēc uzglabāšanas kontrolētā atmosfērā āboli nav aromātiski un to garša nav tik izcila, kā uzglabājot tos dzesētavā. Līdz ar to zūd tā odziņa, kas raksturīga Latvijā audzētiem āboliem. Tā kā āboli tiek vākti tehniskajā gatavībā, uzglabājot tos kontrolētā atmosfērā, augļi nesasniedz lietošanas gatavību. Mūsu augļu uzglabāšanai labāk izmantot dzesēšanas kameras (dzesētavas), kur dabiskā ceļā attīstās augļu aromāts un garša.
Vasaras, rudens vai agrām ziemas šķirnēm, kas vāktas lietošanas gatavības laikā un tātad ir garšīgas tieši vākšanas laikā, tas netraucē, savukārt vēlo ziemas šķirņu vai arī par agru novākti rudens āboli patērētājiem tīkamo lietošanas gatavību var nesasniegt. Vēl jāpiebilst, ka diemžēl ne vienmēr, izmantojot kontrolētas vides kameras ābolu uzglabāšanai, gala rezultāts ir paredzams, dažreiz izmainītā CO2 un O2 daudzuma radīto bojājumu dēļ sekas var būt bēdīgas. Tādēļ katram augļu audzētājam jāizsver, vai ir vērts riskēt.
Dinamiskā kontrolētā atmosfēras vide
Dinamiskā kontrolētā atmosfēras vide (DCA) atšķiras no ULO tehnoloģijas ar to, ka šīs tehnoloģijas darbības princips ir maksimāla skābekļa koncentrācijas samazināšana līdz momentam, kad auglim sāk veidoties stress. DCA darbību automātiski vada dinamiska kontroles sistēma, aprīkota ar fluorescences detektoriem, kas fiksē hlorofila izmaiņas (šajā gadījumā hlorofils kalpo kā stresa rādītājs). DCA tehnoloģija tika patentēta Amerikā un Itālijā ar nosaukumu DCA HarvestWatch 2003.–2004. gadā. Pašlaik pasaulē šis augļu uzglabāšanas veids ir viens no populārākajiem. Piemēram, Itālijā 40,5% no novāktajiem augļiem uzglabā dinamiskā kontrolētā vidē (DCA), savukārt kameras ar zemu skābekļa daudzumu (ULO) izmanto 59,5% uzņēmumos.
Glabāšana ULO tipa konteineros
Sākot ar 2010. gadu, Dārzkopības institūtā (DI) tika pētīti ULO tipa konteineri Janny MT. Konteineri paredzēti augļu, ogu un dārzeņu uzglabāšanai. Konteineru vāka membrānas ir veidotas no speciālām elpojošām polimēra plēvēm, caur kurām skābekļa ieplūde no apkārtējās vides ir apgrūtināta, bet ogļskābā gāze var viegli cirkulēt ārā no konteinera. Tādējādi konteinerā tiek sasniegts samazināts skābekļa (2–5%) un palielināts ogļskābās gāzes (3–5%) līmenis. Pašlaik kompānija sadarbojas ar vairākiem ražotājiem (augļu un ogu audzētājiem) un šī tehnoloģija patentēta vairāk nekā 80 valstīs, piedāvājot Tiempo Cap uzglabāšanas konteinerus, kas tiek ražoti no pārtikas plastmasas ar speciālām gaisu puscaurlaidīgām membrānām.
DI veiktos pētījumos iegūtie rezultāti rāda, ka minētie konteineri ābolu ilgstošai uzglabāšanai ir maz efektīvi. Pēc sešu mēnešu uzglabāšanas tika konstatēts liels bojāto ābolu skaits. Elpošanas procesa gaitā tika novēroti augļu masas zudumi (nožuvums), kā arī konteineru iekšpusē veidojās kondensāts, kas labvēlīgi ietekmēja mikroorganismu attīstību. Jāpiemin, ka laba rezultāta panākšanai gāzu sastāvs konteineros ir jākontrolē ar konteineru vākos iebūvēto membrānu palīdzību, kas analizē CO2 un O2 daudzumu, vajadzības gadījumā aizverot vai atverot membrānu vākus.
Glabāšana polietilēna maisos
Lētāka alternatīva kontrolētās vides tehnoloģijai ir uzglabāšana īpašos polietilēna maisos (Palliflex Systems), ko piedāvā, piemēram, Nīderlandes kompānija Van Amerongen. Kompānija aktīvi darbojas vairāk nekā 50 valstīs, piedāvājot savus pakalpojumus lauksaimniekiem. Tehnoloģijas princips ir augļu, ogu un dārzeņu ievietošana kastēs, kas tiek novietotas uz paletes. Palete tiek ievietota maisā, kas pieslēgts pie gāzu padeves (CO2 un O2) ar vadības sistēmu, kontrolējot tajā esošo gāzu koncentrāciju. Temperatūras nodrošināšanai iepakotās paletes novieto dzesēšanas kamerās.
Lai pārbaudītu šīs tehnoloģijas spēju uzturēt ābolu kvalitāti uzglabāšanas laikā, 2014. gadā DI kopā ar Pūres Dārzkopības pētījumu centru veica pētījumus, ābolus uzglabājot 5 un 8 mēnešus. Pētījuma gaitā tika identificētas šīs tehnoloģijas priekšrocības un trūkumi. No priekšrocībām jāatzīmē, ka pastāv iespēja vienā kamerā uzglabāt dažādus augļus, jo polietilēna pārklājums var nodrošināt hermētiskumu, ierobežojot mikroorganismu un svešu aromātu nokļūšanu no apkārtējas vides. Šī tehnoloģija ir salīdzinoši lēta un viegli uzturama. No trūkumiem jāatzīmē zema plēvju izturība pret mehāniskiem bojājumiem, kā arī ierobežota mitruma un temperatūras kontrole. Turklāt gan polietilēna maisos, gan ULO tipa konteineros gaisa cirkulācijas trūkuma dēļ ābolu uzglabāšanas laikā izveidotais kondensāts izraisīja mikroorganismu attīstību, tādējādi āboli strauji puva un tiem tika konstatēta izteikta pagraba smarža un piegarša.
Ogu uzglabāšana
Pasaulē arī ogu uzglabāšanai izmanto kontrolēto atmosfēru ar mainītu gāzu sastāvu CO2 (15–20%) un O2 (5–10%), bet pārsvarā uzglabāšanai tiek izmantotas dzesēšanas iekārtas, kur uzglabāšanas temperatūra atkarībā no ogu veida ir 0–2 °C. Piemēram, zemenēm piemērotākā uzglabāšanas temperatūra ir 0–0,5 °C un relatīvais gaisa mitrums 90–95%. Šajos apstākļos tās glabājas 2–3 dienas.
Upeņu un ērkšķogu uzglabāšanas ilgums dzesētavā ir nedaudz garāks – līdz pat divām nedēļām, bet kontrolētā atmosfērā (CO2 20–25%, O2 2%) – līdz pat 10 nedēļām. Lai ogas pēc izņemšanas no kamerām strauji nerasotu, tās pakāpeniski jāsasilda, ievietojot vispirms telpās ar 7–8 °C temperatūru vidēji uz vienu diennakti. Jāievēro, ka uzglabāšanai piemērotas ir tikai sausas ogas, mitruma klātbūtnē tās sāks strauji bojāties.
Ja ogas paredzētas svaigam patēriņam, to uzglabāšanai lieliski der perforētas plastmasas kastītes pa 250–500 g, bet pārstrādei paredzētas ogas ieteicams uzglabāt 2,5–10 kg kastēs.
Ilgstošai ogu uzglabāšanai ir ieteicams izmantot saldētavas ar gaisa temperatūru -18 °C. Ogām jābūt tīrām, sausām, bez mehāniskiem piemaisījumiem un/vai bojājumiem. Sasaldētas ogas var uzglabāt līdz pat 12 mēnešiem.
Augļu uzglabāšanas iespējas ar 1-MCP apstrādi
SmartFresh jeb 1-metilciklopropēns (1-MCP) ir pulverveida viela, kas pēc sajaukšanās ar ūdeni izdala etilēnu nomācošu gāzi, un to var lietot augļu nogatavošanās un novecošanās aizkavēšanai. 1-MCP tika patentēts 1996. gadā. Komerciālos nolūkos 1-MCP sāka izmantot no 2004. gada. 1-MCP lietošana kļūst aizvien populārāka. Pašlaik augļu un dārzeņu apstrāde ar 1-MCP tiek veikta vairāk nekā piecdesmit pasaules valstīs, tostarp Francijā un Polijā. Itālijā, pārbaudot 1-MCP ietekmi uz bumbieru un nektarīnu kvalitāti, secināts, ka arī šo augļu kvalitāti ir iespējams saglabāt ilgāku laiku. Turklāt tika pierādīts, ka 1-MCP ievērojami palēnina fizioloģisko slimību attīstību augļiem, piemēram, tādu kā brūnie mizas iegrimumi (ang. Soft scald), kā arī būtiski saglabā augļu blīvumu.
Laika periodā no 2008. līdz 2018. gadam DI tika veikts padziļināts pētnieciskais darbs par 1-MCP ietekmi uz ābolu kvalitāti uzglabāšanas laikā. Pētījumos tika izstrādāta ābolu apstrādes metode ar 1-MCP preparātu vairākām ziemas un rudens šķirnēm.
1-MCP apstrādes metodes būtība. Pirms apstrādes ar 1-MCP katras šķirnes āboliem jābūt sašķirotiem, vienādiem pēc izmēriem un gatavības pakāpes. Pirms lietošanas preparātu izšķīdina siltā ūdenī 50±2 ºC temperatūrā attiecībā 1:30 (1-MCP:H2O), tad sagatavotais šķīdums nekavējoties jāaiztaisa ar korķi un rūpīgi jāsamaisa. Tūlīt pēc sagatavošanas gatavo šķīdumu ieliek hermētiski slēgtā augļu apstrādes telpā, atverot korķi. Pēc 1-MCP ražotāja rekomendācijām (Rohm and Haas Company RandH, Itālija), uz 0,5 m3 telpas tilpuma nepieciešams 0,5 g 1-MCP preparāta. Hermētiski slēgtā telpā 24 stundu laikā 4±1 °C temperatūrā notiek ābolu pirmapstrāde ar 1-MCP gāzi, kas izdalās no sagatavotā šķīduma. Ābolus pēc apstrādes ar 1-MCP ir jāglabā dzesētavā, kur uzglabā tikai apstrādātus augļus. Ja gadījumā ar 1-MCP apstrādātus augļus glabā kopā ar neapstrādātiem, kas glabāšanas laikā izdala etilēnu, tas veicina arī apstrādāto ābolu gatavošanos. Ja to grib apturēt, apstrāde ir jāatkārto vismaz trīs reizes.
Jāatzīmē – tā kā 1-MCP nav reģistrēts Baltijas valstīs, augļu audzētāji oficiāli to nevar nopirkt no AgroFresh uzņēmuma, kas ir 1-MCP ražotājs. Iegādāties var tikai analogu Ķīnā (uzņēmums, kas izplata preparātu Chesen BioChem Company) – cena par gramu ir 7,25 USD. Taču augļu audzētājiem ir jāizvērtē savs risks, lietojot nereģistrētu preparātu.
Izmēģinājumi ar plūmēm
Dārzkopības institūtā 2014. un 2015. gadā tika veikti pētījumi par 1-MCP ietekmi uz plūmju kvalitāti uzglabāšanas laikā. Preparāta iedarbība pārbaudīta sešām plūmju šķirnēm: ‘Minjona’, ‘Sonora’, ‘Stanley’, ‘Viktorija’, ‘Adele’, ‘Haganta’. Pēc plūmju apstrādes ar 1-MCP (apstrādes deva tika izmantota identiska kā āboliem) augļi četras nedēļas uzglabāti 3 °C temperatūrā (dzesētavā) ar gaisa relatīvo mitrumu 85%. Salīdzināšanai kontroles paraugi (bez apstrādes ar 1-MCP) uzglabāti dzesētavā identiskā gaisa temperatūrā un relatīvā mitrumā.
Rezultāti rāda, ka pēc četrām uzglabāšanas nedēļām plūmju šķirņu ‘Sonora’ un ‘Minjona’ labāka kvalitāte bija augļiem, kas apstrādāti ar 1-MCP. Tā samazināja arī masas zudumus. Analizējot plūmju cietību, būtiskas atšķirības starp apstrādātajiem augļiem un kontroles paraugiem netika atrastas, bet tika novērotas atšķirības pa gadiem. Piemēram, 2014. gadā kontroles plūmju paraugiem cietības samazinājums bija 12,7%, savukārt 2015. gadā – 30,3%. Ar 1-MCP apstrādi plūmju cietības samazinājums 2014. un 2015. gadā attiecīgi bija 10% un 26,6%.
Kopumā pētījumā secināts, ka plūmju šķirņu augļiem, kas tika apstrādāti ar 1-MCP, saglabājās izteikts skābums, kas negatīvi ietekmēja garšu.
Latvijā audzētām plūmju šķirnēm augļu ienākšanās laiks var būt ļoti atšķirīgs, tas ietekmē plūmju gatavības pakāpi. Lai panāktu vēlamo 1-MCP efektivitāti augļu uzglabāšanas laika pagarināšanai, plūmes ir jānovāc vienādā gatavības pakāpē.
1-MCP priekšrocības un riska faktori
n DI pētījumos iegūtie rezultāti ļauj iezīmēt šādas 1-MCP priekšrocības:
l fizioloģiska rakstura slimību samazināšana;
l minimāls augļu svara samazinājums uzglabāšanas laikā;
l plašs iedarbības spektrs (var apstrādāt ne tikai ābolus, bet arī pārējos augļus, dārzeņus un grieztos ziedus);
l pēc uzglabāšanas augļi ir pilnīgi nekaitīgi;
l maksimāla kvalitātes saglabāšana (blīvums, svaigums, sulīgums, uzturvērtība);
l būtiski pagarinās ābolu uzglabāšanas laiks;
l augļi ilgāk saglabājas veikala plauktā (shelf-life periods 18±1 °C temperatūrā līdz 14 dienām).
Apstrādājot augļus ar 1-MCP, ir jāņem vērā:
l tikai augstas kvalitātes āboli īstajā – lietošanas – gatavībā ir piemēroti apstrādei ar 1-MCP, jo tas darbojas tikai tad, ja augļos sāk veidoties etilēns;
l precīzi jānosaka novākšanas un apstrādes laiks (augļu gatavība);
l apstrādes telpai ir jābūt pilnīgi hermētiskai;
l jāievēro apstrādājamo augļu masas un telpas tilpuma attiecība – optimāli 250–280 kg/m3;
l augļu iepakojuma materiāli – koks, finiera saplāksnis, kartons – absorbē 1-MCP. Ieteicams lietot polietilēna kastes vai konteinerus.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops pielikumā ” Augļu un dāŗzeņu uzglabāšanas knifi”
