Ābolu un bumbieru ražas prognoze Eiropā un Latvijā 0
Šā gada augustā Beļģijā norisinājās ikgadējā starptautiskā ābolu un bumbieru ražotāju konference “Prognosfruit”, ko rīkoja šo ražotāju asociāciju jumta organizācija WAPA. Konferences gaitā tika paziņota pirmā provizoriskā šāgada ābolu un bumbieru ražas prognoze. Protams, pēc ražas novākšanas prognoze vēl tiks precizēta, tomēr šie dati dod iespēju audzētājiem katrā valstī novērtēt savas tirgus iespējas un izvēlēties pareizāku produkcijas pārdošanas stratēģiju.
Lielākā daļa Eiropas valstu šogad sagaida salīdzinoši mazāku ābolu ražu. Ābolu kopraža tiek lēsta ap 10,5 milj. tonnu, tas ir par 20% mazāk nekā pērn un par 8% mazāk nekā vidēji trijos gados.
Ražas kritumu skaidro ar ražas periodiskumu, kas raksturīgs daudzām vecām šķirnēm, kā arī ar laika apstākļiem. Vairākās valstīs 2018./2019. gada ziema bija relatīvi silta, savukārt maijā bija auksts un mitrs, vairākās valstīs dārzi ziedēšanas laikā cieta no salnām. Vēlāk, jūnijā, uznāca karstums un sausums. Visi šie apstākļi ietekmēja ziedēšanu un augļu aizmešanos. Tomēr dažādos reģionos situācija ir atšķirīga.
Ābeļdārzi Eiropas austrumu daļā stipri cieta no aukstuma maijā, kas izraisīja par 44% ražas samazinājumu Polijā. Citās ābolu ražošanas lielvalstīs prognozētie ražas zudumi ir mazāki vai arī ražošana stabilizējās. Spānijā, Francijā un Portugālē prognozē pat augstāku ražu nekā pērn. Kas attiecas uz ābolu kvalitātes prognozēm, ir iespējamas problēmas ar augļu krāsu un lielumu, tāpat karstums jūlija beigās, augusta sākumā daudzviet ir izcepinājis augļus.
Populārākās ābolu šķirnes ‘Golden Delicious’ raža ir samazinājusies par 3% līdz 2327 tūkst. t, bet tas tāpat ir par 4% vairāk nekā trīs gadu vidējā raža. Šķirnes ‘Gala’ raža ir stabila, šogad gaida ap 1457 tūkst. tonnu. Šķirnes ‘Red Delicious’ raža būs par 11% mazāka (656 tūkst. t), savukārt šķirnei ‘Idared’ prognozē ražas kritumu pat par 53% salīdzinājumā ar pagājušo gadu un plāno novākt tikai 552 tūkst. tonnu.
Vislielākais ābolu ražotājs Eiropā arī šogad paliek Polija, kur gaida 2710 tūkst. t ābolu. Tai seko Itālija (2195 tūkst. t) un Francija (1652 tūkst. t).
Spānijā cer uz lielāku bumbieru ražu
Bumbieru ražu prognozē 2 milj. tonnu apmērā, tas ir par 14% mazāk salīdzinājumā ar 2018. gadā novāktajiem 2047 tūkst. tonnu. Bumbieru ražas prognozi iesniedza 19 no ES 28 dalībvalstīm. Prognosfruit uzskaita ražu tonnu tūkstošos, tāpēc Latvijas raža, kas ir mērāma tikai tonnu simtos, prognozē nav iekļauta. Bumbieru ražas samazinājums ir skaidrojams ar ļoti zemu ražu Itālijā, kur pērn raža bija augsta, bet šogad dārzi slikti ziedēja un cieta no lietavām. Jau pēc Prognosfruit konferences vairāki Itālijas reģioni cieta arī no krusas.
Bumbieru ražas lielāks vai mazāks samazinājums ir gaidāms visās valstīs, atskaitot Spāniju. Tur prognozē nelielu ražas pieaugumu. Daudzās valstīs glabātavās vēl stāv pērnās ražas atlikumi, kas ietekmē cenas tirgū. Šāgada ražas novākšanas sākums kavējas vidēji par divām nedēļām, kas ļauj cerēt, ka pa šo laiku krājumi saruks.
Populārākajai šķirnei ‘Conference’ prognozē ražas kritumu par 8% – līdz 910 tūkst. t, savukārt šķirnei ‘William BC’ ražas kritums gaidāms vēl lielāks: par 15% – līdz 230 tūkst. tonnu. Stipri samazināsies arī šķirnes ‘Abate Fetel’ raža: pat par 34% – līdz 211 tūkst. tonnu.
Kas gaidāms Latvijā?
WAPA prognozē ābolu ražu Latvijā aptuveni 11 tūkst. tonnu apmērā, kas ir par 21% mazāk nekā 2018. gadā un par 3% vairāk nekā vidēji trijos gados. Kā jau teikts, WAPA izpratnē bumbieru raža Latvijā ir ļoti niecīga.
Diemžēl Latvijā pat pieredzējušie ābolu un bumbieru audzētāji neprot prognozēt gaidāmo ražu. Tikai daži no aptaujātajiem spēj atbildēt uz jautājumu, vai šogad ir gaidāma lielāka vai mazāka raža.
Piemēram, 2018. gadā, pēc Augļkopju asociācijas datiem, tika gaidīta par 25% mazāka raža nekā 2017. gadā, bet beigu beigās, pēc CSP datiem, tā izrādījās divreiz (!) augstāka. Tika prognozēti 6 tūkst. t, bet, pēc CSP datiem, novāca 14 tūkst. t. Protams, CSP aprēķina visu ražu valstī, ieskaitot mazdārzus, bet WAPA apkopo komerciālo ražotāju datus un tikai galda ābolu ražu. Tomēr mūsu augļkopjiem vajadzētu sākt mācīties arī pašiem novērtēt gaidāmo ražu.
To varētu darīt šādi. Līdzko top skaidrs, ka augļaizmetņi vairs nebirs, jāsaskaita visi augļaizmetņi uz dažiem (piemēram, 5–10) vienas šķirnes kokiem dārzā un jānosaka vidējais daudzums. Koku skaits dārzā ir zināms, šķirnei raksturīgā ābola masa arī ir zināma, nav grūti aprēķināt gaidāmo ražu.
Protams, daba ieviesīs savas korekcijas, augļu masa var būt lielāka vai mazāka atkarībā no mitruma un temperatūras un šāds aprēķins nebūs precīzs, tomēr tas ir labāk par neko. Saskaitīt augļus kokā nav tik grūti, kā varētu likties. Jā, tas prasa laiku, bet dod iespēju labāk plānot savu noietu.
Grūtāk ir tad, ja saimniecībā ir daudz dažādu šķirņu un koku skaits īsti nav zināms (vecajos dārzos). Uzskaites veikšanu var atvieglot fotogrāfijas. Katru koku var nofotografēt no vairākām pusēm un skaitīt augļaizmetņus uz foto. Iespējams, dažus augļus saskaitīs dubultā, bet tas nav tik būtiski. Ja šādas uzskaites veiks katru gadu divas trīs reizes sezonā (pēc noziedēšanas, vasaras vidū un pirms ražas novākšanas), jau pēc diviem trim gadiem būs iespējams daudz precīzāk novērtēt gaidāmo ražu, nekā tas notiek pašlaik.
Nākotnē šādai ražas prognozēšanai varētu izstrādāt arī datorprogrammu, Latvijā netrūkst spēcīgu programmētāju, turklāt arī nākamajā plānošanas periodā tiks atbalstīta zināšanu pārnese.
Bioloģisko augļudārzu platība Eiropā palielināsies
Tuvākajos divos gados bioloģisko augļudārzu platība Eiropā palielināsies par 30%. Tā “Prognosfruit” konferencē ziņoja Frics Prems no organizācijas Europäisches Bioobst Forum (EBF). Šī organizācija apvieno bioloģisko augļkopju organizācijas no visas ES. Pašlaik vēl nav īsti skaidrs, cik daudz bioloģiski audzēto ābolu nonāks tirgū šogad. Šie dati ir zināmi par galda āboliem, ko ražo EBF dalībnieki. Pēc Frica Prema datiem, bioloģiski audzēto ābolu kopraža varētu būt ap 336 tūkst. t, no tiem EBF biedri prognozē 190 951 tonnu.
Šogad ES visvairāk tiks novākti šķirnes ‘Gala’ bioābolu (41 084 t), tai seko šķirnes ‘Golden Delicious’, ‘Topaz’, ‘Braeburn’, ‘Elstar’ un ‘Jonagold’.
Kaut gan, pēc F. Prema datiem, bioloģisko ābeļdārzu platības nākamajos divos gados palielināsies par 30%, viņš neprognozē tirgus piesātināšanos.
Bioloģiski audzētie āboli un bumbieri pieder ekskluzīvo produktu grupai, un pieprasījums pēc tiem turpina augt. Tas arī veicina bioloģisko augļu dārzu platību palielināšanos. Vienīgais apdraudējums turpmākai augšanai var būt patērētāju pirktspēja, viņu gatavība tērēt noteiktu naudas summu par bioloģiskiem produktiem. Pēc Austrijā veiktā pētījuma datiem, vidēji viena austriešu mājsaimniecība svaigu augļu iegādei patērē 15 eiro mēnesī, vienlaikus tērējot 145 eiro mēnesī svaigo produktu un gatavo ēdienu iegādei.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
