Vai ābols tiešām gatavs? Eksperta ieteikumi ražas gatavības noteikšanai 0
Ābolu gatavības pakāpes un glabāšanas kvalitāte ir cieši saistīti jēdzieni. No augļa gatavības pakāpes ir atkarīga to glabāšanās spēja un kvalitāte realizācijas laikā. Nosakot ābolu gatavību, jāizvērtē vairāki kritēriji. Nozīmīgākie no tiem ir joda-cietes tests, mīkstuma cietība, šķīstošās sausnas daudzums, kopējais skābes daudzums.
Papildu informāciju var iegūt, novērtējot ābolu sēklu krāsu, garšu un dienu skaitu pēc pilnzieda. Lai precīzāk noteiktu ābolu gatavību, ieteicams vienlaikus lietot vairākus kritērijus.
Streifa indekss
Nozīmīgākos gatavības pakāpi raksturojošos kritērijus izmanto Streifa indeksa (gatavības indekss) aprēķinam. Tas ir kvantitatīvs komplekss rādītājs, pēc kura nosaka optimālo ražas novākšanas laiku. Gatavības indeksa aprēķināšanai izmanto vairākus rādītājus (cietības rādītāju kg/cm2 dalot ar cukura daudzuma un joda-cietes testa reizinājumu). Ar gatavības indeksa palīdzību var diezgan precīzi prognozēt optimālo augļu ražas novākšanas laiku. Pēc vairāku gadu pētījuma datiem pierādīts, ka par optimālo gatavību var uzskatīt gatavības indeksa radītāju no 0.30 līdz 0.08 atkarībā no šķirnes.
Joda–cietes tests
Par svarīgu kritēriju ābolu gatavības noteikšanai tiek uzskatīts joda–cietes tests. Standarta joda–cietes testa skalas diapazons ir 10 punkti. Novērtējot krāsojuma pakāpi punktos, pēc īpašas skalas nosaka augļa gatavības pakāpi. Lai iegūtu objektīvu priekšstatu par gatavības pakāpi, jāpārbauda vismaz 10 (vēlams, vairāk) ābolu, ņemot no katra koka pa vienam vidēja izmēra ābolam. Nevar ņemt augļus ne no īpaši labi apgaismotām vietām, ne arī no vainaga iekšpuses. Augļus pārgriež uz pusēm, uzsmidzina Lugola šķīdumu (10 g KJ un 3 g J L-1+1 L H2O) un pēc 5 minūtēm novērtē rezultātus.
Joda–cietes testa noteikšana nav sarežģīta, tā ir ātra, neprasa dārgus reaģentus un laboratorijas iekārtas. Šā testa priekšrocība ir tā, ka to var veikt arī dārzā, un tas ļauj šo metodi izmantot plaši.Jāatceras, ka katrai šķirnei ir specifiskas testa robežvērtības, kuras sasniedzot var sākties augļu novākšana. Joda–cietes testa rezultātus var ietekmēt audzēšanas un laika apstākļi, palēninot vai paātrinot cietes veidošanos un sadalīšanos. Labvēlīgi cietes uzkrāšanos augļos ietekmē koka vidējā ražība, maza auguma potcelmi, augļu novietojums galotnē, saulainā vietā, labs apgaismojums, mērena, sabalansēta barības vielu un ūdens apgāde, silts laiks, lieli augļi. Karstās vasarās cietes sadalīšanās sākas ātrāk un notiek straujāk, tāpēc ābolu novākšanu nedrīkst nokavēt.
Mīkstuma cietība
Tas ir svarīgs rādītājs, kas raksturo ābolu kvalitāti. Šī metode ir viena no pasaulē visplašāk lietotajām augļu gatavības noteikšanai. Populārākā mīkstuma cietības noteikšanas metode ir penetrometrija. Āboliem šim nolūkam visbiežāk lieto Effegi FT tipa penetrometru ar uzgaļa diametru 11 mm. Šāda tipa penetrometra cena ar PVN ir 248 eiro. Viena no kompānijām, kas plaši nodarbojas ar laboratorijas un mērinstrumentu izplatību, ir SIA SnapTest.lv. Penetrometra rezultātus izsaka kg/cm2 vai N. Mērījumu veikšanai pārsvarā tiek analizēti 10 āboli no katras šķirnes. Auglim nogriež mizu aptuveni 3 cm2 laukumā, paraugu novieto uz pamatnes un mīkstajos audos iespiež penetrometra uzgali līdz atbilstošai atzīmei (0,9 mm). Šis ābolu gatavības noteikšanas paņēmiens ir ātrs un vienkāršs. Nepieciešamības gadījumā mērījumus iespējams veikt arī dārzā. Datu precizitātei paraugiem jābūt izlīdzinātiem pēc lieluma, jāvāc vienmēr no vieniem un tiem pašiem kokiem ar līdzīgiem apgaismojuma apstākļiem. Testēšanu veic ar 4–7 dienu intervālu tik ilgi, kamēr rezultāti sasnieguši konkrētai šķirnei un audzēšanas vietai atbilstošo robežvērtību.
Vadoties tikai pēc ābolu cietības mērījumiem, pastāv liels risks augļus novākt par agru. Katrai šķirnei optimālajā vākšanas gatavībā raksturīga sava mīkstuma cietība. Mainoties laika apstākļiem, tas arī mainās pa gadiem. Cietības rādītāji ir atkarīgi arī no augļu novietojuma kokā. Saules pusē augošajiem augļiem tas ir zemāks (mīkstāki), bet ēnas pusē – augstāks (cietāki).
Šķīstošās sausnas daudzums
Nosakot ābolu gatavību, izmanto arī šķīstošās sausnas daudzuma rādītāju, jo to var ātri un vienkārši noteikt arī dārzā. Šķīstošās sausnas daudzumu nosaka šķīstošo vielu koncentrācija (ogļhidrāti, cukuri, vitamīni utt.) augļu sulā, ko mēra ar refraktometru (Brix%). Šim nolūkam visbiežāk lieto digitālo rokas ATAGO Pal 1 vai līdzīga tipa refraktometru. Šāda tipa mērinstruments SIA SnapTest.lv izmaksās 296 eiro ar PVN.
Šķīstošās sausnas daudzums variē atkarībā no šķirnes. Tā paaugstināšanās norāda, ka tuvojas vākšanas gatavība. Lai dati būtu precīzi, augļu paraugs jāņem no visām koka vainaga pusēm. Āboliem, kuri auguši saules pusē, šķīstošās sausnas daudzums vienmēr ir būtiski lielāks. Vairākumam šķirņu, tuvojoties vākšanas gatavībai, šķīstošās sausnas koncentrācija ir 10–12 Brix%. Šķīstošās sausnas daudzumu ietekmē klimats – jo tas ir siltāks, jo šķīstošās sausnas daudzums lielāks.
Mērījumu rezultātus var ietekmēt arī ražas lielums. Lielas ražas gadījumā šķīstošās sausnas daudzums ir mazāks. Nozīmīga ir arī apūdeņošana vai nokrišņi, kas var samazināt šķīstošās sausnas daudzumu augļos. Liels slāpekļa daudzums augsnē bieži saistīts ar samazinātu šķīstošās sausnas daudzumu.
Kopējais skābju daudzums
Augļiem gatavojoties, kopējais skābju daudzums pastāvīgi samazinās, bet cukuru daudzums – pieaug. Pamatojoties uz skābju daudzumu, kā arī cukura/skābes attiecību, var precizēt gatavības stadiju un noteikt novākšanas laiku. Skābju daudzums var stipri variēt atkarībā no šķirnes audzēšanas zonas un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Jo vēsāks klimats, jo vairāk skābju. Diemžēl šogad vasara ir diezgan vēsa un var paredzēt, ka kopējo skābju daudzums būs lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Tādējādi šoruden āboli būs jāvāc vēlāk, ziemas šķirnes, it īpaši tas attiecas uz šķirni ‘Sinap Orlovskij’, acīmredzot būs jāgatavina ārpus glabātavas siltumā un tad jāievieto glabātavā.
Pašlaik tirgū ir pieejams ATAGO PAL-BXIACID5 portatīvais mērinstruments, ar kuru var noteikt gan šķīstošās sausnas, gan kopējo skābju daudzumu.
Šā mērinstrumenta priekšrocība – pilnībā atkrīt nepieciešamība pēc papildu aprīkojuma (biretes, pipetes, piltuves, papīra filtriem, mērkolbas) un ķīmijas (nātrija hidroksīda, fenolftaleīna šķīduma), kas agrāk bija nepieciešams, mērot skābumu laboratorijas apstākļos ar titrēšanas metodi.
Lai precīzāk noteiktu gatavības pakāpi, iekārta aprēķina cukura un skābes attiecību. Cukura un skābes daudzuma noteikšanai šo iekārtu var izmantot ne tikai laboratorijas apstākļos, bet arī dārzā. Tāpat kā citas metodes, arī šī metode jāizmanto kompleksā ar citām, lai precīzi noteiktu ābolu gatavības pakāpi. Šāda tipa mērinstruments SIA SnapTest.lv izmaksās 665 eiro ar PVN.
Dienu skaits pēc pilnzieda
Dienu skaits pēc pilnzieda vākšanas gatavības noteikšanai ir tikai aptuvena metode. Pēc šīs metodes tiek reģistrēts šķirnes pilnzieda datums. Pie iegūtā datuma pieskaita katrai šķirnei atbilstošo dienu skaitu, kas vidēji nepieciešams augļu attīstībai līdz vākšanas gatavībai. Visbiežāk optimāla vākšana rudens ābolu šķirnēm ir 105–120 dienas, ziemas šķirnēm – 130–165 dienas pēc ziedēšanas. Katrai šķirnei novirzes pa gadiem var sasniegt 5–10 dienas. Precīzus datus var noteikt, tikai pamatojoties uz ilggadīgiem novērojumiem attiecīgajā audzēšanas vietā.Šo metodi nevar uzskatīt par precīzu un ņemt par pamatu vākšanas laika noteikšanai. Tā var būt tikai orientieris momentam, ar kuru jāsāk pārbaudīt gatavības pakāpi ar precīzākām metodēm.
Sēklu krāsas tests
Vizuāli tas salīdzina sēklu brūnumu ar paraugskalu. Aptuveni par vākšanas brīža tuvošanos var spriest arī pēc šīs metodes. Vislabāk sēklu krāsas testu izmantot rudens ābolu šķirnēm, bet vairākumam ziemas šķirņu šis tests nav piemērots, jo sēklas sāk brūnēt, kad vākšana ir jau nokavēta.Šā testa izmantošana nav sarežģīta, tā ir ātra, neprasa materiālus ieguldījumus, to var veikt arī dārzā. Eiropas valstīs šo metodi gandrīz neizmanto tās neprecizitātes dēļ.
Garšas metode
Garša ir organoleptiskā metode, pēc kuras var noteikt augļu gatavību. Negataviem, zaļiem āboliem ir izteikta cietes garša. Augļiem nogatavojoties, veidojas saldāka garša, cietes piegarša izzūd, krāsa un aromāts kļūst izteiktāks. Galvenās grūtības metodes izmantošanā ir tās, ka garšas izmaiņu konstatēšana organoleptiski ir diezgan subjektīva. Grūti uztvert izmaiņas ābolu garšā pirmsnovākšanas periodā ilgi glabājamām šķirnēm. Tas ir riskanti, jo visbiežāk garša uzlabojas tad, kad āboli vairs nav spējīgi ilgi glabāties.
Vairāk žurnāla Agrotops šā gada augusta numurā
