Ābolu gadā īsti nav kur tos pārstrādāt 0
Samērojot ar pērno, šogad ābeļdārzi pilni ar āboliem. Sausums ražai nav skādējis, vienīgais – augļu izmērs gan ir mazāks, nekā esam raduši. Var spiest sulas, taisīt sidrus un sukādes. Protams, ēst un pārdot svaigā veidā. Savas variācijas piedāvā augļkopji un mājražotāji.
Realizācija sāksies pēc mandarīniem
“Šogad patiešām ir ābolu gads,” pārliecinoši saka Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers. Kopumā sausums ābelēm nav kaitējis, jo sakņu sistēma tām ir spēcīga un liels mitrums ābelēm nemaz nav nepieciešams. Taču atsevišķās vietās, piemēram, Kurzemē, kur lietus bija pavisam maz, ābolu tomēr ir mazāk. “Karstā un sausā laika iespaidā ābolu izmērs ir mazāks, nekā ierasts. Taču kopumā visā Latvijā raža ir krietni vien labāka nekā pērn.”
J. Zilvers gan norāda, ka Latvijā pēdējo gadu laikā nav palielinājušās ābolu pārstrādes jaudas. Taujāts pēc padomiem zemniekiem, asociācijas pārstāvis norāda: “Kur likt ābolus? Pagrabā. Audzētāji var spiest arī sulas. Vēl no āboliem var gatavot stipros dzērienus, vīnus un ābolu sidrus. Taču, lai uztaisītu 30 tonnas sidra, nepieciešamas aptuveni 60 tonnas ābolu. Tie ir aptuveni divi hektāri ar ābelēm, tādēļ katram pašam jāizvērtē, vai tas ir tā vērts. Latvijas lielie audzētāji sadarbojas ar iepircējiem no Polijas, kuri mūsējos jau pazīst. Pagājušajā gadā mūsu zemē augušos ābolus poļi iepirka par aptuveni 18 centiem kilogramā. Cena bija tik laba tādēļ, ka visā Eiropā ābolu raža bija slikta. Ražas gados cena ir krietni vien zemāka – aptuveni 6 – 8 centi par kilogramu. Lielie ražotāji jau zina, ka īstais realizācijas laiks āboliem ir, sākot no Ziemassvētkiem līdz aprīļa pirmajai pusei ieskaitot. Tādēļ āboli jāliek noliktavā un jārealizē pēc mandarīnu laika.”
Ābolu pazinējs prognozē – šogad veikalu plauktos Latvijā augušo ābolu netrūks, kā tas bijis pērn. Atzinīgi arī novērtējot pro-grammu “Skolas auglis”, kas esot solis pretī vietējiem zemniekiem un arī skolēniem. “Labi, ka šāda pro-gramma tiek īstenota, jo tas bērniem veicina izpratni par veselīgu dzīvesveidu. Tāpat kā pērn prognozējams, ka arī šogad programma tiks izpildīta un bērni saņems veselīgos augļus un dārzeņus. Esam novērojuši, ka tādējādi bērni tiek pieradināti pie šāda uztura un arī pēcāk, kad programma jau beigusies, augļus veikalā pērk vairāk.”
Ābolu ražu sāks vākt nākamnedēļ
Arī Gaigalavas pagasta zemnieku saimniecības “Sīļusala” saimnieks Aivars Počs novērojis, ka šogad āboli ir neierasti mazi. Vieni no mazākajiem visā saimniekošanas vēsturē. Savus pirmos divus hektārus augļuārza Aivars iestādīja pirms 18 gadiem. Gadiem ejot, ābeļu dārza lielums sasniedzis septiņus hektārus. “Ābolus pārdodam svaigā veidā, taisām arī dažnedažādus sulu mikšļus, piemēram, ar bumbieriem, upenēm u. tml. Sukādes gan negatavojam. Pēc statistikas tieši pagājušais gads mums skaitījās lielais ražas gads. Taču laika apstākļu dēļ iznācis tā, ka gan pērn, gan šogad ābolu raža ir vidēja. Ne stipri daudz, ne stipri maz.”
Prognozējams, ka šogad ražu ābeļdārzos sāks vākt septembra pirmajās nedēļās. Saimniecībā augušos ābolus iecienījuši klienti Viļānu, Varakļānu, Rēzeknes, Madonas, Ludzas un Gulbenes tirgos, uz kuriem saimnieks dodas laikposmā no Ziemassvētkiem līdz aprīlim. Tāpat saimnieks jau kopš pirmsākumiem piedalās programmā “Skolas auglis”, nodrošinot Rēzeknes, Viļānu un Ludzas izglītības iestādes ar svaigiem āboliem. “Pašiem ir sava dzesētava, kur ābolus turam, tas ļauj paildzināt augļu mūžu, piedāvājot klientiem ābolus ne tikai rudenī, bet arī ziemā un pavasarī.”
“Skatoties uz pilnajām ābelēm, priecājamies par šā gada labo ābolu ražu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, patiešām varēsim svinēt ražas svētkus,” optimistiski teic SIA “Lubeco” valdes loceklis Dzintars Silgals. Ģimenes uzņēmums SIA “Lubeco”, kas nodarbojas ar zemeņu un cidoniju audzēšanu, dažādu dabisko sulu, sīrupu un sukāžu ražošanu, dibināts 2011. gadā. “Ābeļdārza mums pašiem nav, tādēļ tos iepērkam no vietējiem audzētājiem, pēcāk ražojam gardas un veselīgas sukādes. Raža vēl netiek vākta, tādēļ viss vēl priekšā, taču jau tagad zināms, ka ābolu būs pietiekami daudz. Pagājušajā gadā gan bija pavisam slikta raža, labi, ka bijām izveidojuši uzkrājumus. Ražojam ne tikai klasiskās sukādes, bet arī ābolu sukādes piena šokolādē, cidoniju sukādes tumšajā šokolādē u. tml.”
Izejvielas vīnam atrod mežā
Aizputes vīna darītavā, kas pirms trim gadiem tika atzīta par labāko vīna darītavu Latvijā, tiek ražots vīns no rabarberiem, cidonijām, pīlādžiem, zemenēm, ķiršiem, medus un arī āboliem. Vīndaris Mārtiņš Sants kopā ar tēvu Vari Santu Aizputes muzeja pagrabā izveidojuši vīna pagrabu, kur regulāri tiek rīkotas dažādas meistarklases un vīna degustācija. Gada laikā šeit kopumā tiek saražotas desmit tonnas dažādu garšu vīna. “Amizanti, ka pats pirmais vīns, ko kopā ar tēvu uztaisījām, bija tieši no āboliem. Vienā no labajiem ābolu ražas gadiem spiedām ābolu sulu. Mums beidzās burkas, tādēļ nodomājām – kādēļ gan nepamēģināt uztaisīt vīnu? Tā arī izdarījām, un sanāca ļoti labi. Tā arī sākām šo biznesu.”
Lai gan pašiem ir saimniecība, kur aug mājas āboli, Aizputes vīndari priekšroku dod skābenajiem meža, savvaļā augušajiem augļiem. “Šādu šķirņu āboli piešķir šo sauso, savelkošo garšu, kas ļoti piestāv vīnam. Katru rudeni dodos uz mežu un ievācu vajadzīgās izejvielas.” Taču pliku ābolu vīnu Aizputes vīna darītavā neatradīsiet. “Atsevišķi ābolu vīnu netaisām, tādēļ ka klienti labprātāk izvēlas neparastākas garšu kombinācijas. Piemēram, ābols savienojumā ar pīlādzi vai cidoniju.” Tiem saimniekiem, kas norūpējušies par lielo ābolu daudzumu, Mārtiņš iesaka spiest sulas, taisīt sidrus un vīnus, arī ābolu etiķi, kas esot noderīgs cilvēka veselībai
Ābeļu komercdārzi Latvijā
2017. gadā platība 3,2 tūkst. ha, kas ir par 0,8 tūkstošiem hektāru jeb 33,5 vairāk nekā 2012. gadā.
Jaunākos dārzos tiek stādītas ābeļu šķirnes, kurām nepieciešama mazāka augšanas platība, piemēram, pundurābeles un puspundurābeles.
Pēc koku skaita joprojām populārākās ābeļu šķirnes ir ‘Auksis’, ‘Konfetnoje’, ‘Tiina’, ‘Ligol’, ‘Kovaļenkovskoje’, ‘Baltais dzidrais’ un ‘Antonovka’.
Dati: CSP
