Āboltiņas piespēle Krievijas propagandai mulsina Latviju 24
Kremļa propagandas metodes atspoguļojošā filma “Ģenerālplāns” esot “vienpusēja”, latviešu žurnālisti pie amatpersonām ierodoties “ar jau gatavu nostāju”, turpretim krievvalodīgie žurnālisti uzdodot jautājumus, “lai uzzinātu intervējamā viedokli”.
Šie apgalvojumi nepieder kādam no apšaubāmajiem vietējiem prokrieviskajiem aktīvistiem, bet gan bijušajai Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (“Vienotība”), kura pašlaik parlamentā vada Nacionālās drošības komisiju. Šādus spriedumus amatpersona izteikusi Krievijas valsts televīzijas kanāla “Rossija 1” raidījumā “Speciālkorespondents”, kas bija veltīts tēmai “Informācijas karš pret Krieviju”.
Jautājums, kādēļ pieredzējusi politiķe, kas ikdienā strādā ar nacionālās drošības problēmām, hibrīdkaru un tamlīdzīgiem jautājumiem, pēkšņi sākusi liet ūdeni uz Kremļa propagandas dzirnavām, diemžēl paliek neatbildēts. Viņa pati par šo tēmu bija nerunīga, vien atbildēja, ka Krievijas televīzijā izskanējušie apgalvojumi esot “interpretācija”.
Režisora Jura Pakalniņa filma “Ģenerālplāns” ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas filmu studiju kopražojums. Tās veidotāji saka, ka filma “parāda Kremļa izmantotos paņēmienus, nodemonstrē, kā darbojas Krievijas propagandas mašinērija, un atklāj, ka viens un tas pats darbības plāns tiek pārbaudīts un likts lietā vairākās Eiropas valstīs”. 5. aprīlī šo filmu rādīs Latvijas Televīzija.
Minētajā Krievijas televīzijas 30. marta raidījumā Āboltiņas izteikumi bija samontēti tā, ka tie izskanēja kā atbalsts raidījuma autoru kritikai pret “Ģenerālplānu”.
Nav saprotamas Solvitas Āboltiņas pārvērtības, filmas pirmizrādē veltot atzinīgus vārdus dokumentālās filmas “Ģenerālplāns” veidotājiem, bet jau mirkli vēlāk, satiekot Krievijas televīziju, kritizējot gan tos, gan Latvijas žurnālistus kā tādus, aģentūrai LETA atzinusi Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja un filmas scenārija autore Sanita Jemberga. “Visi varoņi, kas ir filmā, ir intervēti, un viņiem ir dota iespēja izteikties, aicinājām uz intervijām “Russia Today” un visu fondu vadības. Nu ja nenāk, tad nenāk,” turpināja Jemberga. “Līdz ar to nav skaidrs, ko viņa domā ar to, ka nav otras puses viedokļa, jo no žurnālistikas puses viss ir izdarīts.” Tikmēr runājot par pārmetumiem Latvijas žurnālistiem, Jemberga sacīja, ka to, ka Latvijas žurnālisti nāk uz interviju ar gataviem priekšstatiem, sauc par sagatavošanos intervijai: “Cilvēks izpēta situāciju, nevis atnāk paturēt mikrofonu un ļauj kādam runāt no sērijas – kā jūs jūtaties un ko domājat.”
“Visbeidzot Āboltiņa ir Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, kas Krievijas valdības propagandas kanālā apsūdz mūsu žurnālistus. Ko es varu par to domāt pieklājīgiem vārdiem?” jautā Jemberga.
Āboltiņas izteikumi izraisījuši dzīvu diskusiju arī “twitter.com” lietotāju vidū. Sabiedrisko attiecību jomas darbinieks Gints Knoks vaicā: “Vai Āboltiņa jau atkāpusies no Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas amata?”, bet Saeimas deputāte Lolita Čigāne (“Vienotība”) raksta: “Sāp sirds, kad politiķis, kas sevi pozicionē kā pieredzējušu, tik stulbi iekrīt.”
