Āboltiņas ambīcijas ārlietu ministra rokās 23
“Tiklīdz kā mani pakalpojumi būs nepieciešami diplomātiskajam dienestam,” – šādu termiņu savai aiziešanai no aktīvās politikas nospraudusi “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Taču noprotams, ka politiķe plāno savu karjeras virzienu mainīt vēl šā Saeimas sasaukuma laikā, tādēļ sarunā ar žurnālistiem neizslēdza iespēju nolikt deputātes mandātu.
Tas būtu prātīgi, jo pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām iespējams mainīsies Ārlietu ministrijas (ĀM) vadība. Ja ārlietas nokļūs citas partijas kontrolē, tad ļoti var gadīties, ka pēc Āboltiņas pakalpojumiem diplomātiskajā dienestā vairs nebūs vajadzības. Savulaik šādu vilšanos piedzīvoja Ģirts Valdis Kristovskis un Sandra Kalniete, kas arī vēlējās politiķa ikdienu nomainīt pret darbu diplomātiskajā dienestā, bet tobrīd ĀM bija Tautas partijas rokās un viņi saņēma kurvīti.
Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums nosaka vien to, ka ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus pēc ārlietu ministra ierosinājuma un Saeimas Ārlietu komisijas kopēja saskaņota priekšlikuma amatā ieceļ un atlaiž Valsts prezidents. Vēstnieka iecelšanas procesu regulē arī 1961. gada Vīnes Konvencija par diplomātiskajiem sakariem, kas nosaka vēstnieka kandidatūras saskaņošanu ar uzņemošo valsti. Paralēli oficiālajai procedūrai notiek arī neoficiālas konsultācijas ar zemi, kurp vēstnieku paredzēts sūtīt. Kā noprotams no vairāku ar ārlietām saistītu avotu stāstītā – izšķirīga loma vēstnieka izvēlē ir tieši ārlietu ministra viedoklim.
Diplomātiskie rangi un izņēmumi
Likumā noteikti šādi diplomātiskie rangi: atašejs – trešais sekretārs – otrais sekretārs – pirmais sekretārs – padomnieks – vecākais padomnieks – vēstnieks. Un noteikts, ka diplomāta amats nedrīkst atšķirties no viņa diplomātiskā ranga vairāk nekā par vienu pakāpi. Tātad karjeras diplomātam, lai kļūtu par vēstnieku, jābūt vismaz vecākā padomnieka diplomātiskajam rangam. Nākamo rangu diplomātam var piešķirt pēc triju gadu dienesta iepriekšējā rangā. Pēc Āboltiņas pašas teiktā, savulaik pametot darbu ĀM, viņa nokārtojusi pārbaudījumus padomnieka ranga saņemšanai. Jāņem vērā, ka par nozīmīgiem sasniegumiem dienestā nākamo diplomātisko rangu var piešķirt arī pirms trīs gadu termiņa. Turklāt izņēmuma gadījumos pēc Atestācijas komisijas ieteikuma un ar Ministru prezidenta piekrišanu ārlietu ministrs var piešķirt jebkuru citu diplomātisko rangu.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) ar Āboltiņu esot apspriedis viņas iespējamo atgriešanos ārlietu dienestā, bet par konkrētiem amatiem komentāru nav. Pēc neoficiālas informācijas, Āboltiņa par savu nākamo darbavietu noskatījusi Latvijas vēstniecību Itālijā. Jāpiebilst, ka pašreizējam vēstniekam Itālijā Artim Bērtulim tieši šobrīd beidzas termiņš. Saskaņā ar likumu vēstnieka dienesta laiks vienā valstī nedrīkst pārsniegt četrus gadus, un A. Bērtulis amatā tika apstiprināts 2013. gada augustā.
