Āboltiņa: sabiedrībā pastāv nevienlīdzība 0
Aicinu ikvienu iesaistīties un palīdzēt valsts attīstībai, lai pozitīvie signāli, kas redzami makroekonomisko rādītāju tabulās, pēc iespējās drīzāk būtu jūtami katrā mājā un katrā ģimenē, 4.maijā savā runā teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”, attēlā) Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 23. gadadienai.
“Tāpat es aicinu solidarizēties un, pierādot savas objektīvās vajadzības, nesākt pretstatīt pensionārus jaunajām māmiņām, bezdarbniekus – studentiem, aizbraucējus – palicējiem, darba devējus – darba ņēmējiem,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja un piebilda – tādā veidā sabiedrība tiek naidota un šķelta, un beigu beigās katrs cīnās, kā nu prot un pats par sevi.
Kā vienīgo iespējamo risinājumu Saeimas spīkere norādīja Latvijas izaugsmi.
Āboltiņa arī atzīmēja, ka Latvija gatava uzņemšanai eirozonā nākamgad, Latvija ir atguvusi Eiropas un pasaules uzticību.
“Un tomēr. Daudzi to savos maciņos nejūt. Daudzas ģimenes, kuras lielo krīzes smagumu ir iznesušas uz saviem pleciem, joprojām dzīvo uz nabadzības sliekšņa un valsts panākumu stāstu savā ikdienā neredz un nesaprot. Sabiedrībā pastāv nevienlīdzība,” sacīja Saeimas spīkere. Kā vienīgo iespējamo risinājumu viņa norādīja Latvijas izaugsmi.
Āboltiņa norādīja – mūsu cilvēki, kas cīnās par izdzīvošanu, kas šodien ir bez darba, kas aizbrauc vai dzīvo trūkumā, nedrīkst tikt atstāti vieni cīņā ar savām problēmām. Gluži pretēji – bezdarbs un emigrācija ir kopīgās problēmas, kuras apdraud kopīgo attīstību nākotnē.
“Latvija šodien joprojām zaudē cilvēkus, kuri dodas projām, un to cilvēku enerģiju, spējas un zināšanas, kuri nevar atrast pie mums darbu. Šie cilvēki nav formāli statistisks lielums; viņus nedrīkst pakārtot makroekonomiskiem apsvērumiem. Tie ir reāli, dzīvi Latvijas cilvēki ar pukstošām sirdīm, un viņi mūsu valstij ir ļoti vajadzīgi,” sacīja Saeimas spīkere.
Viņa norādīja, ka mūsdienu pasaule ir atvērta. “Tādēļ mēs varam daudz iegūt, ja gribēsim un pratīsim izmantot šīs atvērtības sniegtās priekšrocības, bet arī daudz zaudēt, ja to negribēsim un nepratīsim. Tā ir mūsu, politiķu, atbildība – radīt priekšnoteikumus ilgtermiņa izaugsmei, vienlaikus nenovēršoties arī no kārtējām sociālajām vajadzībām,” norādīja Āboltiņa.
Atgādinot ārkārtīgi sarežģīto politisko situāciju pirms 23 gadiem, kad Augstākā padome pieņēma Neatkarības deklarāciju, Āboltiņa norādīja, ka jaunā patstāvība atnesusi arī jaunus izaicinājumus un grūtības.
Saeimas spīkere arī atgādināja, ka nesen mūžībā aizgājušais Imants Ziedonis bija viens no deputātiem, kurš balsoja par deklarācijas pieņemšanu, un aicināja pakavēties pie rakstnieka 1985.gadā rakstītām dzejas rindām, kuras citēja.
“Tādēļ arī tagad, brīžos, “kad sāk pretī briest un berzties”, ne mazāk kā pirms 23 gadiem ir svarīgi izturēt un nenovērsties. Tas nozīmē – strādāt un būt atbildīgiem par darbu, kuru esam uzņēmušies, proti – veidot plaukstošu, neatkarīgu un eiropeisku Latviju. Vienotu Latviju ikvienam,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
