Āboltiņa redz nepieciešamību veikt izmaiņas valdības sastāvā 17
Viena no iespējamām ministru prezidenta amata kandidātēm “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa uzskata, ka jaunveidojamā valdībā nepieciešamas izmaiņas, salīdzinot ar pašreizējo valdības sastāvu.
Intervijā telekanāla LNT raidījumam “900 sekundes” Āboltiņa norādīja, ka viņai ir vīzija par nākamo valdību. Un viņas vīzijā izmaiņas neesot radikālas.
Politiķe arī skaidroja, ka, viņasprāt, ir jāiedzīvina princips, ka nākamais premjers aicina kandidātus, nevis amatos tiek ielikti partiju pārstāvji, īstenojot partiju vēlmes. “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķi esot izteikušies, ka grib saglabāt pašreizējos ministru amatus. Āboltiņa uzskata, ka ir jāskaidro, ko viņi grib paveikt, darbojoties valdībā, nevis kādus amatus grib saglabāt.
Viņasprāt, arī vienotības ministru sastāvu var paspilgtināt. Tomēr politiķe neatklāja, kāds būtu viņas potenciālais valdības sastāvs, ja viņu nominētu Ministru prezidenta amatam. Āboltiņa pauda šaubas, vai viņai šobrīd ir tiesības publiski paust savu vīziju, ja viņa joprojām nav izvirzīta ne no partijas, ne arī viņu ir nosaucis Valsts prezidents.
Valdībai ir jāvar skaidri pateikt kā tā tiks galā ar riskiem, ar kuriem pašlaik saskaras valsts, ir jāpasaka kāda ir tās vīzija, uz ko mēs ejam, uzskata Āboltiņa.
Kā ziņots, Saeimā pārstāvētie politiskie spēki šodien sāks konsultācijas ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni par jaunās valdības izveidi.
Oficiālās politiskās konsultācijas sāksies apstākļos, kad valdības veidošanas iniciatīva ir atdota “Vienotībai”, bet tā nav oficiāli nosaukusi premjera amata kandidātu, lai arī vairums politiķu par tādu uzskata partijas līderi Āboltiņu. Politiķi kuluāros spriež, ka valdības veidošanā priekšā vēl ir smagas sarunas, jo skaidru vienošanos neesot par pašiem konceptuālākajiem jautājumiem – gan par koalīcijas sastāvu, gan par skaidru atbalstu iespējamam premjera amata kandidātam un portfeļu sadali.
Šodien plkst.12 pie Vējoņa dosies “Saskaņa”, kurai ir lielākais balsu skaits parlamentā, tad plkst.13.30 “Vienotība”, bet plkst.15 Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Konsultācijas turpināsies arī rīt – plkst.9 ar Vējoni tiksies nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), plkst.10.30 – Latvijas Reģionu apvienība (LRA), plkst.12 “No sirds Latvijai” (NSL). Savukārt pēc visām šīm sarunām, piektdien plkst.13, sagaidāms prezidenta paziņojums.
Politiķi prognozē, ka valdība netiks izveidota ļoti ātri un šonedēļ jaunais premjera amata kandidāts vēl netiks nosaukts. Visticamāk, jaunā valdība tiks izveidota un apstiprināta nākamā gada sākumā.
Pašreizējie koalīcijas partneri jau iepriekš pauda, ka arī jaunās valdības veidošana jāuzņemas “Vienotībai”. Šī politiskā spēka līderi pauduši gatavību to darīt, tomēr ar premjera amata kandidāta nosaukšanu nesteidzas.
Demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) izteica vēlmi, ka premjera amatā labprāt redzētu iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V). Tomēr viņš vakar paziņoja, ka nekandidēs uz premjerministra amatu un vēlas turpināt pildīt pašreizējos pienākumus. Vaicāts, vai viņš atbalstītu “Vienotības” līderi Solvitu Āboltiņu kā premjerministra amata kandidāti, Kozlovskis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka pagaidām viņa ir vienīgais cilvēks, kas paudis gatavību uzņemties šos pienākumus. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka “Vienotība” ir tā, kas uzņēmusies veidot valdību. “Es neredzu citu pretendentu,” noteica Kozlovskis.
Āboltiņa jau iepriekš neoficiāli minēta kā iespējama premjera amata kandidāte, un pēc Kozlovska paziņojuma mazinājās šaubas, ka “Vienotība” varētu virzīt viņu šim amatam. Āboltiņa gan uzsver, ka “Vienotība” diskusiju par jaunās valdības izveidi sāks ar darbu noteikšanu, nevis runām par amatiem. Arī šodien šī politiskā spēka pārstāvji dosies pie prezidenta ar redzējumu par jaunās valdības uzdevumiem.
Vakar jautājums par jaunās valdības veidošanu pārrunāts arī politisko spēku Saeimas frakcijās. ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, komentējot Āboltiņas iespējas ieņemt premjera amatu, vakar sacīja, ka premjeram jābūt augstam uzticības līmenim un ar labu reputāciju sabiedrībā. Citādi Straujumas demisija būs izrādījusies bezjēdzīga, ja vietā nāks vēl negatīvāk vērtēta persona, teica politiķis. Arī VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars vakar pēc frakcijas sēdes norādīja, ka Āboltiņas vadībā pašlaik nav iespējams izveidot stabilu koalīciju.
Ja nebūs partneru vienošanās par “Vienotības” premjera kandidātu, tad ZZS varētu virzīt savu kandidātu, un kuluāros izskanējis, ka par piemērotāko posteņa pretendentu partijas politiķi uzskata zemkopības ministru Jānis Dūklavu (ZZS).
Partiju oficiālās savstarpējās konsultācijas par valdības izveidi notiks nākamnedēļ. Sarunas plānotas arī ar LRA un NSL, jo jaunā koalīcija varētu tikt paplašināta. Āboltiņa paudusi, ka koalīcijai jābūt plašākai, bet ZZS un VL-TB/LNNK šo ideju pagaidām nesteidz atbalstīt. Ja koalīcija tiktu paplašināta, kā ticamākais jaunais partneris tiek vērtēta LRA.
LRA saistībā ar apspriesto iespēju par tās iesaistīšanos valdības veidošanā sagaida, ka tai tiks piedāvāts atbilstošs atbildības jomu sadalījums. Iepriekš netika izslēgts scenārijs LRA atvēlēt Saeimas sekretāra biedra posteni, kuru pašlaik ieņem deputāts Gunārs Kūtris (NSL). Tomēr, visticamāk, kontekstā ar valdības veidošanu izmaiņas parlamenta Prezidijā varētu arī netikt veiktas.
Ņemot vērā, ka pašlaik nav oficiāli nosaukts neviens premjera kandidāts, nav zināms arī iespējamais valdības sastāvs. Neoficiāli izskan, ka gadījumā, ja “Vienotība” saglabās premjera amatu, partijai tradicionāli pienāksies arī finanšu ministra amats, kuram atkārtoti varētu tikt virzīts pašreizējais ministrs Jānis Reirs (V). Arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) un iekšlietu ministra Kozlovska izredzes ieņemt šo amatu jaunajā valdībā tiek vērtētas kā labas.
VL-TB/LNNK nevēlas atteikties no savā pārziņā esošajām ministrijām, tādēļ uzsver, ka partiju atbildības jomas jaunajā valdībā nebūtu jāmaina. Tāpat
nacionālā apvienība vēlas saglabāt Saeimas priekšsēdētāja amatu, kuru patlaban ieņem Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
ZZS veidojošā Latvijas Zaļā partija plāno iestāties par tās virzīto pārstāvju, aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS) un veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS), darba turpināšanu Ministru kabinetā. Tiek pieļauta iespēja vakantajam satiksmes ministra amatam nonākt ZZS kontrolē, savukārt Ekonomikas ministriju jaunajā valdībā varētu pārraudzīt kāds cits, nevis ZZS. Lai gan pagaidām nav zināms, kurš pārraudzīs izglītības jomu, tomēr kāds ZZS politiķis pauda, ka pašreizējās ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) spējas atbilstu arī izglītības un zinātnes ministra amatam.
