Āboltiņa prognozē, ka neievēlēs ne Levitu, ne Vējoni 16
“Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa trešdien pēc partijas Saeimas frakcijas sēdes, komentējot Nacionālās apvienības (NA) lēmumu Valsts prezidenta amatam izvirzīt Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, žurnālistiem izteica prognozi, ka prezidenta amatā ievēlēti netiks ne Levits, ne aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība).
“Šobrīd redzams, ka koalīcijai būs divi kandidāti. Manuprāt, tā nav laba tendence. Dažiem ir jāatzīstās, ka ir mānījuši sabiedrību, jo iepriekš mēs – trīs koalīcijas frakciju vadītāji – vienlaikus uzsvērām, ka ir ļoti svarīgi vienoties par vienu koalīcijas kandidātu Valsts prezidenta amatam,” pauda Āboltiņa.
“Es saprotu argumentus par Levita izcilajām spējām, un šobrīd viņš būtu spožs prezidenta kandidāts. Tomēr šobrīd iestājas arī dažu politologu minētā dubultmorāle, jo visdrīzāk prezidents netiks ievēlēts pirmajā kārtā, un visdrīzāk prezidents otrajā kārtā tiks ievēlēts ar opozīcijas balsīm. Tas ir ļoti skumji,” uzsvēra “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja.
Āboltiņa minēja, ka no “Vienotības” frakcijas Lolita Čigāne ir gatava atbalstīt Levita kandidatūru.
Tāpat “Vienotības” līdere norādīja, ka tuvākajā laikā frakcijā cer uzklausīt abus koalīcijas kandidātus prezidenta amatam.
“Ņemot vērā, ka mēs [“Vienotība”] neesam izvirzījuši vienu kandidātu un redzams, ka pirmajā kārtā netiks ievēlēts neviens no abiem, tad “Vienotībā” visdrīzāk būs brīvais balsojums. Ja [prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā] paliks kāds no viņiem, tad visa “Vienotības” frakcija balsos par to kandidātu, kurš būs ieguvis visvairāk balsu,” viņa teica.
“Jāatzīst, ka rezultātā būs liels tirgus, un neviens nevarēs saprast, kāpēc neievēl ne vienu, ne otru,” norādīja Āboltiņa piebilstot, ka abi – Vējonis un Levits – ir cienījami kandidāti.
Komentējot šī brīža situāciju saistībā ar prezidenta kandidāta meklēšanu, Āboltiņa teica: “Publiskajā telpā tiek pārmesta parlamenta matemātika, kas tiek lietota. Varbūt šobrīd arī ir pesimisms par to”.
“Šobrīd tiešām ir tāda ļoti dīvaini iestudēta spēle, un tā matemātika ir tāda, ka “Vienotībai” kopā ar ZZS ir 44 balsis, bet kopā ar NA ir 40. Es neesmu optimistiska, ka kāda no mazajām partijām varētu atbalstīt koalīcijas kandidātu, jo katra ir izvirzījusi savu kandidātu. Tas ir viņu goda pienākums, balsot par savu kandidātu,” tā Āboltiņa.
“Šobrīd tā matemātika neļauj ievēlēt kādu no koalīcijas kandidātiem,” viņa piebilda.
Āboltiņa piekrita, ka līdz ar Levita izvirzīšanu ievērojami ir sarukušas Vējoņa izredzes tikt ievēlētam prezidenta amatā. “”Vienotība stabilitātes vārdā nevirzīja savu kandidātu. “Vienotības” balsis šajā situācijā nevar garantēt kāda no abu kandidātu ievēlēšanu pirmajā vēlēšanu kārtā,” viņa teica.
Uz jautājumu, kurš ir Āboltiņas minētās “ļoti dīvaini iestudētās spēles” režisors, viņa norādīja uz savu pieredzi, tiesājoties ar cilvēkiem.
“Es izvairīšos no jauniem tiesas procesiem, bet domāju, ka šobrīd ir ļoti labi redzams, kurš ir šīs spēles režisors. Tas ir cilvēks, kas ietekmē politiku,” pauda Āboltiņa.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uz Valsts prezidenta amatu izvirzījusi aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, kuram atbalstu paudusi arī koalīcijas vadošā partija “Vienotība”.
NA prezidenta amatam izvirzīja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, aicinot viņu atbalstīt arī citu frakciju deputātus.
Parlamentā opozīcijā esošā partija “No sirds Latvijai” par savu kandidātu nosaukusi partijas pārstāvi Saeimas deputātu Gunāru Kūtri, savukārt Latvijas Reģionu apvienība – partijas līderi Saeimas deputātu Mārtiņu Bondaru.
Saeimas opozīcijas lielākā partija “Saskaņa” trešdien nolēmusi par savu kandidātu uz Valsts prezidenta amatu izvirzīt Saeimas deputātu un partijas biedru Sergeju Dolgopolovu.
Oficiāla Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana sāksies 19.maijā un ilgs līdz 24.maijam. Valsts prezidentu slēgtā balsojumā vēlēs 12.Saeima. Sēde gaidāma maija beigās vai jūnija sākumā.
